Mūsu ģimenes mīlestības valoda: laiks

Manas ģimenes viena no mīlestības valodām noteikti ir kopā pavadītais laiks. Tā, kā pašlaik dzīvojos pa māju, jo esmu otra bērniņa gaidībās, tad maksimāli varu pievērsties ģimenei kopā pavadot laiku. Man ļoti patīk laiku pavadīt kopā ar ģimeni, bet tā kā vīram jāiet uz darbu, tad faktiski kopā būšana ar otru pusīti man sanāk pēc tam kad viņš pārrodas mājās no darba vai viņa brīvdienās. Ar bērnu esmu kopā visu dienu, tad pavadām laiku kopā: spēlējoties, kaut ko jaunu apgūstot, dodoties uz veikalu iepirkties, ejot pastaigāties. Uzmanību bērnam, kopā pavadot laiku, pievēršu maksimāli -ne televīzijas pārraide, ne telefona zvans vai sms nenovērš manu uzmanību bērnam (pa telefonu parunāju ātri vai apsolu piezvanīt vēlāk, uz sms atbildu vēlāk, ja nav steidzami). Tad kad nolieku bērnu pagulēt pusdienaslaiku, tad uzskatu, ka tas laiks ir mans: lai savestu sevi kārtībā, apdarītu mājas darbus, pagatavotu ēdienu, papļāpātu pa telefonu. Kad bērns pagulējis pusdienlaiku, tad paēdam, ejam pastaigāties vai paspēlējamies pa māju, un sagaidot vakaru gaidam mājās pārnākam tēti. Ar tēti kopā tiek vakariņots, bērns tiek tēta samīļots, kopā ar tēti spēlējās, tad tiek vannots un dodas gulēt. Kad bērniņš aizmidzis, tad ar vīru kopā vēl padzeram vakara tēju sveču gaismiņā un pārrunājam dienas notikumus, jaunumus vai plānus. Vispār ar vīru runājam ļoti daudz - es noteikti esmu tā, kas sarunā ļoti iedziļinās, klausās un uzdod jautājumus, vīrs jautājumus uzdod mazāk. 

Kad vīram brīvdiena, tad kopā pavadām laiku ceļojot, kaut kur braucot atpūsties, pabūt (protams, kopā ar bērnu). Ja sliktāks laiks, tad padaram mājas darbus kopā (pēc strādāšanas satiekamies kopīgi klāta vakariņu galda un atkal visu pārrunājam). Mums patīk izbaudīt dzīvi kopā, iepriekš plānojot maršrutus, kur aizbraukt, vai vietas, ko apmeklēt, patīk izrauties no mājas, lai smuki kafejnīcā/krodziņā papusdienotu vai pavakariņotu.

Ne manā, ne vīra ģimenē pret mums kā bērniem no vecāku puses nav tikusi pievērsta tik liela uzmanība šai mīlestības valodai:laiks. Protams, kopā būšana ar vecākiem ir bijusi, bet vienmēr gribējies vairāk. Toties mēs savam bērnam varam pievērsties maksimāli, lai viņš nesajustos, ka netiek pievērsta uzmanība vai kopā pavadīts laiks. 

Es patiešām baudu tos mirkļus, kurus esmu kopā ar ģimeni un tie man ir zelta vērti.