Neliels ieskats manos septiņos talkas gados

Šis būs septītais gads, kad organizēju pati vai piedalos talku organizēšanās.

Kapēc? 

Es gribu dzīvot tīrā vidē un mani nesatrauc tas, ka es papīrus nemetu, bet kāds met. Tā ir bijis vienmēr, daļa cilvēku mēslo un nedara to vieni, ja tā uzvedās vecāki, to pašu dara bērni. Otra daļa vāc to ko citi ir samēslojušu. Tad nu es piederu pie otras daļas un varu lepoties, jo zinu, ka mani bērni, gan lielie, gan mazie noteikti padomās pirms metīs atkritumus zemē. Gan lielie bērni, gan mazā Katrīne piedalās talkās un mūsu māja tā nav apspriežama tēma, visi zin, ka būs talkas diena un mēs kopīgi dosimies cīņā ar atkritumiem.

Sākās viss ar to, kad pārvācos dzīvot uz savu tagadējo dzīvessvietu un pirmais, ko ieraudzīju bija atkritumu kalns. Nedaudz padomājot tapa vēstule un arī tiem, kam likās, ka nekas nebūs jādara, nācās atkritumus savākt. Staigājot pa mežu bieži varēja uzdurties atkritumu kaudzēm un tapēc tapa doma organizēt talku kopā ar bērniem, jo gan manai draudzenei Inetai bija divas meitas, gan man. Salikām galvas kopā un organizējām pirmo talku kopā ar Latvijas Valsts mežiem un cūkmenu.

Lai cik tas neskanētu bēdīgi, bet pirmajā gadā mums pievienojās tikai daži ciemata iedzīvotāji, bet neskatoties uz to mēs izdarījām lielu un ļoti labu darbu.

Meža viena puse tika atbrīvota no atkritumiem. No tā brīža talkas organizēju pie mums katru gadu, neatkarīgi atnāks divi cilvēki, vai kā šogad 35 neskaitot otru komandu, kas stādāja mežā un sakopa meža teritoriju. Protams tie ir tie cilvēki, kas to dara katru gadu. Talku vadīja Sabīne un viņai palīgos devās draugu ģimenes. Mums palīgos devās arī Latvijas meži, jo bez viņu atbalsta mums nebūtu transporta ar ko izvest atkritumus. Tagad pē labi padarīta darba gribu no visas sirds pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas piedalījās talkā. Mēs izdarījām labu darbu.

Vēl vienas talkas laikā mēs sagatavojām bērnu laukumam teritoriju un tagad mums ir skaists bērnu laukums.

Galvenais ir velme kaut ko darīt un izdarīt var daudz. Reizēm līdz rezultātam ir veicams tikai viens telefona zvans. Tā ir ar Latvijas mežiem, kas vienmēr atbalsta šādas aktivitātes un mūsu vietējais uzņēmējs Ivo Bernāts, kas organizēja pašu atkritumu aizvešanas procesu. 

Ir ļoti svarīgi bērniem jau no mazotnes stāstīt un skaidrot, kapēc nedrīks mest atkritumus uz zemes, kad mazulis dodas ar savu pirmo maisiņu talkā, viņam tā ir īpaša sajūta. Pirmā talka šogad bija manai piecgadniecei Katrīnei Keitai un viņa cītīgi pielasīja savu maisu ar atkritumiem. Vislabākais piemērs ir vecāki, ja mēs paši nemetam atkritumus un ar savu darbu parādam, ka ar atkritumiem ir jācīnās, bērnam veidojās noteikta attieksme un viņš nemetīs atkritumus kur pagadās un aizrādīs arī savam draugam, jo zin cik grūti ir tos vākt.

Es jau minēju, ka talka tas ir komandas darbs un mana komanda ir mana ģimene, vīrs, bērni un znotiņš, kuru nebiedēja arī iepriekšējā gada talka, kad lija lietus un mēs bijām tikai kādi seši. Paldies viņiem visiem, viņi ir mans atbalsts un lielākie palīgi.