Mīlestības valoda - laiks!

Mūsu ģimenei kopā pavadītais laiks ir ļoti svarīgs. Katru dienu pēc darba kopīgi vakariņojam un apspriežam dienā gūtos iespaidus. Kopā spēlējamies ar mazo rakari un visi kopā dodamies mazos un lielākos ceļojumos vai vienkārši pastaigā. Nav bijusi diena, kad mēs būtu šķirti, gan runājot par otru pusīti, gan par dēliņu. Bet tas nenozīmē ka mēs viens otram no rīta līdz vakaram esam kā pielipuši, mums ir pieņemts arī katram dot brīdi pabūt vienam, kad var pievērsties savam hobijam, vai doties pie draugiem vai vienkārši palasīt grāmatu vai paskatīties griestos. Mums kopā pavadītais laiks vai kopīgi izdarīts darbs nozīmē ļoti daudz un tas ir svarīgi mūsu attiecībām un mums patīk būt kopā. Kad es biju maziņa, vecākiem nebija laika priekš manis vai māsai - mēs nodarbojāmies katra ar savu lietu un ik brīdi kad bija vēlme pabūt kopā ar vecākiem, diemžēl, dzirdēju ka nav laika, ka ir citas svarīgākas lietas, kā ar mani krāsot grāmatiņu. Tāpēc man bija svarīgi manā ģimenē ieviest šo mīlestības valodu - kopā pavadīt laiku.

Arī sarunām jābūt katrā ģimenē, ikvienam jāprot sarunāties, klausīties un sadzirdēt. Sarunājoties mēs izrādam interesi par otru cilvēku. Mums rūp, kas notiek ar otru cilvēku, mēs vēlamies runāt viens ar otru un esam gatavi uzmanīgi klausīties. Mēs paŗrunājam kādus dienas interesantos notikumus, ko esam lasījuši vai dzirdējuši no kolēģiem. Plānojam kopīgas brīvdienas un parunājam par pagātni. Runājam par sportu, politiku, kino par mūsu bērniņu un sarunājamies arī ar mazuli. Mēs smejamies, strīdamies un gadās arī kādu aprunāt. Ar vecākiem lielākoties notiek telefona sarunas vai sarunas ar skaip palīdzību. Ir brīži ka liekās ka nav par ko runāt, ir dienas kad ir sakrājies un ir daudz ko teikt un ir dienas kad negribās runāt - lielākoties tas ir tad, kad ir grūti un negribās žeļoties par dzīvi. Bet vairāk vai mazāk mēs protam sarunāties un uzklausīt vecākus.

Kopīgā nodarbošanās! Man jau liekās ka mēs daudz daram kopā gan ar bērnu, gan ar vīru. Ar bērnu, cik ir iespējams dodamies kopīgās pastaigās, pētam dabu, vērojam putnus. Istabā kopīgi zīmējam ar pirkstiņkrāsām, krāsojam grāmatiņas un kopā apgūstam jaunas prasmes un zināšanas. Kopā ar bērnu rušinamies pa dārzu (pavasarī sējam, vasarā ravējam un rudenī vācam nelielo ražu). Ar vīru kopīgās nodarbes - kopīgi veicam mājas soli:

• Vīrs pļauj zāli, es to sagrābju;
• kopīgi lasam ābolus (cenšos viņu iesaistīt pie katra mājas darba, tas atkarīgs no viņa aizņemtības, ja viņš strādā, tad to daru viena);
• pirms pāris dienām kopīgi gatavojāmies dēliņa otrajai dzimšanas dienai - tas var teikt ir mūsu kopīgais hobijs, kopīgi izdomāt idejas un izveidot jaukas dekorācijas uz visiem svētkiem, lai bērnam un ciemiņiem prieks.

Mīlestības valoda - laiks! Es uzskatu ka tā ir mūsu otrā mīlestības valoda un, manuprāt, mēs to veiksmīgi izmantojam savās attiecībās un tā ir jūtama manā ģimenē un abu vecāku ģimenēs.