Bailes no trokšņiem, bailes no dzīvniekiem, bailes no tumsas. Bērnam sasniedzot gada vecuma, viņam ir vajadzība kļūt neatkarīgam. Viņš pamazām sajūt drošību sev ierastā vidē, tomēr bailes viņam sagādā lietas un procesi, kurus viņš nespēj ietekmēt.

Bailes no kukaiņiem, zirnekļiem, skudrām, odiem un citām rāpojošām vai lidojošām radībām.

Mamma Līga, Māmiņu klubam raksta, ka viņas meitiņa 1.5 gadu vecumā ļoti izteikti baidās no bizbizmārītēm. Tās ieraugot viņu pārņem histērija un nekādi mēģinājumi iestāstīt, ka šie sarkanie kukainīši, ar melnajām pumpiņām uz muguras, ir pilnīgi nekaitīgi, neizdodas.

Svarīgi šādā brīdī ir dot bērnam iespēju saprast, kas ir tas, kas viņam sagādā bailes. Piemēram, ja bērns baidās no bizbizmārītes, Jūs varat atrast kādu bērnu grāmatu, enciklopēdiju, pavisam labi, ja ir iespēja apmeklēt muzeju un pastāstīt viņam un parādīt šīs lietas vietā, kur viņš jūtas droši. Grāmatas bizbizmārīte būs nekaitīga. Viņš to varēs apskatīt, pieskarties, tāpat arī muzejā. Šādā veidā mēs varam dot bērnam pārliecību par to, ka viņš spēj kontrolēt savu pasauli un mirkļos, kad jūtas bailīgi un neērti – šīs bailes mazināt, nevis ignorējot, bet kārtīgi izpētot.

SVARĪGI:

• Pastāstīt bērnam, ka šādas baiļu sajūtas nav nekas nosodāms un tas ir pilnīgi normāli, ka viņam ir bail, pat ja Jums šķiet, ka bailēm nav pamata.
• Stāstiet saviem bērniem, ka ir arī tādas lietas no kā baidāties Jūs, tā viņam šīs sajūtas būs pieņemt vieglāk un iedrošinās tās pārvarēt, gluži tāpat kā to darāt Jūs.

Atcerieties, ka bērna baiļu sajūtu Jūs varat ne tikai mazināt, bet bieži, ar spiedzienu reaģējot uz zirnekļa ieraudzīšanu istabā, Jūs bērna bailes tikai pastiprināt!

Bailes no tumsas un iedomātiem “briesmoņiem”

• Bailes no būtnēm, kas dzīvo zem gultas
• Bailes no “skapju briesmoņiem”
• Bailes no ēnām istabā
• Bailes no skaļiem, negaidītiem trokšņiem
• Bailes no publiskām vietām un cilvēku pūļiem

Ļoti bieži dažādos vecumos, bērniem ir bail no tumsas un gulēšana, ja tā iesākusies savā gultā, nereti noslēdzas kaut kur starp vecāku spilveniem un segām. Bieži vien iemesls tam ir bailes. No kā? Bērni ap 2 gadu vecumu, ļoti aktīvi izmanto savu iztēli. Iedomājoties lietas, kuras patiesība nav nedz redzamas, nedz dzirdamas. Tāpat, ikdienā iegūtie stimuli, emocijas, animācijas multfilmu stāsti, reizēm paši vecāki mēdz bērniem stāstīt par skapju briesmoņiem un tamlīdzīgām lietām. Bērns šo visu iztēlojas, un vecāki, arīdzan, paši būdami bērni, noteikti no kaut kā baidījās.

Pat ja ir nakts un esat noguruši, ir svarīgi, lai Jūs uzklausītu bērna stāstu un mazinātu viņa bailes, iedrošinot – parādot, ka tas, par ko viņš runā, patiesībā nemaz neeksistē. Ļoti bieži gan būs tā, ka bērns būs pārāk emocionāls un Jūsu skaidrojumus tas vienkārši neuztvers, bet arī šajā gadījumā, saruna par nakts bailēm nav atliekama. Par to var parunāt arī nākamajā rītā.

SVARĪGI:

• Ja nakts vidū Jūsu gultā ierāpjas bērns, ļaujiet viņam pabūt ar Jums un nomierināties. Pēc tam Jūs varat vienoties, ka pārbaudīsiet vai viņa istabā/gultiņā viss ir kārtībā un iedrošiniet viņu doties atpakaļ.
• Ja bērns ir pārāk satraukts, nekad par ļaunu nenāks arī tās kopā nogulētās naktis, vien te gan jāatceras tas, ka bērnu mīļākā nakts poza, guļot vecāku gultā ir “zvaigznīte”. Iespējams, nākamajā rītā nejutīsieties ļoti labi izgulējušies. Bet bērna miera un labsajūtas labā, reizēm var.
• Parūpējieties, lai mājās pirms gulētiešanas būtu mierīga atmosfēra. Nelasiet bērnam grāmatas vai stāstus, kuros ir briesmīgi tēli vai notikumi. Neļaujiet skatīties agresīvas multfilmas.

Vienmēr esiet pieejami savam bērnam. Pat ja staigāšana, lai atsauktos uz viņa kārtējo aicinājumu, ir nogurdinājusi, atcerieties, ka bērns šajā vecumā pārbauda, vai Jūs esat viņam pieejams. Un tas ir tas mirklis, kurā bērnam veidojas drošības sajūta. Un šī drošības sajūta ir nepieciešama, lai viņš kļūtu patstāvīgs.

Bailes vai fobija?

Vissatraucošākais noteikti ir jautājums, vai bērnības bailes var kļūt par fobiju?  Speciālisti lielākoties atzīst, ka nē, jo fobija – tās ir neracionālas bailes, kurām īsti nav izskaidrojuma. Un lai gan, mums, vecākiem šķiet, ka arī bērnu bailēm, lielākoties nav pamata un tās nav racionālas, mēs bieži vien aizmirstam, ka bērnu un pieaugušo pasaules uztvere atšķiras un lielākajā vairumā gadījumu ir normāla attīstības sastāvdaļa un tas, kas mums sķiet neloģisks, bērnam, gluži pretēji.

Ir bailes, kuras mēs varam nosaukt par bērnības fobijām, bet nav teikts, ka tās izaugot var kļūt par patiesām fobijām, ar kurām ir grūti sadzīvot, vienīgais veids – izvairoties.

SVARĪGI:

• Lai izvairītos no bērnības baiļu pāraugšanas fobijās, svarīgi, ka pieaugušie bērnam parāda to, ka ar dažādām fobijām varam sadzīvot. Kā? Esot kopā ar bērniem viņu bailēs, cieniet tās, ņemiet vērā, nenosodiet tās, pievērsiet tām uzmanību, mēģiniet izskaidrot un ļaujiet

INTERESANTI - Populārākās fobijas

• akrofobija - bailes no augstuma),
• klaustrofobija - bailes no šaurām, slēgtām telpām),
• niktofobija -bailes no tumsas),
• ofidiofobija  - bailes no čūskām),
• arahnofobija - bailes no zirnekļiem),
• tripanofobija - bailes no injekcijām),
• astrafobija - bailes no pērkona un zibeņiem),
• nozofobija - bailes no saslimšanas),
• mizofobija - bailes no mikrobiem),
• triskaidekafobija - bailes no skaitļa 13),

No kā baidās Jūsu bērni?  Un kā Jūs palīdzat šīs bailes pārvarēt?

Pārvaram bailes un droši dodamies lielajā pasaulē, kopā ar autiņbiksītēm -biksītēm HuggiesPants