24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Sveikas mīļās mammas!
Jau vairākus gadus klusi lasu MK rakstus un piedalos diskusijās forumos, bet beidzot, kļūstot par lepnu divu bērnu mammu, esmu nolēmusi kļūt aktīvāka un otrajā bērnu kopšanas atvaļinājumā pablogot.
Tātad - kā jau minēju - esmu mamma diviem bērniem: trīsgadniekam dēliņam un nepilnus 5 mēnešus vecai meitiņai. Ar dēlu es dzīvoju forumā šī vārda vistiešākajā nozīmē, jo tur es varēju paust brīvi savu viedokli un bez nosodījuma lūgt padomu citām mammām, savukārt, gaidot meitu, padoms vairs nebija tik bieži vajadzīgs, un es gribēju darboties, tāpēc devos uz visiem māmiņu pasākumiem, kur vien var. Pašlaik mājās esot, saprotu, ka gribu pastāstīt par savu pieredzi, viedokli vai zināšanu (dažreiz pat nezināšanu) citiem.
Sākšu gan ar ļoti apspriestu tēmu sociālajos tīklos, kam viedokļi ir ļoti atšķirīgi - PABALSTI! Vēlos uzreiz minēt, ka nevienu vienu/divu vai daudzbērnu ģimeni nevēlos aizskart un izsaku tikai savu nostāju šajā jautājumā.
Esmu “izbaudījusi” visus iespējamos pabalstu apmērus, jo ar pirmo bērnu es studēju līdz ar to saņēmu savus 171 eiro un viss, dzīvojām no vīra naudas un teikšu godīgi - bija grūti, bet ne neiespējami, lai gan šeit spēlē pirmā bērna faktors - gribu būt super duper mamma ar labāko, jaunāko un skaistāko. Nemelošu, skraidīju pa veikaliem tik un tā un pirku visu, kas patika, bet taupīju uz sevi, jo bebim tak vajag vairāk šo jauno bodiju ar pūcītēm (rakstu sarkasma fontā). Bet es ne reizi nedomāju, ka pabalsts ir par mazu, jo man kā studentam, kas bija nesen aizgājis no nepilnas slodzes darba likās forši saņemt jebkādu naudu, jo paši ar vīru izlēmām, ka gribam būt jauni vecāki un kaut kā jau to bērniņu apģērbsim un lolosim un ziniet - TIKĀM GALĀ ĻOTI PAT LABI, lai gan ienākumi ir “vidējā latvieša” un ar luksus mašīnu mēs nebraukājam. Tagad jau ar otro viss bija bigi saplānots - nostrādāšu, tad dekrētā, aprēķināju visus pabalstus dekrēta laikā - mums der, aiziet! Un tā meita klāt un viss ok. Mēs esam no tiem mierīgajiem cilvēkiem, kas par naudām neuztraucas, jo viņas nekad nav daudz, bet vienmēr pietiek un ja nepietiek, tad ēdam nedēļu makaronus visi (daļēji joks). :) Varbūt tāpēc, ka saprotam kas mums ir vajadzīgs un bez kā varam iztikt. Arī bērnus lutinam, bet mēra robežās - nopērkam rotaļlietas uz atlaidēm, noslēpjam un vēlāk uzdāvinam utt. Tāpat mīlu andelēties.
Saku pavisam godīgi - dēla 11 eiro es pat nepamanu un par viņiem katru mēnesi atceros tikai tad, kad saņemu sms no bankas par ieskaitīto summu. Es neuzskatu, ka valstij ir jāmaksā man liels pabalsts - es gaidu no mūsu valdības palīdzību citā veidā - ēdināšanas dārziņos, skolās, interešu pulciņi, vakcīnas un citi medicīnas pakalpojumi bez maksas utt. Un tas ir tāpēc, ka ne 11, ne 22 ne 50 eiro es neiztērēšu bērnam, jo nav tā, ka vienu dienu mēnesī es eju pirkt “kaut ko” saviem bērniem. Pabalsts nemanāmi pieskaitās pie produktu pirkšanas parasti vai aiziet komunālajos maksājumos. Un bieži ir tādi mēneši, ka es neko neesmu speciāli bērnam pirkusi (šeit es runāju par savu vecāko, jo mazajai loģiski ir vajadzīgi pamperi un drēbes katru otro mēnesi), jo vienkārši nav vajadzības - mantas pietiek, drēbes un apavi ir. Ir kādas trīs reizes gadā, kad nākas pirkt jaunu garderobi vai ir izpārdošanas un tad gan gribas izmantot izdevību kaut ko smuku iepirkt. Bet kāpēc valstij būtu jāpērk manam dēlam zābaki? Vai produkti? Es priecājos, ka man maksāja, lai varu sēdēt PUSOTRU gadu mājās ar bērnu, jo citās valstīs šis periods svārstās no 6 mēnešiem līdz gadam! Man vienai pazīstamajai sievietei Dānijā 6 mēnešus pēc dzemdībām jāiet strādāt! Vajag skatīties uz šo jautājumu no citas puses, manuprāt.
Toties es iedomājos par tām ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni - cik viņiem vajag uz ziemas sezonu, cik katru mēnesi aiziet visiem tēriņiem? Pat ar vienu piena paku nepietiek, uzreiz vajag divas - un tā ir ar lielāko daļu produktu un citu preču. Es nekādā ziņā nedomāju, ka ģimenes ar vienu vai diviem bērniem ir mazāk svarīgas, bet tās, kurās bērnu ir vairāk, arī grūtību ir vairāk, piekrītiet taču? Tāpēc lai viņiem tiek lielāks pabalsts, jo es iztikšu bez tās 10, 20 eiro piemaksas (vai cik tur sanāktu, nezinu) un zinu ļoti daudzas ģimenes, kurām šis pabalsts nespēlē svarīgu lomu, toties daudzbērnu ģimenes varēs uzelpot. Noteikti ir daudz cilvēku, kuriem arī 11eiro ir nauda un, protams, viņi vēlas lielāku šo summu, bet varbūt jāskatās uz šo visu mazliet mierīgāk? Ieejot facebook un atverot komentārus, galva griežas no dažu cilvēku rakstītā…
Arī es gribētu trešo bērnu un ar vīru smejamies, ka varbūt pēc pāris gadiem būs, varbūt nebūs, bet ne reizi prātā nenāk doma - cik mums par to maksās, jo ja, plānojot bērnu, sākam domām, cik mums maksās valsts, tad varbūt nemaz neplānot vēl? Tam jāparādās sirdī, šai degsmei, šai vēlmei pēc bērna nevis galvā - finanšu nodalījumā. :) Tas ir attiecināms uz laiku, kad mammas atgriežas darbā, nevis, kad atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, jo tad, protams, gribas saņemt kaut pietuvināti algas apmēram.a
Es esmu par augstākiem pabalstiem daudzbērnu ģimenēm un vispār par daudzbērnu ģimenēm! Un diemžēl būs tādi, kas dzemdēs dēļ šīm naudiņām, bet tas lai paliek uz to cilvēku sirdsapziņas - ne mūsu daļa citu audzināt vai nosodīt.
Jauku jums mammas un tēti šo dienu un ar prieku lasīšu jūsu viedokļus šajā jautājumā tikai, lūdzu, bez nejaucībām - viedokļi ir dažādi, bet tas nedod tiesības būt rupjam. ;)
Foto: A.Belakovs-Ceimers tikkodzimis.lv no autores personīgā arhīva
Un kāpēc tiek pieņemts, ka mēs - tie, kas uzskata, ka bērna nauda EUR 12 ir izsmiekls, nemaksājam nodokļus?! Maksājam, maksājam, tikai KUR tad ir tā atlīdzība? Tie EUR 12/mēn atiecībā pret to, cik iemaksāts nodokļos ir pliks nekas. Bet attaisnot tādu summu ar to, ka Latvijā ir daudzi, kuri izvairās no nodokļu nomaksas ir arī absurdi, sanāk, ka tomēr lielākai daļai, kura tomēr Latvijā maksā nodokļus jācieš nemaksātāju dēļ? Varbūt tāpēc arī nemaksā tos nodokļus, jo, kad tad dzīvos cilvēcīgi, ja ne tagad? Un nevajag teikt, ka valstij nav naudas. Ir, tikai pārdale notiek savdabīgā veidā, grašus atmet sabiedrības interesēs, bet pārējo ieliek savās kabatās. Kā ar pensionāriem? Kāpēc mans tēvs saņem tikai EUR 100 pensiju, lai gan strādājis godam un nodokļus vienmēr maksājis?! EUR 100 ir normāla summa?! Un kā ar invalīdiem Latvijā, kāpēc joprojām cilvēkiem ratiņkrēslos ir gandrīz neiespējami šeit studēt?! Latvijā ir ārkārtīgi daudz absurdu, cilvēku necienīgu lēmumu un procesu.
No kā pildās valsts budžets?! - No iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem un no tiem tad arī tiek sadalīta nauda pa nozarēm, pabalstiem. Ja liela daļa valstī nemaksā nodokļus, tad nevar gribēt lielus pabalstus. Tajā pašā laikā varam uzdot sev jautājumu - cik godprātīgs nodokļu maksātājs esmu? Vai pats neesmu veicis darījumus par kuriem ir jāmaksā nodokļi? - Noteikti, katrs ir piedalījies apzināti/neapzināti ēnu ekonomikā, tad nu arī te ir tas, kas pats dot negrib, tik bļaut, ka par mazu.
Es labāk sagaidu no valsts bezmaksas bērnudārzu, ārstus, lai var tiks laicīgi un tos 11 eur, ko sāks maksāt no gada manis pēc varētu kādam pensionāram pie pensijas pielikt, jo viņiem noteikti vairāk vajag. Par bērniem ir jārūpējas vecākiem, negaidot neko pretī, drīzāk paša spēkiem panākt lielāku algu, lai bērna kopšanas pabalsts ir lielāks +171 eur, ko maksā par bērnu ir pietiekami līdz 1.5 gadam, jo pēc tam jau mamma atgriežas darbā un arī pelna vairāk par patreizējo naudu, ko saņem.
Arī mani tieši valsts nekādi neatbalsta, jo izlēmu būt jauna un gudra mamma (un gribu trīs bērnus). Tad nu pusgadu pēc augstskolas absolvēšanas kļuvu par mammu. Uzskatu, ka līdz maniem 30 "izpildīšu savu demogrāfisko plānu". Tad arī iešu darba tirgū. Tad nu šobrīd mūs uztur mans vīrs. Un, ļoti, ļoti liels paldies viņam! 😀 Valsts atbalsts pirmajā pusotrā gadā ir labs (pateicoties nesenajām izmaiņām normatīvajos aktos, nosakot, ka pabalstu 30% var saņemt arī turpinot strādāt). Pēc tam, tas ir bēdīgs, jo tā ir klaja ņirgāšanās par bērniem. Manuprāt, ja dara, tad dara, ja nedara, tad nedara. Vai tad ne? Sākotnēji (90.tajos) tie 8 lati mēnesī bērnam tika noteikta kā summa bērna vajadzību segšanai. Saprotams, tajā laikā tā bija nauda. Mani vecāki man stāstīja, ka pa 5 latiem varēja sapirkties. Tagad ieejot veikalā 7 eiro (aptuveni 5 lati) tiek iztērēti par maizi, olām un pienu. Un ne jau nedēļai, bet vienām brokastīm.
Protams, bērnus neradām naudas dēļ, bet, ja valstij katru gadu nodokļos mans vīrs samaksā tūkstošus un, ja valsts ir izvēlējusies šo visnotaļ sociāli atbildīgo nodokļu un pabalstu politiku, tad arī pabalstiem vajadzētu būt adekvātiem. Un, jā. Mans vīrs (un es naudu tērējot) maksājam (un sekojam līdzi lai maksātu) visus nodokļus, kas jāmaksā. Nosodu katru, kurš skaidro, ka citādi nevar izdzīvot. Var! Protams, tad nevar braukāt "leksusā" un katru dienu ēst "Vincentā", bet ar pavecāku "golfiņu" vai "pasātiņu" (un līdzīgiem) gan var braukt un pusdienas ēst "Lidiņā". Toties sirdsapziņa ir tīra.
P.S. Bija doma "bērnu naudu" vienkārši skaitīt uzkrājumu kontā, kas būtu bērnam. 😃 Tikai, minimālā summa, ko katru mēnesi ir jāpārskaita ir 25 eiro. 😃 Pat sakrāt nevar. 😃 Vai nav muļķīgi?
Vakar uzzināju, ka Lielbritānijā maznodrošinātajām ģimenēm bērnu pabalstus maksā tikai par diviem pirmajiem bērniem. Trešo un ceturto - vairs nē.
Bērna kopšanas atvaļinājumi ar iepriekšējai algai pielīdzinātu pabalstu 1-1,5 gadu garumā mums ir patiešām reāli kruti. Tāpēc man arī šķiet grēks sūdzēties, un vecāku pabalsta dēļ man tomēr ir sajūta, ka no nodokļu maksāšanas man ir ticis arī personīgs labums.
Tālāk, protams, varētu vēlēties vairāk, bet, jā, kur tad ir tā robeža un CIK tad vajadzētu maksāt, lai būtu labi. Nejūtu nekādu aizvainojumu par tiem 11 ar kapeikām eur - cik ir, tik ir.
Plus ir vēl nodokļu atvieglojumi par bērniem - es to izjūtu diezgan būtiski.
Un pašvaldības bērnudārzu sistēma arī mums, lai arī knapi velk izdevumus, ir reāli kruta. Jo citās valstīs vecāki dabū maksāt daudz, daudz vairāk, un pakalpojumu uz pilnu dienu vēl pameklēt. Šito iesaku novērtēt, kamēr vēl ir.
Pilnīgi piekrītu, ka LV cilvēkiem beidzot jāsaprot, ka valsts budžets, no kura var maksāt pabalstus, nekrīt no gaisa, bet veidojas no nomaksātajiem nodokļiem.
Tā kā LV šī uztvere ir izkropļota, un bieži cilvēki nevēlas maksāt nodokļus, bet vēlas tikai saņemt no valsts, neapliekamā ienākuma daļas palielināšana par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem ir daudz labāks instruments, nekā visiem vienāds pabalsts!
Kamēr vidējais latvietis uzskatīs, ka nemaksāt nodokļus un apkrāpt valsti ir ok, tikmēr nekas nemainīsies. Nebūsim naivi, valsts nav nekas abstrakts un mītisks, valsts esam mēs paši. Ja gribam salīdzināt ar citām valstīm, tad būtu pareizi arī saukt klāt to, ka tur cilvēki labprāt maksā lielus nodokļus, jo zina, ka saņems atpakaļ no valsts. Mūsu valstī no padomju laikiem ir saglabājusies nostāja, ka ko ta mēs, lai tas valsts vadonis dara, mus tik dodiet, mums pienākas.
Un variet mani nomētāt ar čībiņām, bet, manuprāt, tikmēr, kamēr vidējais Latvijas iedzīvotājs samierināsies un vēl attaisnos tādu cūcisku attieksmi no pašvaldībām un valsts puses, sakot "paldies par to pašu, bērnus nerada pabalstu dēļ utt.", tikmēr Latvijā nekas nemainīsies. Tikai ņirgāsies tālāk, jo ir taču tāpat labi, kāpēc tad kaut ko mainīt, ja to nemaz i nevajag?!
Tas ir attieksmes jautājums, nevis tiekšanās pēc lielākiem pabalstiem.
EUR 11,38/mēn. - IZSMIEKLS!
Es uzskatu, ka tā ir necieņa no valsts puses pret jaunām ģimenēm "atsviest" tos eur 12/mēnesī, kamēr citviet Eiropas attīstītās valstīs tās summas ir ap eur 100, Zviedrijā eur 110, no nākamā gada pacels uz eur 150.
Valstij nav jāuztur pilnībā bērnus, bet ir jāciena un jāatbalsta tos. Būtu tikai normāli, ja Latvijā tie būtu kādi eur 50, kas būtu proporcināli Latvijas ekonomikai, bet tie EUR knapie 12 ir izsmiekls! Tad jau vispār nebūtu tāda institūta, izmaksātu to sākotnējo bērna piedzimšanas pabalstu un viss, bet nē, ik mēnesi "atmet" tos grašus. Tas tikai parāda to, kāda attieksme ir pret bērniem Latvijā, tas pats pret pensionāriem. Izsmiekls.
Bērnus nerada dēļ pabalstiem. Bez tam, kamēr ir problēmas ar dzimstību, tad valstij pirmāmkārtām jādomā kā ģimenēs iedabūt pirmos un otros bērnus. Un te nu jāsaka, ka pirmsskolas izglītības būtu pieejama visiem, ja par ēdināšanu nebūtu jāmaksā b/d un skolā, ja bērniem interešu izglītības pulciņi būtu pieejami bez maksas un veselības aprūpe arī būtu pieejama tad, kad tā ir nepieciešama, un vecākiem tiktu dota iespēja nopelnīt tik daudz, lai spētu uzturēt arī bērnus - dzimstība uzlabotos.
Savukārt, nav noslēpums, ka ģimenes ar 3+ bērniem liela daļa ir ne gluži labvēlīgas. Nesen lasīju pētījumu, ka 70 % no ģimenēm ar 4+ bērniem gavenais (!!!) ienākumu avots ir dažāda veida pabalsti! Nedomāju, ka valsts mērķis ir ražot nelaimīgus bērnus, kuriem vecāki nespēj nodrošināt labu izglītību un dot iespēju baudīt kultūru un redzēt pasauli.
Un es ļoti, ļoti negribētu, lai palielināti pabalsti kalpotu par mērķi neapzinīgiem vecākiem radīt nelaimīgus bērnus!