Mīlestības valodas: apliecinājuma vārdi

Labdien!

Kas ir mīlestība? Mīlestībai ir dažādas izpausmes - mēs mīlām vecākus, laulātos, savus bērnus, radinieku, dzīvnieku, darbu......

Dēliņam ir gads un trīs mēneši, tagad ir tas laiks, kad savu mīlestību varu izpaust ar vārdiem, glāstiem, bučām un apskāvieniem.....

Vīram vārdiem ir ļoti liela nozīme. Pirms kaut ko saku, pārdomāju. Viņš man ir ļoti jūtīgs pret pateiktu vārdu......

Vecāki ir tie, kuri mani cenšas atbalstīt gan ar vārdiem, gan darbiem.

Es cenšos apliecināt savu mīlestību ar vārdiem, bet dažkārt tas neizdodas, tāpēc "Mūžu dzīvo, mūžu mācies".

PASLAVĒ!

Dēliņu cenšos paslavēt par katru mazāko panākumu. Kad viņš atnes man savas kurpītes, kad atnes podiņu, kad klausa un ieklausās!

Vīram slavinājuma vārdi daudz nozīmē. Esmu pateicīga par to, ka viņs mūs abus ļoti, ļoti mīl. Esmu pateicīga, ka viņš mani atbalstīja, kad Rainers nāca pasaulē un viņš ļoti rūpīgi gādāja par puisēnu, kamēr es gulēju gultā un nevarēju celties. Abi nolēmām, ka Raineram nepirksim barošanas krēsliņu, jo tas ir bezjēdzīgi, tā nu viņš savām rokām uztaisīja galdiņu un krēsliņu, kuru cenšamies lietot katru dienu.

Esmu pateicīga par vīriņa cieņu un atbalstu. Viņš man saka labus vārdus katru dienu. Es mīlu viņu!

Paldies vecākiem par to, ka izaudzinājuši tik labas meitas. Vecākus arī cenšos paslavēt, ja viņi kaut ko paveikuši, piemēram, dārzā. Es jau nekāds lielais palīgs tur neesmu, tā nu ar visu galā jātiek viņiem pašiem. Es mīlu savus vecākus par to, ka viņi ļolo mazdēliņu. Vienmēr ir gatavi viņu auklēt, jebkurā situācijā, jebkurā laikā, dienā vai naktī.

UZMUNDRINI!

Dēlu uzmundrinu katru dienu, jo kā gan citādi viņš apgūs mīlestības valodu. Saku, ka viss izdosies. Ka viņš vēl mācās un pienāks laiks, kad iemācīsies un mamma būs priecīga.

Vīru cenšos uzmundrināt gan telefona sarunās, gan pagatavojot kādu pārsteigumu! Ja darbā nepaveicas, saku "Tu esi tikai cilvēks, kļūdīties ir cilvēcīgi!"

Tuvojas tētu diena, pārsteigums jau gatavs....

Vecākus uzmundrinu "Pēc jebkura tumšā posma dzīvē nāk gaišais". 

SAKI LABUS VĀRDUS!

Man nekad nav sagādājis grūtības veltīt labus vārdus otram cilvēkam. Zinu, ka dažkārt labs vārds nozīmē daudz vairāk kā darbs. Kad vēl strādāju, labus vārdus teicu saviem audzēkņiem un kolēģiem, centos būt ļoti pozitīva, jo tad šķita, ka visi apkārtējie arī ir labi......

Labi vārdi liek mums pašiem justies labi! Lai mans dēliņš, vīrs, vecāki justos labi, labus vārdus veltu arī viņiem. Saku, ka mīlu viņus, esmu pateicīga, ka viņi man ir un es esmu viņiem!

LŪGUMS PĒC PALĪDZĪBAS!

Vispār, esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk lūgt palīdzību....šķiet, ka tas norāda uz cilvēka vājumu. Bet, ja palīdzība tiek lūgta man, tad nekad nevaru atteikt, lai vai cik nogurusi, pārstrādājusies esmu.

Palīdzību nebaidos lūgt no ģimenes locekļiem, jo kurš gan cits var palīdzēt, ja ne tuvinieki!

Vīram es protu palūgt palīdzību, bet grūtāk ir ar dēliņu. Tas man vēl jāmācās, jo biežāk lūguma vietā skan pavēle. 

Mums visiem patīk, ja mūs uzmundrina. Tas patīk arī manam vīram. Visgrūtāk viņam ir tad, kad jābrauc uz Rīgu uz veselu nedēļu, tad saku "Mēs tepat būsim, mēs nekur nepazudīsim, mēs Tevi mīlām un gaidīsim mājās!" Es saprotu, ka viņam ir grūti bez mums, bet patreiz citas izejas nav. 

Savās pārdomās dalījās

Ilvija.

 P.S. Foto no Interneta dzīlēm!