Mazās princeses tērpu vēsture

Mēs visas kādreiz esam bijušas mazas meitenītes. Mums patika spēlēties ar lellēm, piemērīt mammas kleitas un taisīt frizūras. Tad mēs izaugām un kļuvām par māmiņām.

Es gaidot savu pirmo bērniņu gribēju meitiņu un gaidot trešo, es tāpat gribēju meitiņu. Man vienmēr ir gribējies savas meitenes pucēt un taisīt viņām frizūras kādas citām nav. Tapēc katriem svētkiem es noteikti piemeklēju tikai šim pasākumam domātus tērpus.

Mūsu pirmie svētki, viens gadiņš ir apritējis. Šo jauko tērpu mēs saņēmām mantojumā no kādas citas mazas dāmiņas. 

Kleitiņa pie mums nonāca nejauši, es laiku pa laikam ieskatos arī reklāmā, jo svētku tērpus nonēsāt nav iespējams un bieži par nelielām naudiņām var nopirkt ļoti labas kvalitātes lietiņas. Šī kleitiņa mums kalpoja vairākus gadus un tagad ir gatava doties pie jaunās saimnieces.

Pie šīs kleitiņas nonācām kādā lietoto drēbju veikaliņā, kur par pāri desmitu santīmu, nopirku , jo ļoti patika, bet bija sakrāsota un nolēmu, ka mēģināšu ko labot, nesanāks izmetīšu laukā. Izmazgāju un izrādījās, ka viss ir kārtībā. Tā Katrīne tika pie skaistas ziemassvētku kleitas un jaciņas arī.

Arī šī kleitiņa pie mums atnāca caur reklāmu un ir mums ļoti mīļa, tagad gan vairāk mājas kleitiņa, kad gribās nedaudz pagreznoties.

Šis tērps ir pavisam vienkārš, bet kopā ar cepurīti izskatījās ļoti jauki. Kleitiņu mums māsa atveda no Anglijas un pāris gadus ar skumjām bija jānoskatās, kā tā gaida laiku, kad mazā saimniece varēs to vilkt.

Šī gada dzimšanas dienas tērps pienāca no ALi express, arī to meklēju īpaši nu jau kopā ar jauno dāmiņu. Tā bija viņas izvēle.

Katrīnei ļoti patīk pārģērbties un tapēc es to neliedzu, viņa mīl iejusties pasaku tēlos un tad skaja saturam tiek piešķirta pavisam cita nozīme.

Te protams neiztiekam bez aksesuāriem. Parasti uz svētkiem rotiņas neliekam, bet tā kā nu jau esam lielas mācu sakombinēt arī rotiņas.

Īpašs stāsts ir pasākumi, kur ir jāpucējas un jāmaina savs tēls- karnevāli un citi bērnudārza svētki, tad protams, mēs izmantojam arī pieskaņotu meikapu.

Par katru tērpa elementu tiek domāts īpaši. Getras adīja kaimiņu omīte, Piparkūku pogas cepa pati Katrīne ar māsu. Cepuri taisīja kaimiņiene, bet svārkus un apakšsvārkus sašuva omīte.

Arī šī kleita ir atrasta lietoto drēbju veikalā. Bija skaidrs, ka tēlam viņa derēs un ne tikai, tagad tā ir mīļa ikdienas dārziņa kleita, kas izskatās ļoti grezni. Cepure bija mans darbs, jo ziedu kompozīcijas ir mana vājība.

Manā bērnībā nebija tādas iespējas un izvēle un man vienmēr gribējās skaistu kleitu, bet tādas nebija. Kad piedzima mana lielā meita, manas finansiālās iespējas bija ierobežotas, bet tas man neliedza viņu pucēt, jo lietotie apģērbu veikaliņi tad bija lielā cieņā. Laiks, kad mazām meitenēm gribās pucēties un vilkt skaista kleitas ātri pāriet, tad ir džinsi un mini svārki, tāpēc es ļauju viņai izbaudīt šo skaisto laiku. Mēs abas kopā braucam uz lielajiem lietoto preču veikaliem un viņa pēc savas izvēles izvēlās tērpus, tos mēra un mēs abas pārrunājam, vai to var vilkt kopā, vai tomēr izvēlēties ko citu. Ir arī kuriozi brīži, kad var pārsmieties līdz asarām.  

Katrīnei ir pienācis laiks legingiem un tā nu ir sanācis, ka skaistos baltos legingus viņa sabojāja, tāpēc mums noteikti vajadzētu ko līdzīgu.

Dārziņa gaitām ļoti noderētu jauni svārciņi, vēl jo vairāk tiek ir ļoti jauka jostiņa, kas noteiti īpašniecē izraisīs sajūsmu.

Bet ikdienas gaitām noderētu jaukas džinsu bikses ar izšuvumiem.

Katrīnei tuvojā vārda diena un mana izvēle varētu kļūt par jaunā svētku tērpa sastāvdaļu.