Mīļo sala vecīti, dod vienu Lego klucīti
Lai varu uzcelt būdiņu un mazu mazu mājiņu,
Ar lodziņu un kociņu un mazu jumta spicīti.
Tas mammītei un omītei
Par jauko rūķa micīti.
Mīļo salavecīti, es vēl esmu pavisam maziņš, bet jau diezgan ņiprs. Ja varētu es ņemtu visu, ko atrodu uz galda un plauktā, bet man to neļauj. Manai Katrīnei ir mazais Lego, kuru no manis slēpj. Lielie jau nesaprot, ka es jau tikai nemāku vēl runāt, tapēc nevaru pateikt, ka arī man gribās klucīšus un gribās celt mājiņas, tā vietā man sprauž rokā grabuļus. Neskatoties uz to, ka man būs tūlīt gadiņš, viņi domā, ka es esmu mazs.
Tāpēc, lūdzu uzdāvini man šos klucīšus. Kamēr es nevarēšu tikt galā viens, palūgšu palīgā Katrīni, viņa jau gan tēlo lielu dāmiņu, bet paklusām labprāt parotaļājas ar manām rotaļlietām.
Lai tev jauki svētki vecīt.
Gustavs Emīls Bērziņš