Mūsu īpašā vasara.

Zinājām jau sākumā,ka šī vasara būs īpaša.Jo pirmo gadu vasaru pavadam ne tikai baudot,bet arī gaidot .Gaidam mazo bēbi.Līdz ar to varbūt vairāk piedomāju pie atpūtas, laika ,ko pavadam ar bērniem, pie kopābūšanas.

Mēs vasaru sākām ar ceļojumu. To biju jau apsolījusi bērniem ziemā-kā mammai sāksies atvaļinājums,tā brauksim pie Lotes. Tā arī darījām. Pavadījām divas fantastiskas dienas ceļojumā pa Igauniju,kur izbaudījām pirmās kasrtās dienas.

Pēc tam laiks īpaši nelutināja,bet daudz sūdzēties arī nevarēja.

Dzīvojot pa māju- Rīgā paspējām gan uz jūru aizbraukt, gan smilšu kastēs izspēlēties. Paspējām apšļakstīt visus ar ūdenspistolēm, ar riteņiem pabraukt.

Kad laiks nebija tik jauks zīmējām un krāsojām .

Jūlijs ir ogu mēnesis,un katru gadu jūliju pavadam pie omītes Apē. Tad nu ogas ēdām, uz mežu braucām, dārzā strādājām. Atpūtāmies un baudījām gan lietaino laiku ,gan silto. Arī kādu karsto dienu.

Arī ēst mācījāmies gatavot.

Arī eksperimentējām.

Aizlaidām ciemos pie otras vecmammas un apskatījām Alūksnes jaunās tūrisma vietas. Tiltu un skatu torni.

Makšernieks arī paspēja pastrādāt.

Cītīgi pilnveidojām lasītprasmi ejot uz bibliotēku,jo skola tuvojas ,bet lasīšanas slinkums piemeties.

Kā jau bēbi gaidot arī centāmies kopā pabildēties, parunāties un apspriest,kā tad būs,kad mazais būs klāt. Lai arī laiks bija tāds kā bija,jāsaka ,ka vasara pavadīta tiešām fantastiski- jo tik daudz ar bērniem kopā nebiju bijusi visu gadu un viņi ar mani arī. Gandrīz divus mēnešus dien dienā bijām kopā.

Tā kā brauciens gan uz Igauniju ,gan uz laukiem mums tāds patāls,tad vienmēr bija jānodrošinās ar nepieciešamajām lietām- ūdens,bez kā vasarā nevar nekādi. Kāda uzkoda. Šoreiz paši cepām līdz cīsiņus mīklā un keksiņus,kad kaut kur devāmies.

Līdz vienmēr ir arī mitrās Huggies salvetes,jo nocūkoties bērni un mēs paši protam. Un protams mīļais lācis, telefons un naudas maks. Bez visa pārējā var iztikt:)

Kā jau teicu- Huggies salvetes vienmēr ir somiņā ,otrs iepakojums mašīnā. Tas tāpēc,ka viņas ir izglābušas mūs no ne visai patīkamām situācijām. Pēkšiņi mašīnā kaut kas izlīst, un sēdekļus visātrāk un labāk var notīrīt tieši ar mitrajām salvetēm. Arī saldējums un čupīši ir mīļa lieta- bet lipīga.Tad nu ātri un vienkārši rokas atkal dabūt tīras ir salvetes. Dažreiz neesam slinki un nomazgājam arī ar ūdeni.Bet pastaigā pa parku Igaunijā mazajai bija piemetusies caureja un te nu mums atkal talkā nāca salvetes. Jo apmazgāties jau tik bieži nebija kur,bet salvetes ir labs risinājums,kamēr tiekam pie izlietenes. Vēl ,ja ir ūdens ,bet nav salvešu var no pudeles mazgāt rokas,vai saslapināt kādu lupatu un tad notīrīt ,bet dzeramā ūdens jau nav vienmēr tik daudz līdz,tāpēc to cenšamies taupīt.

Vigvams. Kuram gan bērnībā nav paticis taisīt būdas un slēpties. Arī rotaļāties šādās mājiņās ir daudz jaukāk kā vienkārši istabā uz grīdas. Bet lielā krēslu un segu taisīšana , apgāšana un jaukšana aizņem vietu un bieži gāžas.Tad nu Vigvams varētu būt fantastiska lieta,kur mani bēri labprāt spēlētos un pavadītu laiku. Rakstot šo blogu iedomājos,ka tā būt arī vieta,kur lielais pirmklasnieks varētu nolīst no māsas un pārējiem mierīgi palasīt grāmatu. Vai arī mēs kopā varētu ielīst vigvamā un tā būtu tāda kā burvju vieta,kur labāk lasās.Jo kā jau rakstīju,grāmatu lasīšana pagaidām nav tā jaukākā nodarbe,ja tas jādara pašam,bet patīk ka to dara mamma. Vēl man acu priekšā pavīdēja skatas ,cik jauki rudenī visi mani trīs bērni draudzīgi sēdētu šajā mājiņā – nu pareizāk viens pavisam maziņš vēl gulētu.....(sapņot jau nav liegts).

Bet vasara vēl nav galā. Vēl siltais laiks tikai sākas un daudz kas vēl jāpaspēj. Peldēt šogad esam tikuši ļoti maz,tad nu tas vēl jāpaspēj!