Vai grūtniecībā ēstais ietekmē to, kas garšos mazajam?

Vai esat novērojušas sakarību, ka jūsu bērniem vislabāk garšo tas, ko visvairāk ēdāt grūtniecības laikā? Par šo tēmu esmu lasījusi vairākas publikācijas, un viedokļi, protams, ir atšķirīgi. Kamēr vieni apgalvo, ka tā ir patiesība, jo ēdiena, kuru gaidību laikā ēdusi mamma, garša bērnam vēlāk ir pazīstama, tātad, tas raisa drošības sajūtu, citi saka, ka tās ir pilnīgākās blēņas. Tikai likumsakarība.

Vakar, ēdot pusdienas, par šo tēmu iedomājos pavisam nevilšus, jo atkārtoti konstatēju, ka mazā Fejiņa avokado var ēst vienu pēc otra. Pat vīram šīs tēmas saistībā esmu pasmējusies, ka mums nepieciešams pārcelties uz dzīvi uz kādu vietu, kur pie mājas augtu avokado koki. Un tad es patinu atpakaļ filmu... un atcerējos, ka laikā, kad Fejiņa vēl bija man tikai vēderā, es biju kritusi uz avokado. Katru dienu pusdienas pārtraukumā gāju uz veikalu pēc avokado un birojā pie sava darba galda tos tiesāju vienu pēc otra. Sagadīšanās, teiksiet? Tas pats attiecināms arī uz apelsīniem un banāniem, kuri man pie sirds gājuši vienmēr. Un tagad arī mazā dāma tos ēd ļoti labprāt. Sēžot pie galda viņa tik pastiepj roķeli augļu trauka virzienā un ar savu “e, e”, rāda, ka vēlas apelsīnu vai banānu.

Kad gaidīju meitu, par manu iknedēļas tradīciju bija kļuvusi debesmannā ēšana. Es to ēdu tik daudz, ka kolēģes pat smējās, ka bērns pēc piedzimšanas pieprasīs nevis mammas pienu, bet gan porciju debesmannā. Tiesa, līdz šim neesmu šo saldo mājās ne reizi gatavojusi, tāpēc vēl neesmu pārliecinājusies, vai Fejiņai šī ēdiena garša šķistu pazīstama un ietu pie sirds. Tāpēc būs jāizmēģina.

Gaidot dēlu, vairāk “spiedu” uz zivīm. Jā, jā, es tolaik vēl nebiju lasījusi visādus gudrus rakstus un ieteikumus par to, ka grūtniecēm vajadzētu izvairīties no neapstrādātu zivju ēšanas, tāpēc pirms sešiem gadiem, gaidot viņu, es katru dienu gāju uz veikalu pēc sālīta laša. Lašmaizītes... mmmm, tā bija mana atkarība (ir vēl aizvien). Kā tas iespaidojis dēlu? Viņam zivis un visi ūdens kustoņi garšo ļoti, ļoti. Sākot no lašmaizītēm, beidzot ar garnelēm, mīdijām un citiem astainiem zemūdens briesmonīšiem. Ja zinu, ka vakariņās gatavošu kaut ko no jūras produktiem, tad varu būt pavisam pārliecināta, ka dēls šķīvi izēdīs līdz pēdējam kumosam.

Labprāt uzzināšu, vai arī Tu esi novērojusi kādu likumsakarību, ka tagad Tava atvasīte ļoti labprāt ēd to, kas Tev garšoja un ko vairāk ēdi grūtniecības laikā?