Olbaltumvielu uzņemšana un mazuļu uzturs

26. Sep 2016, 11:51

Olbaltumvielas nepieciešamas bērna augšanas procesam, stipriem kauliem kā arī dažādu iekšējo procesu aktivizēšanai. Bet vai esat padomājuši, ko satur mātes piens un mākslīgie piena maisījumi? Ja barošana ar krūti nav iespējama vai māmiņa nolēmusi beigt barot mazulīti ar krūti, tad jālūkojas mākslīgo piena maisījumu virzienā. Vai zināji, ka piena maisījumi satur vairāk olbaltumvielu kā krūts piens? Kā pārāk liela olbaltumvielu uzņemšana ietekmē bērna svaru? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedza HiPP bērnu pārtikas speciāliste Edīte Kurtiša.

Mammas piens un piena maisījums

Krūts piens ir dabas brīnums, bērniņš līdz 4-6 mēnešu vecumam lieto tikai šķidru pārtiku. Krūts pienā ir atklātas aptuveni 130 dažādas sastāvdaļas. Viena no tām, protams, arī olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, ūdens, mikroelementi, vitamīni, imūnvielas, un daudz kas cits, kas bērniņam ir patiešām nepieciešams, lai normāli augtu un attīstītos.

Gadījumos, kad māmiņa nevar kādu iemeslu dēļ mazuli ēdināt ar krūts pienu, jāmeklē alternatīvas. Tātad, jāmeklē mazulim piemērotākais piena maisījums.

Cukurs bērnu pārtikas sastāvā - kāpēc?

Cukurs ir pamatā jau katrā auglī, graudaugā. Sintētisks cukurs nekādā gadījumā bērnu pārtikā netiek pievienots, tiek uz iepakojumiem norādīts tikai tas, ko augļi, graudaugi satur paši par sevi. Tas, attiecīgi, ir augļu cukurs. Tāpat jānorāda arī sāls, kas atrodama ir dabā. Arī ogļhidrāti satur cukuru, un tas ir bērna enerģijas avots.

Kāpēc vajag olbaltumvielas

Olbaltumvielas atrodamas gan mūsu muskuļos, gan audos, gan uztur mūsu ādu, nagus un matus, un tās nepieciešamas arī asins šūnām. Tās ir visā organismā, un tām ir jābūt pietiekamā daudzumā. Krūts pienā olbaltumvielu daudzums ir samērā mazs, bet tas ir pietiekošs, lai bērniņš augtu un normāli attīstītos. Senāk piena maisījumos tika pārlieku daudz pievienots olbaltumvielu daudzums, kas tā bija dēļ nepietiekamā uztura. Mūsdienās šis daudzums ir optimāls, tomēr mazliet lielāks kā krūts pienā.

Krūts piens mammai katrai ir citādāks, un tieši viņas bērniņam piemērots. Ja māmiņai pašai kāda vitamīna trūkst, viņas pienā tas būs vienalga, jo tas tiks ņemts, no tā saucamajiem depo orgāniem jeb rezervēm. Pilni 4 mēneši būtu tas vecums, kad drīkst sākt dot kaut ko papildus, vēlākais bērniņa vecums - mazliet pēc 6 mēnešiem.

Piena maisījuma pareiza lietošana un mazuļa svars

Pārlieku liels olbaltumvielu daudzums var ietekmēt svaru. Bet, ja tās tiek uzņemtas optimāli, viss ir kārtībā. Pasaulē ir 22 miljonu bērnu ar lieko svaru līdz 5 gadu vecumam, bet jāsaka - tas nav tikai uzturs, tie ir arī ģenētiski faktori, sociālie ienākumi, kas liedz iegādāties kvalitatīvu pārtiku un daudz kas cits. Uzturam ir jāpievērš liela uzmanība.

Bērna katram mēnesim ir atbilstošs uzņemamās pārtikas daudzums, arī piena maisījumam uz iepakojuma ir norādīts, cik reižu dienā būtu mazulis jāēdina un kādos apjomos.

Jauktā ēdināšana ir laba, jo tā palīdz uzturēt bērniņam ciešāku saikni ar māmiņu, un tajā pat laikā tiek uzņemts arī viss viņam nepieciešamais ar mākslīgā piena maisījumu, ja māmiņai piena tomēr ir maz.

Viestura māmiņas Kristīnes pieredze:

Viestura desmit mēnešos sāku justies jau pati nogurusi no krūts ēdināšanas, šķita arī, ka bērniņam nespēju nodrošināt sāta sajūtu. Pirmais, ko pamēģināju - nakts putra, kurai ir klāt piens. Bet vienalga bērns gribēja pa nakti ēst. Tad sāku pāriešanu uz piena maisījumu, un dēliņš sāka pierast. Izvēlējos tieši HiPP. Mana reklāma bija mans lielais dēls, kam ir jau 20 gadu. HiPP devu tieši viņam, attiecīgi sapratu, ka tas būs piemērots arī manam jaunākajam dēlam. Tagad veikalā stāvot lasu arī produktu sastāvu, pievēršu uzmanību arī olbaltumvielu, vitamīnu sastāvam konkrētā produktā. Vienīgais, ko nevaru saprast, - kāpēc visam tiek pievienots cukurs.

Vēlēšanās vienmēr dot pašu labāko dažreiz liek mums pievērsties galējībām, tāpēc dažkārt pie kaut kādiem pirmajiem, kļūdainajiem impulsiem tiek dota mazulim gan krūts, gan arī piena maisījums. Nereti tā bērns tiek pārbarots, un tas vienkārši viņam ir par daudz.

Viesturs jau ēd daudz ko, un sākumā izmēģinājām ļoti daudz ko. Tvaicēju, blenderēju virtuvē, līdz vairākas reizes bija jāpiedzīvo vilšanās - bērns atteicās ēst. Te nu sapratu, ka burciņas man ļoti noderētu. Varu pati izvēlēties, balansēt starp dažādām garšām. Un man tas nav tik ļoti liels pārdzīvojums, ka negatavoju pati. Arī man nevar pateikt, ka šodien man būs jāēd to pašu zupu, ko vakar. Iepazītas tiek jaunas garšas.

Ja bērns nogaršo ļoti daudz ko un netiek ierobežots garšu pasaulē, viņš nekļūst izvēlīgs, viņš iepazīst dažādas garšas. Dažkārt, ja bērnus ierobežojam, mums pašām tas vēlāk atspēlējas.

Lai laba apetīte!