Mūsu lieliskā dzīve.

ak, cik sen neko neesmu šeit rakstījusi...., kaut bija laiks kad mani raksti šeit bija diezgan bieži lasāmi, bet stāsts jau nebūs par to, bet gan par to kādu gan lielisku dzīvi mēs baudām.

gan jau kāda mamma atcerās....  mēs dzīvojam laukos, vienkāršos Sēlijas laukos, mums ir sava lauku sēta, ar visām tam piederīgām lietām, mums ir vistas un cāļi, un nu tagad mums ir PIRMĀS ZEMENES UN SILTUMNĪCAS PIRMIE GURĶI, un par to jau laikam būs vairāk šis stāsts.

es pati ar vīru esam izauguši lauku sētā, un mums visas šīs lietas šķiet dabīgas un pašsaprotamas, un tagad kad man aug otrā meita es šīs visas lietas sāku novērtēt it kā par jaunu- man pašai ir pienācis periods, kad pirmo zemeni un gurķi gribas iedot meitām, un tad tik pašai nogaršot.

ak, un tas meitu prieks par tām lietām- par svaigo gaisu, zaļo zāli un pirmajām zemenēm un gurķiem man ar vīru dod nenormāli lielu enerģiju celties un iet un izdarīt, lai tas viss būtu.

mums sētā tagad notiek ne tikai dārza darbi, bet arī malkas kraušanas darbs, nu baigi jau jautrs tas nav, bet ja palīgos nāk meitas Annija un Alise mums ar vīru šķiet ka darbs padarās krietni ātrāk.

lūk, šāda lieliska dzīve ir mums šeit mūsu lauku sētā, kaut pavadīta diezgan gara darba diena pa āru, man vienalga gribējās uzrakstīt jums šo rakstu, jo zinu ka ar labām emocijām ir jādalās.

Mammas un tēti un vecmammas, dalīsimies ar visiem savās jaukajās emocijās, un tad pasaule kļūs labāka.