Mazulis un pneimokoks – nepatīkamā pieredze, no kuras labāk izvairīties

Ikdienā redzam daudzus mazuļus, kas bieži slimo ar plaušu karsoņiem, mokās ar ausu sāpēm vai ik pa laikam piedzīvo smagas iesnas, kas vienmēr beidzas ar deguna blakusdobumu iekaisumiem. Iespējams, vainojama ir nejaukā pneimokoku infekcija, ar ko visbiežāk slimo bērni līdz divu gadu vecumam, bet ļoti daudzi slimo arī vecumā līdz pieciem gadiem. Māmiņām, kas vēl tikai gaida savus bērniņus pasaulē vai arī tie ir tikko dzimuši, svarīgi zināt, ka no pneimokoku infekcijām mazuli var labi aizsargāt ar vakcinācijas palīdzību. Taču nedrīkst kavēties – lai bērns iegūtu noturīgu imunitāti, valsts apmaksātā vakcinācija jāveic laicīgi, jau pirmajā bērna dzīves gadā divu, četru un 12-15 mēnešu vecumā.

Par savu pieredzi ar pneimokoku infekciju stāsta 3 bērnu mamma Daiga.

„Kad 2002.gadā pasaulē nāca mans pirmais bērns, meitiņas pirmos dzīves gadus atveros kā ļoti stresainus. Mazā ik pēc pāris mēnešiem saaukstējās, kas vienmēr beidzās ar briesmīgām ausu sāpēm, temperatūru, reizēm pat ārstēšanos slimnīcā un antibiotiku dzeršanu vairākas reizes gadā. Austiņas tika tā traumētas, ka meita vairākus mēnešus bija zaudējusi pat daļu dzirdes. Tagad, pusaudzes gados, viņai šīs problēmas ir mazinājušās, taču ausis meitai ir vajā vieta – ja ir kāds vīruss, tās vienmēr cieš pirmās. Runājot ar ģimenes ārsti, esmu noskaidrojusi, ka, iespējams, daudzos vidusauss iekaisumus meitai izraisīja pneimokoku infekcija, taču tolaik valsts vakcināciju neapmaksāja. Lai izvairītos no nepatīkamās pieredzes, abus jaunākos bērnus, kas dzima pēc 2010.gada, vakcinēju pret pneimokoku infekciju. Nezinu, varbūt viņiem ir stiprāka imunitāte, varbūt esmu māte ar lielāku pieredzi bērnu veselības jautājumos, taču abiem jaunākajiem ausis nav sāpējušas, un arī ar elpceļu infekcijām esam uz jūs.”

Jo mazāks bērns, jo lielāks risks

Pneimokoks ir plaši izplatīta baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Tā mājo gan pieaugušo, gan bērnu aizdegunē, un var tik uzšķaudīta vai uzklepota uz ielas, tramvaā vai veikalā. Ja cilvēkam tajā brīdī ir vājāka imunitāte, piemēram, mazulis ir saaukstējies vai nosalis, baktērija izraisa saslimšanu. Silta, mitra ziema ar dažiem grādiem virs nulles, kāda Latvijā valda patlaban, arī agrs pavasaris, ir ļoti pateicīgs laiks dažādu baktēriju attīstībai, tai skaitā arī pneimokoku infekcijas izplatībai.

Infekcija īpaši bīstama maziem bērniem un personām ar novājinātu imūnsistēmu – jo jaunāks bērns, jo lielāks infekcijas risks. Tieši tāpēc vakcinācija tiek veikta jau pirmajā dzīves gadā. Pneimokoki var izraisīt ne tikai vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, bet arī smagākas slimības - meningītu, sepsi, retos gadījumos – sirds bojājumus, kaula smadzeņu un mīksto audu infekciju.

Tieši tāpēc jau kopš 2000.gada mazu bērnu vakcinācija pret pneimokoku ir ieviesta jau vairāk kā 90 pasaules valstīs, bet Latvijā, sekojot Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem – kopš 2010.gada. Pneimokokiem ir vairāk nekā 90 serotipi jeb paveidi. Latvijā valsts apmaksātā pneomoku vakcīna aizsargā no 10 biežāk izplatītākajiem pneimokoku paveidiem. 

Smagi slimos neredz

Latvijā bērnu saslimstība ar pneimokoku ierosinātām infekcijām netiek precīzi uzskaitīta. Par ļoti smagiem gadījumiem nezina arī ģimenes ārsti, jo ar smagajām slimības formām visbiežāk sastopas bērnu infektologi un ārsti slimnīcā. Tas rada maldīgu iespaidu, ka pneimokoks varbūt nemaz nav tik bīstams, taču tā domāt ir nepareizi. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ik gadu pasaulē ar pneimokoku ierosinātām infekcijām saslimst vidēji 10,6 miljoni bērnu, bet 800 000 mirst. ES vidējais mirstības rādītājs bērniem no pneimokoku izraisītām slimībām ir 7,4%.

Pneimokoks ir bīstams arī tāpēc, ka zināmi tā paveidi ir nejutīgi pret antibiotikām, kas apgrūtina tā arstēšanu un var radīt neprognozējamas, veselībai un dzīvībai bīstamas komplikācijas. 

Arī Latvijā ar pneimokoku ik gadu slimo vairāki simti bērnu. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ik gadu ar pneimoniju ārstējas 600 - 800 mazo pacientu, un aptuveni 80% gadījumu slimības izrasītājs ir bijis pneimokoks. Ja vakcinācijas aptvere pret šo infekciju mazu bērnu vidū pieaugtu, mazinātos arī slimnīcā ārstēto bērnu skaits. Slimība nereti ilgst vairākas dienas un nomoka gan bērnus, gan apgrūtina vecāku ikdienu.