Mūsu bēbīte prot pati izkāpt no gultas

Mūsu meitiņai ir deviņi mēneši. Viņa aizvien ir straujajā attīstības posmā, kad mazais cilvēciņš aktīvi izzina pasauli sev apkārt un ik dienu apgūst ko jaunu. Mums vecākiem katra jaunapgūtā prasme sagādā prieku un katrs sasniegums ir nozīmīgs un īpašs. Pēc mammas un tētuka apspriešanās kā šīs vasaras lielāko sasniegumu atzinām to, ka mūsu meita prot pati izlīst no gultas. Kāds varbūt teiktu, kas tur tik īpašs?! Bet mums tas ir ļoti svarīgi, jo meitiņa guļ mūsu, vecāku, lielajā gultā, kas ir 45cm augsta.

Tādēļ jau pēc sešu mēnešu vecuma, kad mazā iemācījās līst uz priekšu, esam visu laiku mācījuši un rādījuši, ka no gultas jālien ārā ar dibenu pa priekšu. Vienmēr bijām līdzās, palīdzējām un uzdevām jautājumu - kā pareizi jālien ārā no gultas? Un teicām, ka ir malacīte, kad izlīda ar dibenu pa priekšu. Sākot no apmēram astoņu mēnešu vecuma, viņa jau sāka saprast un līst pareizi. Tik reizēm gadījās apjukt un uz nepareizo pusi stiepa kājiņu, meklējot gultas malu. Tagad jau ir īsta meistariene, izdara tik zibenīgi, ka nepaguvu ar pirmo reizi nobildēt. Lai taptu foto šim stāstam, tas tika atkārtots vairākas reizes. Mazā pierāpo pie gultas malas, paskatās, pareizi sagriežas, un tad izstiepj kājiņu, lai pārbaudītu, vai tiešām tur nekā nav. Ak, nav, tad otru kāju ar pāri un hops ir jau ar abām kājām pie zemes. Tad vai nu pastaigā uz sāniņiem pie gultas vai arī pietupjas un zibenīgā tempā aizrāpo pakaļ savai mincenei vai paņemt kādu rotaļlietu. Pati viņa ar priecājas, ka var nokļūt lejā bez citu palīdzības un aizlaisties no mammas. Kad sēž kādam klēpī un viņai tas apnīk, tieši tādā veidā ar dupsi pa priekšu lien lejā.

Arī kārtīgi rāpot, sēdēt, stāvēt un staigāt uz sāniem, rādīt un teikt attā, un vēl daudz ko citu iemācījās šajā vasarā, bet izrāpties no gultas ir tāds kā kopīgs mūsu mazās ģimenītes sasniegums. Tajā sava loma gan mammai, gan tētim, gan arī pašai meitiņai, arī kaķene ir bijusi palīgs un motivators. Tā ir viena no pirmajām prasmēm, ja tā var teikt, ko mēs vecāki iemācījām. Un vēl tik daudz ko mums būs iespēja iemācīt un kopā apgūt. Arī tik daudz ko vēl paši mācāmies, baudot šo lielo laimi būt par vecākiem. Tik daudz kas pa šiem mēnešiem piedzīvots pirmo reizi un vēl daudz nezināmu un aizraujošu piedzīvojumu mums priekšā.