Mīlestības valodas: dāvanas

Labdien!

Sirsnīgas dāvanas ir mūsu ģimenes mīlestības valoda tajā nozīmē, ka ar dāvanu sakām, ka mīlam viens otru; uzsveram, cik ļoti mīlam viens otru; parādām, ka otrs ir svarīgs. Saņemt dāvanu vienmēr ir ļoti patīkami. Vai ziedi ir dāvana?! Tos saņemu katru nedēļu no sava mīļā vīriņa. Vai tās būtu rozes - viena vai daudzas, vai tulpītes vai smalkā orhideja - es zinu, ka tās ir no sirds un pirktas domājot par mani, lai izrādītu vīra lielo mīlestību pret mani. 

Vērtīgākā dāvana, ko dzīve man ir devusi, ir mans vīriņš. Viņš ir dāvana, kuru sūtīja man Dievs. Mēs iepazināmies internetā, tieši tajā vakarā mēs abi sēdējām pie datora un atradām viens otru. Otra vērtīgākā dāvana ir mans dēliņš, kurš ilgi gaidījs savu vecāku satikšanos, lai pieteiktos un nāktu plašajā pasaulē.  Es neesmu dārgu dāvanu piekritēja, man tās nav vajadzīgas. Visvairāk atmiņā palikuši pašgatavoti pārsteigumi un dāvanas.

 Dāvana, ko pagatavoja mani bijušie audzēkņi ar uzrakstu "Bijusī un sirdī esošā audzinātāja!"

 Dāvana, ko pagatavoja kāda audzēkne uz dzimšanas dienu. Tā istabā novietot goda vietā, katru reizi paskatoties uz to, atceros viņu.

                 Arī šo saņēmu kādā dzimšanas dienā.

Bet, kad biju studente, tad kursa biedrenes mani pārsteidza ar krūzīti uz kuras mēs visas trīs kopā! 

Kad ar vīru laulājāmies, vedēji dāvināja personalizētu šampanieša pudeli ar glāzītēm. Kas gan var būt vēl sirsnīgāks un mīļāks. 

Mūsu ģimenes mīlestības valoda nav dārgas un nevajadzīgas lietas. Es neatbalstu dāvanu pasniegšanu tikai tāpēc, ka tā vajag. Kad biju maziņa, tad dāvanas nepasniedzām, jo līdzekļi bija tik, cik viņi bija. Tagad patīk pagatavot kaut ko pašai - kartiņu, ievārījuma burciņu, pašadītas zeķes, apzīmētu krūzīti vai krekliņu.            

Vīra ģimenē valda cits priekšstats par dāvanām - tām jābūt - Ziemassvētkos, Lieldienās, dzimšanas dienās -  nauda. Jācenšas pielāgoties un saprast, kas nu kuram ir vajadzīgs, lai naudiņa nebūtu "nomesta" zemē. Māmiņu dienā abām Rainera omēm dāvinājām krūzītes ar uzrakstu "Mīļajai mamma un omei". Tas bija mīļi un no sirds.

Man vislabāk patīk saņemt pašgatavotas dāvanas. Es uzskatu, ka tās ir sirsnīgas un cilvēks gatavošanas laikā ir domājis par saņēmēju. Tajā ir ieguldīts darbs un mīlestība.

Es neesmu no tiem cilvēkiem, kurš var paprasīt vai pieprasīt dāvanu. Pirkta veikalā vai paštaisīta - dāvanai ir jābūt no sirds.

Ir dāvanas, kuras nevar nopirkt ne veikalā, ne pagatavot - tā ir mīlestība, draudzība, cieņa, labestība, palīdzība, maigums, sapratne, rūpes - tās var dāvināt otram cilvēkam neko neprasot pretim - vīram, bērniem un saviem vecākiem. Es tās dāvinu neko neprasot pretim, es jūtu, ka tas ir abpusēji. Par to nav jārunā skaļi, šīs dāvanas rodas pašas no sevis un pavisam klusiņām.

Jauku vakaru vēlot,

Ilvija.

P. S. Titulbilde no interneta dzīlēm.