24.04 13:45-16:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Skatoties seriālu “Bērni un vecāki”, prātā iekrita sērija, kurā kāda mamma atzīstas, ka piespiež dēlu pildīt mājas darbus, piesolot dažādas konfektes. Un tad viņa teica šādus vārdus:” Kad kā vecāks jūties izmests uz sēkļa, vienkārši dari, kas jādara, un nejūties vainīga. Un turies pie tā, kas darbojas!"
Mana meitiņa vēl ir maziņa, tāpēc pagaidām mums nav vajadzības pēc stingra audzināšanas modeļa, kā rezultātā kļūdīties ir grūtāk. Taču arī man gadās izdarīt ko nevajadzīgu “mīļā miera labā”, piemēram, turēt viņu televizora priekšā, ja nekas cits tajā brīdī nestrādā. Reizēm vakarā rīkojam karuseļus, kaut būtu jāpieklusina skaņas un apgaismojums – vienkārši ir brīži, kad nogurums un pacietības trūkums ņem virsroku, un es izvēlos vieglāko ceļu, tā vietā, lai paliktu pie sava un “karotu”.
Audzināšanas knifiņi, norunas, kaulēšanās un citas lietas man vēl tikai priekšā, taču, redzot, cik strauji iet laiks, saprotu, ka jau pavisam drīz tas skars arī mani.
Tad nu jautāšu jums, pieredzējušās mammas, – kādas ir jūsu “nepareizās audzināšanas metodes”? Kā tās atklājāt, un kā tās darbojas? Varbūt šeit varēsim dalīties ar neparastiem un praktiskiem padomiem, kas tiešām darbojas!
P. S. Vēlos piebilst, ka, manuprāt, nav nepareizas audzināšanas, ja vien tā nekaitē bērnam. Mums katrai ir savi apstākļi, uzskati, pieredze un “bagāža”, ar ko strādājam. :)
Šis ir kaut kas tiešām oriģināls. 😃 👍
😃 Es reizēm izeju uz "Ja - tad"... Ja neizdarīsi to un to, tad tev nespīd tas un tas, tas attiecībā uz lielo. Uz mazo - Tu taču vairs neesi bēbis, un lielie puikas dara tā... ko nu man tobrīd vajag.
Neizdabāju kaprizītiem, pilnīgi nedzirdu pavēles izteiksmi un arī sūdzēšanos par tēmu "Brālis.... bla, bla, bla..."neatkarīgi no tā kurš , par kuru sūdzās. Un nepiekukuļoju - ne ar končām, ne ar monētām.
Bet katram vecumam un raksturam ir savs. Manuprāt tādas"pareizās audzināšanas" nemaz nav, tā eksistē ģimenes teorētiķu ( tiem , kam pašiem nav bērnu) domās un šīs domas tad arī viņi uzdod par dogmu.
Paldies par komentāru, ļoti interesanti palasīt! 👍😀
Atšķirīgiem vecumiem ir dažādas metodes. Tāpat tās nav universālas, kas uz vienu bērnu strādā, nestrādā uz otra.
Piem. krišana gar zeni 1,5-2 g.v. vienam atļāvu vienu reizi izvārtīties pa lielveikala grīdu un pārgāja vēlme uz visiem laikiem. Otrs mēdz ilgi vēl krist gar zemi, par laimi man pārsvarā izmantojot šo metodi mājās - ļāvu, lai vārtās (vienu reizi 20 min).
Pirmsskolas vecumā, kad bērns bija satrakojies un strādājis nedarbiņus, mēdzu nolikt sēdēt savā istabā, ar tekstu, nāc laukā, kad nomierināsies. Pa to laiku parasti izdevās nomierināties arī pašai.
Mazajiem palīgiem virtuvē var piedāvāt izklaides atbilstoši vecumam - piemēram spēlēties ar neplīstošiem traukiem, kurus izsniedz tikai kad mamma gatavo ēst. Vēlāk var dot uzdevumus - piemēram sabērt pupas, makaronus pa vienai plastmasas pudelē, uzcelt makaronu torni.
Kad abi mani bērni galīgi iziet no rāmjiem, tad lieku viņus vannā, pibildīšu, ka ir bijušas reizes kad pat 4 reizes vanna tika pielieta 😃
Šis izklausās forši! 👍
Multfilma zobgrauzis motivēja tīrīt zobus. Iepriekš nācās "skriet" pakaļ ar birsti.
Kā izlasīju šovakar- neviens vecāks nav perfekts. Man nav īpašas nepareizās audzināšanas metodes, retu reizi atļaujos bērniem iedot saldumiņu, ko piesolu par izēstu porciju, bet tas tiešām ir reti, kādu reizi divas nedēļās. Multenes arī daudz neskatāmies, tas ir tā, kad tiešām man ir svarīgas darīšanas vai esmu nogurusi, tad multenes ir kā iepriecinājums viņām un atpūta man.