MK festivāls - fantastiska diena ar ģimeni.

Tad nu sestdienas rītā pamodāmies un visi jau zināja ,kas šodien plānā- apmeklēt Vasaras festivālu . Palūkojoties laukā,laiks diez ko neiepriecināja. Izpētīju ziņu portālus un secināju,ka būs karsts. Saģērbāmies atbilstoši laika apstākļiem,bet dubulto- vasarīgo drēbju kārtu paķērām līdz.

Aidā uz festivālu!!!

Ejot parkā dabūjām programmiņu. Izpētīju man aktuālo ,kur kas atrodas un devāmies baudīt dienu.

Pirmais gājām gar reklāmām:) 

Latvijas Maiznieks deva mums iespēju pagatavot gardu pusdienmaizi.Tad nu aŗi izmantojām šo iespēju. Adrians gatavoja sviestmaizi, Denīze tikmēr krāsoja un gatavoja sev medaļu.

Maizīte Adrianam sanāca laba, pats notiesāja un devāmies tālāk.

Pēc programmas manos plānos bija teātris. Tikām līdz vietai ,kur viss bija sācies. Jāsaka tā- mums ar vīru ne visai patika,bet ne jau mums tas domāts.Tad nu skatījāmies. Denīzei dikti bail no cilvēkiem visādos kostīmos,tāpēc viņa bija jātur visu laiku klēpī. Adrianam teātris neizteresēja,jo viņš redzēja ,ka tālāk jau ir kaut kas vēl...

Tad nu nesnoskatoties līdz galam devāmies uz priekšu. Teritorija liela, un katrā stūrī kaut kas notika. 

Nonācām pie aktivitātēm.Adrians ķērās gatavot pūķi.

Tētis piepalīdzēja.

Mums meitenēm tas pa sarežģītu.Mēs gājām nedaudz uz priekšu .Te dāvājām prieku sev un mazajiem slimniekiem. Zīmējām apsveikumus. Tas dikti patika.

Pēc tam savu darbiņu piespraudām pie sētas. Visi varēja apskatīt. Iemetām arī naudiņu ziedojumu kastē,tas arī Denīzei ļoti patika.Lai arī viņa jau neapzinās ,cik kādam bērniņam tas ir svarīgi.

Te nu arī mēs sadalījāmies. Tētis gatavoja pūķi ar Adrianu,es ar Denīzi zīmēju.Tad mēs devāmies pie sejiņu apgleznotājas. Te jau veidojās rinda.Bet tā kā mums tas vecums,ka ļoti patīk šī lieta,tad nu stājāmies rindā.

Pēc brīža mums pievienojās arī puiši.

Pūķis gatavs. Un patika ne tikai pašam ,bet arī māsai. Vēl šodien lidinājām pa pagalmu.

Rinda uz seju apzīmēšanu gāja gausi.Tad nu es vairs nostāvēt nevarēju,stafeti pārņēma tētis. Mazā dāma bija sagurusi,tētim uz pleca atlaidās un pacietīgi gaidīja. 

Tikmēr mēs ar Adrianu gājām lūkoties ,kādas spēles notiek tālāk.

Te nu bija vis kaut kas. Kaut kas līdzīgs cirkam, tad vēl mandalu varēja zīmēt, vēl dažādas aktivvitātes.Katrs varēja izvēlēties kas labāk patīk.

Adrianam iepatikās šī:

Te nu viņš arī kādu laiku uzkavējās. Džeks pietiekami liels,sarunājām,ka es iešu paskatīties,kas interesē man ,kad viņam apnīk,lai iet atpakaļ pie tēta un māsas,kas jau tuvojās savai rindai.

Es tikmēr devos nobaudīt tēju- to gan nedabūju pagaršot,bet pastāstīja gan daudz ko interresantu. Gripas tēju jau bijām lietojuši,tāpēc gluži sveša lieta nebija. Tiku pie paraudziņa bērniem ,ko var lietot saslimšanas laikā. Uzzināju daudz ko par šīm tējām.

Tad devos paskatīties un aptaustīt multivāres katlus. Tie man ļoti interesē jau kādu laiku.Daudz dzirdēts.Vienreiz nobaudīti dārzeņi ,kas gatvoti šajā brīnumā.Te nu meitenei izprašņāju pamatīgi.Nobaudīju kūku,kas bija garda.Un nospriedu,ka bēbim šis aparāts noderētu,jo dārzeņi šādi pagatavoti tiešām ir gardāki, saglabā vitamīnus un arī garšu. Tad nu atliek vien izvēlēties kurš būs man vislabākais.

Garāmejot apskatīju vistas un cāļus:) un devos atpakaļ pie bērniem un vīra.

Mazā dāma bija izstāvējusi rindu un gleznojās.

Tas bija tas brīdis,kad kļuva nenormāli karsts ,un ,kad tika pabeigts mākslas darbs ,devāmies pārģērbties.

Nu jau vasarīgākā apģērbā varējām turpināt. 

Beidzot devāmies arī iekšā. Interesēja,kas tad notiek tur.

Te nu bērni un vīrs tālāk par smiltīm netika. Smilšu terapija visiem.

Kamēr viņi darbojās,es atkal atstāju savu ģimeni- jo vēlmes mums galīgi tai mirklī nesaskanēja-bērni gribēja spēlēties ar smiltīm,es gribēju apskatīt tirdziņu ,bet vīram izvēles nebija- viņš palika spēlējoties ar smiltīm.Kas beigās viņam ļoti iepatikās. Tagad apsveram domu par kinētisko smilšu iegādi,tik jāizdomā vispirms vieta,kur viņas labāk glabāt un spēlēties,lai nav liels bardaks.

Tirdziņš un prezentācijas. 

Man kā atkal topošajai māmiņai bija interesanti paskatīties,kas jauns ,vecs un citādāks bēbīšu sortimentā.Izpētīju autiņbikses, dabūju arī dāvaniņu ar paraudziņiem. Papētīju grūtnieču krēmus,jo drīz jau vajadzētu šo to lietot. 

Arī 3+ karte mums drīz būs nepieciešama,tad nu arī par to šo to paprasīju. 

Burvīgi bija arī mammu darinājumi. Dažus no tiem jau zināju. Bet mans favorīts bija albūmiņi bēbīšiem. Koka vāciņi- ļoti patika. Tad nu apsveram domu iegādāties mūsu pastarītim:) Tik jāgaida,kad nāks tuvāk satikšanās laiks.

Izstaigāju arī otro stāvu, izpētīju,lekcijas,nolēmu,ka varētu arī aiziet uz mazuļu masāžas meistarklasi.Tomēr lielo bērnu izklaides bija šoreiz pirmajā vietā,un meistarklasi apmeklēt neizdevārs.Bet nesatraucos par to,jo galu galā ,priekšroka šoreiz tiem ,kas jau skraida. Punču bēbis vēl var pagaidīt.

Otrajā stāvā arī Kārums reklamēja savu produkciju. Tā kā vēderi burkšķēja,bete ēst bērnu uz kafeinīci iet nevēlējās,tad nu mēs cītīgi uztaisījām maizītes, nobaidījām arī tautā saukto rupjmaizes kārtojumu ar svaigo sieru . Arī konkursā pie reizes piedalījāmies. A ja nu paveicas!!!

Tikmēr arī mazā dāma paspēlējās rotaļu stūrī.Viņa gan 'vecumam īsti neatbilde,bet augums pieļāva viņas atrašanos tur.

Lielo gan nelaida spēlēties,kaut aŗi šim patika. Arī Denīzei beigās neļāva darboties kā viņa grib,jo viss ,ko paņēma bija jānoliek tam paredzētajās vietās.Tad nu viņi ar tēti saprata,ka laikam jau viņi par lielu šai vietai.

Devāmies atkal ārā.JO laiks bija klāt ,kad sāksies ilgi gaidītā nometne- dažādas spēles bērniem.

Pirms tam Adrians bija kaut ko darot nopelnījis kuponu saldējumam.tad nu ejot atkal uz parka teritoriju pa ceļam baudījām saldējumu.

Tad nu sākās jautrākā daļa. No vienas uz otru. Sākām ar Kāruma spēlēm. Kur paralēli gaidot rindā Denīze arī pavingroja.

Šīs spēles man patika vislabāk un vīram arī. Vārna bija ļoti atraktīva. Denīze no viņas baidījās,viņa visu to pārvērta jautrā spēlē.Un baigās bērns bija priecīgs. Arī tētis dabūja noraidījumu no laukuma,par maisīšanos pa kājām, oranžo kartiņu:D Kāruma sieriņus. Un jāsaka,feini jau ir dabūt dāvaniņas,bet ja viņas ir jāapēd uzreiz, tad laba daudz nevajag:)

Pēc jaukās vārnas ,Denīze arī nebaidījās no lāča paņemt kuponiņus.

Liels paldies Ķekavas vistām.Jo šīs divas nopelnītās porcijas,mēs visi četri sadalījām godīgi,kuram kas garšo labāk.Un man protams tika visi saldējumi,kas līdz galam jāapēd,jo tālāk bija jāskrien uz Lego spēlēm.

Bet kamēr vēl spēles nesākās, mēs piknikojām un gatavojām vēja dzirnavas.

Pirms tam mēs vēl bijām palaiduši garām eksperimentus,kas arī Adrianam ļoti patīk.Bet vadītāji mūs nomierināja,ka esot bijis dikti līdzīgi kā nesen kādā lielveikalā,kur mēs visu redzējām.

Tad nu sagaidījām Lego spēles. Tās gan bija tādiem lielākiem,bet arī mazā dāma piedalījās visās. Par lielu prieku dabūja arī DUplo dzīvnieciņus. Un te nu prieks,ka ir brālis un māsa.Katrs dabūja beigās pa diviem - un meitnees ļāva izvēlēties,kopā bija visi iespējami- krokodils, putniņš, zivs un žirafe. Sirds sāpēja Adrianam,ka lielās dāvanas nedabūja.Bet es meirināju,ka jāpriecājas arī par mazajām.Un spēles tak patika ļoti.

Beidzot arī pienāca laiks doties uz koncertu. Es jau biju piekususi,bet koncerts jāskatās. Un vēl MK  meitenes vilināja ar loteriju. Nu kā tad var neiet.

Beidzot pasēdēt dabūjam. Denīze pirmo koncerta daļu noskatījās .Viņai ļoti patika. Adrianam arī.Sākoties loterijai visi protams pievērsās dāvanām. Un te nu beidzot fortūna bija mūsu pusē. Es laimēju Kāruma labumus.

Lai arī dikti uztraucos ,kā viņi saglabāsies tādā karstumā. Adrians bija priecīgs,ka arī mums beidzot veicas.JO pēdējos gados nevienā pasākumā neko nav izdevies laimēt. Arī te jau nebija ļoti daudz kas,tomēr vienalga patīkami.

Koncerts turpinājās.Es ik pa laikam izgāju,jo man trūka gaisa zālē.Bet manējie skatījās.

Noķēra mani arī filmēšanas grupa. Un tikmēr mans lielais puika bija izlozēts,un laimējis Lego.Cik viņš bija laimīgs!!! LAi arī man personīgi tas Lego nepatika,bet puišiem jau cita gaume. :D 

Liels paldies veiksmīgajai rokai,kas izvilka.Pati neredzēju. Bet sajūsma bērnam vēl tagad. Prasot ,kas viņam vislabāk patika- pirmais bija loterija,kur laimēju Lego!!!Pirmais laimests.Bet ne jau tikai tas.VIņam ļoti izrādās patika spēles ar Lāci un putu čūsku taisīšana.Es īsti neredzēju kā tas notiek,bet viņš bija sajūsmā. Vēl Adrianam ļoti patika tās visas spēles un nometne(viss kas tur bija) .Arī koncertā viņš dzirdēja dauz dziesmiņas,ko bija pats dziedājis un dejojis dārziņā.Arī tas patika.

Mums vecākiem ļoti patika koncerta noslēgums āfrikāņu ritmos. Pats pasākums bija jauks.Mums ne mirkli nebija garlaicīgi. 

Protams bija lietas ,ko gribējās ,bet nepaspējām. Es gribēju hennas tetovējumu un lekciju apmeklēt, vīrs gribēja pāēst kafeinīcā,jo no paša rīta staigāja ar tukšu vēderu, mazā dāma dusmojās,ka dāvana ir tikai brālim un viņai nav.....

Bet tas viss ir sīkums.JO mēs braucām uz festivali pavadīt dienu kopā, pavadīt laiku svaigā gaisā. Kaut ko redzēt un uzzināt. Lai bērni izklaidējas. Kaut ko iemācās,uzzina,ierauga. VIņi piedalījās spēlēs, mācījās pacietību stāvot rindā. Par lielo pacietību ieguva ne tikai saldējumu,bet arī pieredzi. uzvarēt,zaudēt, piedalīties, dalīties,atbalstīt. 

Un viss ,kas nopelnīts pašu spēkiem ir daudz vērtīgāks,par vienkārši nopirktu vai iedotu. 

Liels paldies Māmiņu klubam par jauko pasākumu. Sandijai smaidu,ko dāvāja katram ,kas nāca pretī! MK meitenēm par izturību. Un visiem ,kas organizēja. 

Mēs ceram,ka arī nākamgad notiks kas līdzīgs,jo šādi pasākumi vieno ģimenes. Mums ir iespēja pabūt kopā ,iepazīt vienam otru,jo ikdienas steigā brīžiem nav laika. Pabūt kopā , cīnīties, priecāties,smieties un raudāt!

Paldies!