Mazulis svešumā

Apstākļi izveidojušies tādi, ka drīzumā nāksies kopā ar meitiņu lidot uz Norvēģiju. Iesākumā tas līdzināsies aizraujošam un ilgam ceļojumam, taču vēlāk - tās būs mūsu otrās mājas...

"Galvenais lai ģimene kopā!". Tas ir tik patiess moto, kas jāpatur prātā, pametot mīļās mājas, tuvos cilvēkus un neskaitāmas atmiņas. Bet šoreiz ne par manām izjūtām.

Domāju par to, kā mazulis uztvers regulāras pārmaiņas. Vai tiešām ir tā kā saka, ka bērnam vieta ir vienaldzīga, galvenais, ka vecāki blakus? Vai tiešām bērns nepieķeras mājām? Vai nav tā, ka tiek atņemta drošības sajūta? Turklāt gaidāmi regulāri pārbraucieni – dzīve pamīšus te un tur. Ja tā būtu kaimiņvalsts, vēl nekas, taču runa ir par Norvēģijas ziemeļiem, tātad – regulāru laika joslu, spiediena un pat klimata maiņām. Vai šādas sajūtas mazajam cilvēkam būs viegli sagremojamas?

Tad vēl tā praktiskā puse – no kurām mazuļa lietām esmu gatava atteikties? Vai jaunais miteklis būs mazam bērnam piemērots? Vai es atradīšu iespēju meitiņai socializēties arī tālumā? Jo tas ir ļoti svarīgi! Kā ar ārstiem, ja bērniņš regulāri iebrauc valstī uz pāris mēnešiem, tad atkal izbrauc? Kā es spēšu ar visu tikt galā, audzinot bērnu divās valstīs vienlaikus? Galu galā, tādi sīkumi, kā tas, kā spēšu nogādāt bagāžu līdz galapunktam kopā ar mazuli, kā viņu izklaidēt un valdīt lidojuma laikā. Kas vispār ir jāņem līdzi? Šeit jāpiebilst, ka nekad iepriekš neesmu nedz ceļojusi, nedz lidojusi.

Un tas viss tikai attiecībā uz bērniņu, vēl jau ir arī vientulība, valodu barjera, produktu atšķirība, vēsais klimats, saules gaismas neesamība ziemas periodā...

Jautājumu ir miljons. Rezultātā rodas viens vienojošais – vai tas tiešām ir tā vērts un vajadzīgs? Varbūt vienkārši pieciest to, ka tētis reizēm pat mēnešus 5 naudiņu pelnīs tur…

Varbūt ir kāda mamma ar līdzīgu pieredzi? Kādas ir Jūsu domas par šo tēmu, pat ja pieredzes nav? Kā rīkotos Jūs?

 Varbūt vienkārši par daudz domāju un uztraucos. :)