Mazie svētki jubilāram

Tā kā neliela pieredze jau bija uzkrāta ar Katrīnes svētkiem. Mazā Gustiņa dzimšanas dienu plānojām nedaudz savādāk. Tā bija darbadiena un svētkus mēs svinējām tikai mūsu ģimenīte. 

Visa uzmanība tika veltīta tikai mazajam jubilāram un tam, kas viņam sagādās prieku. 

Spēles ar baloniem.

Kūkas baudīšana ar rokām.

Spēles putu vannā.

Īpaši tika padomāts par torti Gustaviņam. Jo tā bija viņa pirmā kūka un pirmā reize, kad Gustinam tiks ļauts to baudīt tā kā viņam gribās.

Kūka bija ar biezpiena pildījumu un mazajam jubilāram tā ļoti garšoja. Ar kādu sajūsmu tika ēsta kūka, tie bija neviltoti smiekli un neviltotas emocijas. Mēs visi dzīvojām līdz šim notikumam. Bet pēc svinībām tētis un māmiņa nesa mazo jubilāru uz putu vannu, kas ir otra lieta, kas Gustavam ļoti patīk.

Mazais jubilārs bija labā garastāvoklī, viņš jutās labi un viņam patika, tās aktivitātesm, kas tika piedāvātas. Viņš noteikti neatcerēsies savu pirmo dzimšanas dienu, bet vecākiem būs ko pastāstīt. 

Es gribu teikt, ka ne vienmēr ir jārīko lieli svētki. Tagad atceroties Katrīnes gada jubileju, es nevaru teikt, ka man tā ir palikusi atmiņā ar ko īpašu, bet Gustava kūkošanu noteikti nevarēšu aizmirst. Mēs pieaugušie bieži aizmirstam, ka svētki ir mazulim nevis mums un mūsu draugiem. Mazajam tiek saaicināti draugi, kuri ātri nogurst tāpat kā pats jubilārs un tad no atpūtas nekas nesanāk.