Mūsu attīstības ceļš!

Sākšu no pašiem pirmsākumiem, soli pa solītim:
Pirmais ko Eliots iemācījās bija velšanās - 2.mēnešu un 3 nedēļu vecumā! Jā, tiešām tik ātri! Es to izskaidroju ar to, ka mums bija jau diezgan agri lielas problēmas ar vēderu! Mūs mocīja kolikas- daudz un dikti, tāpēc lai mazajam ķiparam atvieglotu šīs sāpes ,daudz likām viņu uz puncīša, un viņš neprotestēja ,kā to dara vairums bērniņu! To es personīgi uzskatu par iemeslu ,kāpēc tik agri mans bērns apguva šo prasmi!

Nākamais attīstības posms bija rāpošana! To apguvām  5.mēnešu vecumā! Nekādi speciāli nestimulēju, esmu no tiem vecākiem ,kas neskrien notikumiem pa priekšu un pacietīgi gaidu ,kad pats visu apgūs. Nav jau arī kur steigties! Mācījās to lēni un apņēmīgi- sākotnēji pievilka celīšus četrrāpus un kratīja dupsi! Mēs šo procesu bijām iesaukuši par beyonse pakaļdarinājumu- tiešām izskatījās smieklīgi un tik mīlīgi, līdz vienā dienā šis beyonse uznāciens pārvērtās pirmajās trīs kustībās uz priekšu! Uz atpakaļu, kā arī dzirdēts vairums bērnu dara, mēs nerāpojām!

Trešais posms- sēdēšana! Tūlīt praktiski pāris nedēļas pēc rāpošanas- 6.mēnešu vecumā! Šo posmu arī sāka apgūt lēnām un apdomīgi, sākotnēji liekot tikai pus “dibenbulku” pie zemes , līdz vienu dienu apsēdās smuki uz abiem vaidziņiem .

Arī nākamais posms stāvēšana mums nebija ilgi jāgaida-  7.mēnešu vecumā! Ar šo gan gāja grūti! Neirologs jau agrā vecumā , pēc velšanās , mums noteica diagnozi- agrīnā attīstība! Aizejot uz kārtējo vizīti pateica ,ka nedrīkstu bērnam tik agri ļaut stāvēt kājās, no rāpošanas jāpaiet vismaz trīs mēnešiem, lai varētu darīt nākamo! Godīgi- biju izmisumā! Viņš vienkārši cēlās kājās , lai cik arī  interesantu vidi uz grīdas es neveidotu! Uz manu jautājumu kā to reāli izdarīt?! Kājas jau nesiešu lai neceļas- mammīt vienkārši neļaujiet!! Cik viegli teikt, nodomāju! Aizvedu atrādīties fizioterapeitam! Nomierināja- mans bērns tiešām agri attīstas, bet paldies Dievam visu dara pareizi (šī ir liela problēma “agrīnajiem” diagnozes bērniņiem, jo visu sasteidzot un darot ātrāk, to apgūst darīt visbiežāk nepareizi) ! Lai attīstās un mācās, katram bērniņam savs laiks, un pats galvenais NESTEIDZINĀT!! Pats staigāja gar mēbelēm, stumdot kādu palielāku rotaļlietu!

Šobrīd pēdējais attīstības posms staigāšana- arī esam sagaidījuši - 9.mēnešu vecumā! Pirmos trīs patstāvīgos solīšus Eliots spēra 9.mēnešos un 1.nedēļā, ļoti negaidīti esot ciemos pie draudziņa un ejot pretī viņa sunītim! Biju pārsteigta un šokā! Jo tiešām negaidīju! Sabučoju, paslavēju un kādu brītiņu tie arī bija mūsu vienīgie pastāvīgie solīši! Aktīvāk sāka pats staigāt 9.mēnešos un 3 nedēļās! No pirmā negaidītā solīša līdz kārtīgai (aktīvākai) staigāšanai pagāja divas nedēļas, kurās bērns pats mēģināja apgūt šo prasmi, pats lēni un apdomīgi ,sākotnēji palaižot rokas ilgāk vaļā no mēbelēm vai stumdamās pamperu kastes! Paši aiz rokām nestaidzinājām, viekārši skatījāmies un gaidījām to īsto brīdi no bērna! Mums nebija arī nekādu stumdamo speciālo rotaļlietu, nekas kas mudinātu bērnu to darīt agrīni, visu ko stumdīja atrada pats! 

Šobrīd Eliotam ir jau bez dienas gadiņš! Tagad gan es varētu teikt - mans bērns tik tiešām staigā KĀRTĪGI! Rāpot vairs nav pierunājams, ratos sēdēt arī, visu vajag ar kājiņām!

Šāds bija mūsu īsais attīstības ceļa apraksts! Mammas- tiešām neskrienam notikumiem pa priekšu , lai cik ļoti to brīžam gribētos! Mēs un mazie neko nenokavēsim, viņi visu uzspēs! Nekas ,ka kāds vienaudzis to dara varbūt jau sen! Katram bērniņam ir savs attīstības temps! Labāk atbalstīsim , lai cik raiti tas arī neietu un atcerēsimies ,ka veselība (šajos posmos tieši muguriņa) ir SVARĪGĀKA par to, ka varbūt gribas lai mans bērns būtu pirmais un varbūt sāktu darīt visu agrāk par pārējiem! Mūsu mazulīši, arī ja vienaudžu grupā sāks visu darīt pēdējie, ir paši labākie un tieši tas arī ir īstais laiks tieši priekš viņa!