Meitas audzināt esot vieglāk?

Kad gaidījām otro bērniņu, vecmāmiņa kādā sarunā teica, ka ļoti cerot – mums būs meitiņa. Jo meitas, tas esot pavisam savādāk nekā dēli. Lieki piebilst, ka viņai abi bērni ir puikas. Iespējams, tieši tāpēc kaut kur dziļi sirsniņā viņai palicis nepiepildīts sapnis par meitiņu.

Taču to, ka meitas ir kaut kas īpašāks nekā dēli, esmu dzirdējusi daudzkārt. Atceries, pat Limuzīnā Jāņu nakts krāsā Mirttante minēja, ka būtu viņai meita... jo dēli, tie jau pa pasauli izklīst.

Vakar satikos ar kādu māmiņu, kurai pašai ir dēli. Un tā, vārdu pa vārdam, aizrunājāmies līdz mirklim, kad viņa stāstīja, ka ar dēliem ir grūti, bet ar meitu gan noteikti ir vieglāk. Tad nu šorīt, kad mazā Fejiņa pamodās pilnīgā neomā un spiedza tā, ka viņas spiegšanu noteikti dzirdēja arī pārējo tuvējo māju iedzīvotāji, centos atcerēties, kāds gada vecumā bija mans dēls. Un nonācu pie secinājuma, ka laikam tas, cik grūti, vai viegli ir ar katru bērni, ir atkarīgs nevis no viņa dzimumam, bet gan lielākoties no paša bērna rakstura.

Manu dēlu varētu ierindot pie mierīgākajiem bērniem – sabiedrībā rezervēts, pieklājīgs, bet tajā pašā laikā arī draudzīgs un labprāt komunicē ar pārējiem. Bieži pat kolēģes, kad nācies dēlu paņemt līdzi uz darbu, brīnījušās, kur man gadījies tik mierīgs puika, kurš visu sapulces laiku mierīgi nosēž pie galda, rotaļājoties klusībā ar savām mantām, un neraustot mani aiz piedurknes. Nepārprotiet, nav tā, ka viņš būtu klusākais bērns uz zemeslodes! Dažkārt arī ar viņu mums iet vaļā gatavā elle. Bet to pat nevar salīdzināt ar ikdienu kopā ar Fejiņu, kura iet kā mazs velnēns, un par visu, kas nav viņai pa prātam, ir gatava spiegt, kliegt un ārdīties. Iespējams, paies laiks un tad, kad Fejiņa būs iemācījusies runāt, viss mainīsies, jo savas emocijas un domas pratīs izteikt savādākā formātā. Tiešām neatceros, ka tā būtu gada vecumā rīkojies arī dēls.

Mūsu puika nekad veikalos nav kritis uz grīdas vai cēlis traci, ja mēs atteiktos kaut ko pirkt, bet paredzu, ka Fejiņas gadījumā viss būs pilnīgi savādāk.

Ar vīru runājām par meitas spiegšanu un viņš norādīja, ka meitenēm jau tas esot normāli, skuķi vienmēr spiedzot. Jā, jā, tas tāds stereotips – meitenes spiedz, skrāpē un sit viena otrai, ik pa laikam raustot arī citas meitenes ar matiem.

Patlaban šķiet, ka mazā Fejiņa būs gatavais tanks, kurš ies un panāks visu, ko pats vēlas. Lūk, mazie iedīglīši – ja tētis vai es ko aizrādīs, viņa skaļi spiegs un neapmierinātībā sitīs ar dūrītēm. Ja kāds uz viņu paskatīsies un viņai tas nepatiks, tad mazā Fejiņa iedunkās un vēl, un vēl... Kas to lai zina, kā būs vēlāk.

P.S. Starp citu, to, ka meitas audzināt ir vieglāk, man līdz šim teikušas tikai tās mammas, kurām pašām ir tikai dēli.