Mēs knupītim sakam "jā"

Ievas_mamma
Ievas_mamma 11. augusts 2017 12:20
2157

Kādā no saviem iepriekšējiem blogiem saņēmu komentāru par knupīša lietošanu - "Es priecājos, ka bērns atzīst dabīgo mātes krūti, nevis kaučuka, silikona vai vēl nez kādu puļķi." 

Realitātē gan šādu "puļķi" izmanto lielākā daļa mammu, tai skaitā arī es. Tad nu rodas jautājums - kas mūs pamudināja izšķirties par labu knupītim? Iespējams, arī šeit katrai būs savs stāsts.

Manā gadījumā māneklītis netika ieplānots. Grūtniecības laikā meitiņas tante vienu uzdāvināja, tas tā arī stāvēja plaukta dziļumā, pati nepirku. Dzīvoju ar pārliecību, ka mums šāda "puļķa" nebūs. Taču, laika gaitā, viss mainījās. Pirmajos mēnešos tiešām iztikām bez, visiem lepni stāstīju - mums knupja nav! Taču tad ievēroju, ka mazulīte pie krūts kļuvusi niķīga, daudz raud - sūcas klāt un, tiklīdz pieniņš sāk plūst, raujas nost un raud. Vairākas nedēļas gāja ļoti smagi. Domāju, ka varbūt sāp mazais puncis, devu "Espumisan", izdomāju vēl citus iemeslus, līdz beidzot pārgurusi sapratu, kas vainas - meitiņa vēlējās nomierināties zīžot, taču nevējās ēst. Laikam jau lieki piebilst, ka to pāris nedēļu laikā biju ne vien pārgurusi, bet arī pārvērtusies nervozā kamolā, uz kuru labāk pat neskatīties.

Pirms devu māneklīti, izlasīju interesantu rakstu kādā žurnālā par to, ka nav neviena īsti zinātniska pierādījuma tam, ka knupīša lietošana deformē žoklīšus un ietekmē sakodienu. Arī zīšana šo pirmo mēnešu laikā jau bija lieliski apgūta, tādēļ nebaidījos, ka ar krūtsbarošanu knupja dēļ varētu rasties problēmas.

Jā, knupi devām uzstājīgi un mērķtiecīgi. Nē, pirmajās dienās bērns šo "puļķi" nevēlējās. Un nē - es šo izvēli nenožēloju. Kāpēc?

Pirmkārt, bērniņš ir mierīgs un harmonisks, kas, manuprāt, viņam pašam nāk tikai par labu. Zīšana zīdainim ir dabisks reflekss, kas jāattīsta, tā ir vajadzība, kuru nevar liegt. Zīšanas kustība bērniņu nomierina, ļauj mierīgi, nesaraustīti un pilnvērtīgi gulēt (pirms knupīša meita mēdza gultiņā celties augšā un raudāt, atkal pieprasot krūti).

Otrkārt, tā ir laimīga mamma. Jā, man bija svarīgi spēt pagatavot vismaz to vienu maltīti dienā, kaut dažus mirklīšus pasēdēt vienai un apdarīt svarīgākos mājas darbus. Egoistiski? Varbūt. Taču, nespējot to izdarīt, es gribēju vienīgi bļaut uz visiem un raudāt. Jo nav viegli visu dienu sēdēt ar "piekabinātu" bērnu pie krūts. Jā, tas ir skaisti, taču - kas par daudz, tas par skādi, vai ne? 

Treškārt, tās ir veiksmīgas partnerattiecības, jo ir vieglāk noķert tos mazos brītiņus, lai pabūtu kopā ar mīļoto cilvēku.

Ceturtkārt, tā ir vieglāka auklēšana tuviniekiem. Vienu reizi 2 mēnešu vecumā uz stundiņu izgāju nokārtot dažus juridiskus jautājumus, atstājot meitu vecmammai. Nabadzīte klausījās skaļās raudas labu brīdi, līdz izdevās meitu ieaijāt miedziņā. Man atgriežoties, viņa tā arī teica - būtu vismaz knupītis, ko iedot... Vēlāk arī mana mamma pievienojās šim viedoklim, lai arī abas pirms tam priecājās, ka mēs esam "pret" knupīti.

Piektkārt, tā ir iespēja iziet no mājas. Līdz tam katra pastaiga beidzās dažu minūšu laikā, veikalā bieži nācās "krist kaunā", jo ratos kliedza zīdainis. Kolīdz mūsu dzīvē ienāca knupis, mazā ratos nogulēja pat 2 stundas!

Pateicoties visiem šiem iemesliem, mēs viedokli tomēr mainījām. Un nē, tas neietekmēs runas attīstību, ja vecāki regulāri mānekli noliks malā, ļaujot bērnam bļaustīties un degustēt pasauli. Nē, tas nenozīmē, ka mazulim nav iespējas paust emocijas - nereti, kad viņa raud, es aptupjos blakus, skatos acīs un liekas, ka dzirdu viņas bēdu stāstu skaidri un izsmeļoši.

Protams, ir reizes, kad mute "tiek aizbāzta", taču, būsim reāli, ir vietas, brīži un situācijas, kad tas vienkārši ir vajadzīgs. Par to gan viedoklis var dalīties.

Turklāt ticu, ka māneklītis palīdzēs, kad pienāks laiks atradināties no krūts, ļaujot šo procesu padarīt mazāk grūtu.

Protams, arī no "puļķa" reiz nāksies atradināties, taču uzskatu, ka tas ir tā vērts. Un - cepuri nost to mammu priekšā, kuras tiešām spēj izlīdzēties vienīgi ar krūti, tai skaitā arī raksta komentētājai. Jo es zinu, cik grūti tas ir.

Kāda ir tava pieredze un viedoklis par knupīša lietošanu?


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Blumen 12. augusts 2017 23:18

Mums knupītis bija jau ieplānots,jo zināju cik tas labi!Kad audzinaju vecako bērnu.Biju jau nopirkusi ,bet slimnīcā spļāva pa gaisu.Bet tad atbraucot mājā iemaciju sadraudzēties un tagad dēliņš to labprāt ņem un prasa kad miedzins nāk,bet ta ikdiena neieto.

zacc 11. augusts 2017 21:34

Mana pieredze, ka par knupi nebrīnās un nekomentē, bet pamēģini tikai kādam atzīties, ka tavs bērns knupi nelieto, dabūsi taisnoties un skaidroties :D vai uzklausīt kaut kādu pilnīgi lieku taisnošanos, ka knupis nav slikts.
man par to nav bijis viedokļa. Ar abiem bērniem zīdīšana sākumā bija apgrūtināta konkrētu iemeslu pēc, tāpēc knupi nepiedāvāju, kamēr nebija pārliecības, ka viss ir kārtībā. Un tad jau bija par vēlu.
Pārgurusi no zīdīšanas nejutos, ja nu vienīgi pirmajos mēnešos, bērni kā jau bērni - šad tad pabrēca, bet knupis jau netraucē arī brēkt, galu galā.

Gunita_P 11. augusts 2017 19:38

Man abi dēli nezina, kas ir sosis. Neesmu ne reizi piedāvājusi. Un ir ok. Ejam ārā un ļoti daudz uzturamies sabiedrībā, nav problēmu. Tā bija mana izvēle,NĒ SOSI mazajiem mīļuļiem. Lai gan vīramāte, būtu labāk bijis sosis. Neredzu ne kādu baigo vajadzību.

Ievas_mamma 11. augusts 2017 17:47 mamma88

Kad viņai ļoti stipri nāca miedziņš, liku mazo gultiņā un knupīti mutē. Iesākumā spļāva laukā, bet es vienkārši devu atpakaļ. Tā kā mazā bija miegaina, viņai ilgi karošana nebija prātā. Kad pirmo reizi panācu, ka aizmieg ar knupi, tad jau arī aizgāja. Tas nenotika vienā dienā - ja sākās protesti, nedevu. Taču tikmēr, kamēr tikai spļāva laukā, devu atkal. Miedziņš un mazais vecums ir mammas palīgi. Lielākam būtu jau grūtāk. :)

mamma88 11. augusts 2017 17:32

Ka ieradinaji pie knupja? Starpcitu ne visi berni nem,ta ka man si ir mistika sava zina.

mazā.konfekte 11. augusts 2017 16:34

Man ir 2 bērbi. Pirmais neņēma nekādas soskas, knupīšus vai kā mēs tur viņus saucam :) un otrs gan tagad ņem. It īpaši sākuma bija izteiks zìdītājs ka nācās piedāvāt knupīti un arī nenožēloju savu izvēli ne pa kam. Jo ir vieglāk kad mazais paņem knupīti. Ar pirmo bērnu gan bija grūti. Vai pie pupa ar ar čīkstēšanu aizgāja gulēt.

mazā.konfekte 11. augusts 2017 16:29 Ievas_mamma

Mans dēls ar citreiz tā paņemt knupīti :) mums ir philips avent knupis

Brīve 11. augusts 2017 16:06

Man ir 3 bērni, viens no viņiem pēc savas izvēles knupi neņēma. No savas pieredzes varu teikt, ka ar knupi ir DAUDZ vieglāk, gan man, gan bērnam. Krūts kā knupis ir traki slimošanas, zobu nākšanas, iemigšanas laikā, arī stresa situācijās, arī no krūts bija grūti atradināties (tas notika 1,6g.v., jo biju no tā visa ļoti nogurusi). Un atradināšanās no knupja nav tik briesmīga. Mans knupja lietotājs runāja daudz labāk piem.gada vai pusotra gada vecumā nekā knupja neņēmējs,

Maaminja Diaana 11. augusts 2017 14:24

Mēs arī sākumā lietojām tos Goldi, viens viņam tā bija iepaticies, ka citus neņēma (kā mums paskaidroja izplatītājs - viņiem ar laiku var mainīties forma, kas mūsu gadījumā arī notika).. tad knupītis pazuda...eh, no tā laika mainījās gulēšanas paradumi - ja līdz tam mazais gulēja ratos un gājām ārā gulēt, tad pēc knupīša pazušanas vairs neguļ ratos, tagad ejam gulēt iekšā, bet ārā ejam pēc mazuļa pamošanās :) sākumā bija diezgan grūti (pirmā nedēļa), tagad jau vispār nekāda vaina vairs nav :) un knupīšus (nepārspīlējot) virs 20 gb jaunus pirkām, ar cerību - varbūt paņems :D likām karstā ūdenī, lai uzbriest, bet nekas nelīdzēja :D par laimi, jau tad mums knupītis kalpoja tikai pirms gulētiešanas, kas nedaudz atviegloja šo atradināšanās procesu :)
Manuprāt, knupītis nav nekas slikts, ja vien mazajam to nebāž visu laiku mutītē, bet šad un tad tiešām viņš noder, kā autore jau minēja - attiecīgajās situācijās :)

muzikantu_mamma 11. augusts 2017 13:52

Arī mēs lietojam knupīti un noteikti to atbalstam. Bērniņš patiesi ir daudz mierīgāks nekā bez tā :)

Ievas_mamma 11. augusts 2017 12:22

Attēls no privātā arhīva - nereti midzinoties meitiņa knupīti satver šādi. Manuprāt, tas izskatās ļoti mīļi. :)