Nosargāsim bērnus: kuras vietas mājoklī ir bērnam visbīstamākās?

Kritiens, sakaršana, skrāpējumi, kodumi, saindēšanās, dzēlieni - šīs ir visizplatītākās traumas, ko gūst bērni. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopojis datus, kuros redzams, kur visbiežāk bērni gūst savainojumus. Esi informēts - tas var palīdzēt novērst nelaimi!

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati rāda, - visbiežāk bērni gūst traumas, krītot vai paklūpot, paši lecot vai arī, ja kāds tos pagrūž. Tādas traumas ir 53% no visiem traumu gadījumiem. 

Savukārt vēl 13% bērnu pārkarst saulē, bet 8% gūst skrāpējumus, iegriezumus vai ieplēsumus.

Tāpat itin bieži bērni nonāk traumpunktā, jo tos ir pagrūduši dzīvnieki vai viņi ir savainojušies ar kādu priekšmetu, piemēram, no galda krītošu trauku. Saskaņā ar SPKC datiem, 5% gadījumu bērni saindējas ar kādu vielu un tādēļ nepieciešama ārstu palīdzība, bet vēl 4% gadījumu - bērnus sadzeļ vai sakož dzīvnieki un kukaiņi.

Sekas šādām traumām ir visai smagas, nereti atstājot gan vizuālas rētas, gan psiholoģiskas traumas.

Ļoti bieži, 20% gadījumu, gūtās traumas ir lūzumi, tāpat retums nav traumas, kuru rezultātā bērns gūst smadzeņu satricinājumu, apdegumu vai applaucējumu, sasitumu vai zilumu, vai vaļēju brūci. 

Retāki gadījumi ir saindēšanās vai  komplikācijas, kas rodas, jo bērnam ir bijis pārāk liels saules starojums.

SPKC speciālisti stāsta, ka bērni visbiežāk traumas gūst mājās - tā ir katra astotā gūtā trauma.

Atrodoties mājās, lielākais īpatsvars traumu tiek gūtas vannas istabā, rotaļu laukumā, dārzā un citā dzīvojamā platībā, kas NAV dzīvojamā istaba vai guļamistaba.  Šajās telpās savukārt tiek gūts aptuveni katrs trešais (39%) savainojums, bet guļamistabā un dzīvojamā istabā - katrs ceturtais (22%) savainojums,

Aptuveni katra piektā trauma tiek gūta automašīnu stāvvietā vai pastaigu zonā, bet katra desmitā - virtuves zonā. 

Datus par gūtajām traumām atsevišķi ir apkopojusi arī Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāvji.

Mazāki bērni biežāk gūst galvas traumas

Statistika par gūtajām traumām ļāvusi izdalīt vairākus secinājumus. Piemēram, bērni, kuri vēl nestaigā, vai mācās staigāt, salīdzinot ar citiem bērniem, gūst visvairāk apdegumu. Visbiežākais apdegumu avots ir karsta tējas vai kafijas krūze.

Tāpat speciālisti ir secinājuši -

jo jaunāks bērns, jo vairāk tiek gūtas galvas traumas, jo mazam bērnam smagākā vieta ķermenī ir galva. Viņš krīt ar galvu no augstuma pa priekšu.

Savukārt vecākiem bērniem ķermeņa smaguma centrs atrodas gūžās. Tādēļ - krītot tiek traumētas rokas vai kājas.

FAKTI. Kritienu traumas:

2016. gadā traumas guvuši 20 654 bērni. Visbiežāk traumas radušās, jo vecāki nav nodrošinājuši bērniem aizsargķiveres, elkoņu, ceļu sargus. Bērni nav pietiekami pieskatīti. Pie šīm traumām mediķi ierindojuši arī sakratītus zīdaiņus. Ja bērns tiek stipri kratīts, īpaši dusmās, kad parasti zūd paškontrole un mēra sajūta, pastāv ļoti liels risks, ka viņu var stipri savainot. Kad mazulis tiek stipri kratīts, smadzenes it kā sitas šurpu turpu pret galvaskausu, kas var izraisīt asinsizplūdumus vai citus bojājumus.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe uzsver – zīdaini nedrīkst atstāt nepieskatītu ne uz mirkli!

BKUS pārstāvji vaicāti - kas būtu jādara, lai Latvijā mazinātu augstos bērnu traumatisma riskus, - pauž: "Pirmkārt, ir jāizglīto sabiedrība, jāstāsta, ko darīt, ko nevajadzētu darīt, lai bērnu traumatisma risks samazinātos. Otrkārt, jārada bērniem droša vide - tā ir veloceliņu, gājēju pāreju izbūve, preventīvi automašīnā bērns jāpiesprādzē un jāīsteno tamlīdzīgi piesardzības pasākumi."

Raksts tapis sadarbībā ar gardajiem un veselīgajiem "Alma" jogurtiem!