Mazie patstāvīgie solīši - gaidīti un īpaši

Mazie patstāvīgie solīši - gaidīti un īpaši

01. Feb 2018, 10:59 FejuFeja FejuFeja

Mani abi bērni ir kā diena un nakts. Abi pilnīgi atšķirīgi. Kamēr dēls braši bez turēšanās skrēja jau 10 mēnešu vecumā, Fejiņa ar saviem pirmajiem soļiem bija daudz, daudz piesardzīgāka.

Kāds varbūt tagad šausmināsies par to, ka puika sāka staigāt tik ātri, taču mums nebija staiguļu, es viņu nemocīju, liekot staigāt pie rociņām. Un tā kā staigājot viņš nekad, nekad nav kritis, gāzies, tad, manuprāt, tas vien ir rādītājs, ka viņš bija gatavs staigāt savos 10 mēnešos.

Taču Fejiņu varētu nosaukt par katra fizioterapeita paraugbērnu. Soli pa solītim viņa pamazām izgājusi cauri visiem attīstības posmiem - vēlusies, līdusi, šūpojusies celīšos, rāpojusi, staigājusi uz celīšiem, cēlusies kājās, spērusi solīšus, turoties, tādējādi nostiprinot savu muskulutūru. Un nu nu ir sasniegts augstākais punkts - mazā dāma ir sadūšojusies atlaist savas rociņas no mēbelēm un spert pati savus solīšus. Iesākumā mēģinājusi noturēties kājās bez turēšanās, nu jau saņēmusi drosmi, lai spertu solīšus. Ar katru dienu tie kļūst aizvien pārliecinātāki, drošāki, ar katru dienu tiek pārvarēti aizvien lielāki gabali. Ja vēl pirms nedēļas tie bija divi solīši, tad nu jau tie ir trīs metri.

Lai tikai kāds pamēģina teikt, ka staigāšana ir tāds nieks. Vērojot no malas, kā mazā Fejiņa pirms solīšu speršanas sakoncentrējas, nolūko savu mērķi, kurp vēlas nonākt, tas nemaz tik vienkārši gan nešķiet. Un tad seko drosmes saņemšana, roku atlaišana no dīvāna, krēsla, skapīša malas un... aiziet... Raiti, mērķtiecīgi viņa dodas uz savu noskatīto vietu.

Nonākusi finišā, Fejiņa ar smaidu sejā, jūtoties bezgala priecīga par saviem panākumiem un spējām, paveras uz mums, mājiniekiem, tā teikt, vai esam redzējuši, uz ko viņa ir spējīga.

Gluži loģiski, ka katra šāda tipināšanas reize man ir milzīgi svētki. Un es esmu lepna par savu bērnu. Par spīti vecmāmiņu un pārējo radu jautājumiem un replikām, ka tam bērnam jau sen vajadzēja staigāt, es esmu priecīga, ka Fejiņa nekur nesteidzās. Viņa iziet cauri visiem attīstības posmiem, sagatavojot sevi turpmākajai dzīvei, turpmākajiem sasniegumiem.

Jautāsiet, cik Fejiņa patlaban veca? Gadiņš un 2 mēneši.