Nemākam promdoties

Vasara tuvojas straujiem soļiem, un arvien aktuālāka izklaide kļūst spēļu laukumiņu apmeklēšana mammām ar dažāda vecuma bērniem.

Mana pieredze ar šiem laukumiņiem ir ļoti dažāda. Viss jau ir jauki līdz brīdim,kad ir jādodas prom. Un tad sākas problēma, kura patiesībā ir jau no divu gadu vecuma (tātad jau divus gadus). Gandrīz katru reizi, kad pienācis laiks doties vai nu mājup vai citās darīšanās, tā bērns kategoriski atsakās doties prom. Tas izpaužas kā vēl 10 reizes nošļūkšana no kalniņa, turpināšana spēlēties vienkārši ignorējot vecākus, pat nepaskatoties virsū, kad runāju. Beigās vienkārši bērnu paņem opā un raudošu aiznesu. Pēdējais gadījums vispār bija "kronis visam", kad bērns sāka bēgt projām, lai tikai paliktu. Jāsaka, ka pilnīgi nekad nav gana. Pat pēc divu  vai vairāk stundu rotaļāšanās negrib doties projām.

Cik esmu redzējusi citus bērnus, tad man tāds vienīgais. Citiem mamma pasaka ejam, un viņi smuki aiziet, bet mums vienmēr tas viss beidzas ar kaut kādu cirku un traci. No vienas puses protams gribas, lai bērnam ir prieks, jo šie rotaļlaukumi ļoti patīk, bet no otras puses tā promiešana un doma par to jau vien man uzdzen galvas sāpes.

Lūdzu dalamies pieredzē!