MAZO PELDĒTĀJU SKOLA: Iepazīšanās

14. Jul 2013, 00:06

Sveiki visapkārt!

Mani sauc Daša un es esmu mamma burvīgam dēliņam - Mihailam. Tagad viņš ir 1 gadu un teju 11 mēnešus vecs.

Pa šo laiku ir uzņemtas tūkstošiem fotogrāfijas un simtiem video. Katru dienu Miša parāda ko jaunu - ir jauni vārdiņi, jaunas emocijas. Patlaban viņš aktīvi mācās lēkāt un skriet. Viņam ļoti patīk ūdens. Bet ceļš līdz brīdim, kad mierīgi varētu viņam ļaut šļakstīties vannas istabā, bija ilgs.

Kopš atbraukšanas no dzemdību nama, mēs sākām mācīties dzīvot visi kopā.

Tā mēs sagatavojām pirmo dēla vanniņu:

ūdens temperatūra 38 grādi pēc Celsija skalas;
silts gaiss vannas istabā;
atbrīvojāmies no caurvēja;
uz radiatora sasildītas drēbītes un dvielis;
lai mazuli aiznestu līdz istabai no vannas istabas, ietinām viņu siltā dvielītī;
svarīgi bija uzreiz apstrādāt nabassaites rētiņu un ar vates kociņiem iztīrīt austiņas utt.

Šis mazais, trauslais ķermenītis ūdenī tika ielaists ar trīcošām rokām, jo - ja nu mēs darām ko nepareizi?

Pirmā vannošanās ilga vien dažas minūtes. Pakāpeniski mazulis auga un vannošanās pārtapa ilgstošākā un jau drošākā mirklī. Dienu pēc dienas kļuvām drošāki un labāk sapratām cits citu. Es sāku just, kad var atslābināties un kad var veikt ūdens procedūras.

Bērnu vanniņa tika nomainīta pret lielo vannu. Tajā sākām rotaļāties - sākumā tika izmantots gumijas zilonītis un pīlīte, pēc tam krāsainas švammītes un glāzītes ūdens pārliešanai. Pie ūdens rituāliem vairāk pieslēdzās arī tētis. Un tagad katru vakaru tas ir bērna un tēta laiks, laiks, kad viņi rotaļājas un komunicē.

Miša pēc vakariņām jau pats skrien uz vannas istabu un līdzi velk tēti.

Ļoti ilgi visa ģimene cīnījāmies ar atopisko dermatītu. Līdz asinīm bija jau visi sausie pleķīši uz kājām un rokām, bija negulētas naktis un tika meklēti dažādi cēloņi tam visam samērā ilgi.

Vanniņai pievienojām:

sunīšu tēju - pirkām aptiekā (Trejdaivu sunīša laksti),aplēju ar verdošu ūdeni 2 lielās karotes tējas un pēc 20 minūtēm bija gatava piedeva vanniņai;
kartupeļu cieti– vienkārši 1-2 karotes iebēru tieši vanniņā un visu sajaucu, izmaisīju ar roku;
jūras sāli - labi dezinficē un atbrīvo no niezes;
kālija permanganātu – taisīju vāju šķīdumu krūzītē un pēc tam to pievienoju vannas ūdenim. Tikai te jābūt īpaši uzmanīgam. Vecā tipa vanniņās paliek dzelteni pleķi.

Vienu laiku nācās atteikties no vannas vispār un aprobežojāmies ar vienkāršu dušu.

Kad āda sāka sadzīt, vannošanās procedūras atgriezās.

Bet tad saskārāmies ar citu problēmu - bērniņš bija atradis no vannošanās. Un mēs atkal sākām radināt no jauna - sākumā ilgāka duša, pēc tam vannā pievienojām aizvien vairāk ūdens. Izplatītā problēma - galvas mazgāšana skāra arī mūs. Mums ar vīru visu izdevās pārvērst rotaļā - sākumā sāku ar slapju roku iet cauri dēla matiņiem, pēc tam ar slapju roku aptaustīju viņa seju. Tad iemācījām dēlam aizvērt actiņas uz brīdi, kad tiek ieziests šampūns matos. Dažkārt bērnam pat aizsitas elpa un viņš sāk uztraukties un grib līst ārā no vannas, tāpēc galvas mazgāšana mums ir pats pēdējais process pirms izkāpšanas no vannas. Bērniņš aug un kopā ar viņu aug viņa vēlme iepazīt pasauli. Mēs ar lielu prieku braucam uz jūru un lai arī tas nenotiek samērā bieži, Miša rokas pa smiltiņām pie ūdens ar prieku, skrien basām kājiņām pa ūdeni un izvairās no vilnīšiem.

Radās jautājums - "Kā lai dēlam iemāca peldēt?". It kā ar viņu ūdenī kopā cenšamies ieiet, bet tik un tā viņš sāk uztraukties un prasās krastā.

Gribēju ar viņu 4 mēnešu vecumā doties kopā ar draudzeni uz bērnu niršanas nodarbību speciālā baseinā. Bet veselības problēmu dēļ mēs atlikām nodarbību. Tagad aizdomājos par bērnu baseinu. Varbūt ne tik lielā platibā kā jūra viņam būs vieglāk nebaidīties no ūdens.

Kur mēs ar mazuli dodamies vasarā?

Tika izskatīti vairāki varianti un mūsu izvēle bija par labu Līvu akvakparkam. Pirmkārt, tas nav tālu no mājām, otrkārt, nesen tur tika atvērta "Mazo peldētāju skola".