Mīlestības valoda mūsu ģimenē!Vārdi!

Manuprāt visgrūtākais no visām piecām mīlestības valodām ir tieši vārdi,bet tai pat laikā tomēr vissvarīgākie un gaidītākie!

Tad nu domājot par to ,kā tas ir mūsu ģimenē ,pirmais nāk prātā mani vecāki.JO savu prasmi mīlēt un to izpaust es ieguvu tieši no saviem vecākiem.

Vārds ir kā bulta ,kas spēj gan nogalināt, gan kā palīdzīga roka piecelt ,ja esi nokritis. Arī atceroties bērnību ,tad nāk prātā,ka tas,jo mamma ir teikusi dusmās, vēl jo projām kaut kur sāp. Un tas ,kā viņa ir mierinājusi vēl ilgi paliks manī ,un dos spēku celties un doties tālāk.

Arī tēva teiktais ir licis saprast,ka lai vai kā es tomēr esmu svarīga viņam. Un ,ja tā tiešā tekstā neatceros,ka man būtu teikts- ES tevi mīlu,tomēr arī citādi pateikts ,tas ir aizgājis līdz sirds dziļumiem.

Slavēšana!

Ikdienā bērniem ir ļoti svarīgi dzirdēt,ka viņus slavē. Man tā bija un zinu ,ka arī maniem bērniem tas patīk. Tad nu par labu darbu, veiksmīgu dienu, skaisti sakārtotu istabu, glīti uzzīmētu zīmējumu, labu uzvedību ,panākumiem es vienmēr paslavēju savus bērnus. Atzīšos ,ka ar slavas vārdiem tik ļoti nemētājos vīra virzienā. Slikti!!! Jo viņš tiešām ļoti daudz ko izdara. Viņam sanāk! Un bieži es pasaku – ir ok! Bet pēc laika saprotu- jēziņ, viņš tak man ir tāaaads malacis.Ko es darītu ,ja viņš to visu nedarītu! Tāpēc ,ja esmu skopojusies ar labiem vārdiem viņam,tad mēģinu viņu paslavēt draugu vidū,kad viņš dzird,un tad viņš arī to novērtē.Kā ir ar mani pašu? Jā, protams arī man ļoti patīk ,ja mani paslavē-gan darbā,gan mājās. Jāsaka,ka gluži ,kā es vīru,arī viņš diezgan reti mani slavē,tomēr arī tās retās reizes ir ļoti svarīgas. Un laba jau daudz nevajag.Jo,ja mūs nepārtraukti slavēs,tad varbūt mēs to neuztversim kā kaut ko īpašu.

Uzmundrināšana!                           

Šī ir valoda,ko mēs piekopjam katru dienu.Citādi nemaz nevar! Pirmklasniekam ļoti bieži ir jāstāsta,ka viņš var, varēs un izdarīs,ka viņam sanāks. Arī mazā bērnudārzniece ir jāstiprina.Viņai ari’ļoti bieži ir jāatgādina,ka viņai noteikti pašai burvīvīgi sanāks kaut ko izdarīt.Tomēr pēdējā laikā man pašai prasās ,lai kāds no malas pasaka arī man,ka es to varēšu.JO ikdienas steigā brīžiem šķiet, ka vairs neko nevaramun tad ,ja kāds nāk ar vārdiem- tu to varēsi,tev izdosies,tas ir burvīgi. Un kā jauku piemēru atceros meitas dzimšanas brīdi,kad vecmāte teica- tu to varēsi.Arī vīrs teica ,turēdams manu roku- tu to vari!!! Un tai mirklī, es arī sapratu-jā ,es to varu!!!!kaut arī viss liecināja par pretējo.

Labie vārdi!

Pirmajā mirklī šķiet, ka nemaz tik daudz mēs šos labos vārdus nerunājam,tomēr,kad tā padomā-nē, es tomēr saku . es saku gan bērniem ,gan vīram. JO labo vvārdu teikšana jau ir uzmundrināšana,ir slavēšana.Un ja vēl šad tad nosauc kādā mīļvardiņā,arī tas liek padomāt par to ,cik tas cilvēks patiesībā mums ir svarīgs.

Lūgums pēc palīdzības!

Te nu ir divējādi. Es esmu tas cilvēks,kas prasa vīram ,lai man palīdz.Dažreiz es to daru ,kaut vai tāpēc,lai viņam būtu sajūta,ka viņš ir vīrietis un viņš spēj to ,ko nevaru es. Lai gan patiesībā naglu iesists, skrūvi atskrūvēt un aizskrūvēt un vēl šo to es ļoti labi protu pati. Vīrietī bieži ir tā lepnuma sajūta, ka viņš var! Bērniem  ir savi pienākumi un tagad ,kad mēs gaidam savu trešo bērniņu,tad es ļoti cenšos iesaistīt lielo bērnu-Adrianu,lai viņš sāk saprast,ka viņš ir liels un daudz ko var. Lūdzu izness miskasti! Sākumā šķiet,kā tad es tā iešu-bet pēc tam viņš lielās citiem,ka ir man palīdzējis.Tu tak vari kaut ko man padot, kaut ko izdarīt, izsūkt istabu. Un to izdarot ,viņš jūt to gandarījuma sajūtu,un dažreiz tas lūgums pēc palīdzības noved pie uzslavas un labajiem vārdiem,kas katram mums patīk!

Tāpēc kopumā mīlestība ,kas izteikta vārdos ,nemaz ar nenozīmē –ES TEVI MĪLU. Jo bieži tie var būt tikai pliki vārdi, bet ja mēs kādu paslavējam, pasakam ko labu, vai uzmundrinam,tas nozīmē daudz vairāk par šiem trīm burvju vārdiem.

Mūsu ģimenē šo teikumu- es tevi mīlu nesaka ļoti bieži,tā teikt ar vārdiem nemētājas.Bet reiz pa reizei,un tad tas šķiet ir tiešām no sirds!