Mazi, bet ļoti jauki sasniegumi

Labdien!

Vecākiem vienmēr ir prieks par katru bērna sasniegumu. Kad lasīju, ka ir iespējams piedalīties konkursā, kur jāstāsta par bērna sasniegumiem, atcerējos pirmos soļu, pirmo velšanos, pirmo apsēšanos, pirmo dēla paša ielikto putras karoti mutē, pirmos vārdus, pirmo rāpojienu, pirmās darīšanas podiņā, pirmo gājienu ārā bez pampera, pirmo dzeršanu no krūzītes bez snīpīša, pirmo dienu dārziņā, pirmo reizi dzirdēto vārdu mamma un tētis.....varētu turpināt un turpināt.....

Tagad Raineram ir trīs gadi un  viens mēnesis. Mazie sasniegumi mums ir daudz - mēs lieliski liekam puzles, mums tas patīk un ar katru dienu Rainers tās liekot kļūst patstāvīgāks, kad vairs nevajag mammu vai tēti blakus, kuri palīdz.

 Viņš priecājas par katru jauniegūto puzli!

Kā otru sasniegumu es varētu pieminēt to, ka Rainers nebaidās no zivīm. Par to milzīgs prieks ir dēla tētim, kurš ir kaislīgs makšķernieks. Rainers var paņemt tēta noķerto zivi rokās, aptaustīt, samīļot un atlaist atpakaļ ūdenī. Jāsaka, ka man nav bail no zivīm, bet netīk īpaši gar tām "grābstīties". 

 Tēta noķertā mazā zivtiņa ir mīļa, feina un kustīga.

Man kā mammai patīk, ka dēls sāks izrādīt interesi par trauku mazgāšanu. Bija reiz diena, kad viņš paēda brokastis un pats nomazgāja savu bļodiņu un dakšu. Tas ir super, es ceru, ka ar vienu reizi nekas nebeigsies un drīz dēls mazgās visus traukus.

 Trauku mazgāšanas process "vēl" ir gana jautrs un interesants.

Ceru, ka līdz vasaras beigām varēsim lepoties ar vēl kādu svarīgu sasniegumu - nakts gulēšanu bez pamperiem. Tam vēl ir laiks, gan mums viss izdosies!

Jauku dienu,

Ilvija.

P.S. Titulfoto no neta, parējās no personīgā arhīva.