Mazās pļāpātājas vārdnīciņa

Domāju, nav tādu vecāku, kuri negaidītu to brīdi, kad ar bērnu varēs sazināties ne vien caur pieskārieniem, skatieniem un žestu nolasīšanu, bet arī sarunājoties. Iespēja dzirdēt sīku balstiņu burbuļojam kā avotiņu, skaidrība par bērna vēlmēm un sajūtām, atvieglojums par to, ka mazulis pats spēj paziņot, ja kaut kas nav labi – kas ir pazudis, varbūt kaut kur sāp vai gribās ēst. Tas viss vecākus priecē, turklāt kļūst par lielu atspaidu, pavadot ikdienu kopā ar mazo pļāpātāju.

Nesen lasīju mammas Kristīnes rakstu par dēliņa runas attīstību – lasīju ar lielu aizrautību, zinot, ka arī mums tas viss ir priekšā. Lai gan Ieviņa vārdiņus sākusi savienot pavisam nesen, viņas valodiņa ir kļuvusi tik plaša, ka esmu sākusi ierīkot veselu vārdnīcu – pierakstu meitas interpretāciju par mūsu vārdiem, interesantākās skaņas, frāzes. Kad es biju maziņa, manai mammai arī bija šāda burtnīca, atceros, ar kādu interesi klausījāmies savā “bēbības” valodiņā. Mani pieraksti gan pagaidām nonāk uz noplēšamā virtuves kalendāra lapiņām – ātri, ātri, pirms pateiktais nav izskrējis no galvas.

Jāpiebilst, ka biju gatava arī tam, ka mans bērns varētu sākt runāt gan 2, gan visu 3 gadu vecumā, jo bērni ir dažādi, pieredzes – atšķirīgas. Mēs gan ļoti centāmies Ieviņu mācīt, runājām lēnām un skaidri, stāstījām un rādījām, palūdzām atkārtot dzirdēto. Liels prieks, ka meitiņas tētis šajā posmā ļoti aktīvi iesaistās – labo, ja Ieva ko pateikusi nepareizi, daudz skaidro un māca. Un rezultāts ir brīnišķīgs – mūsu gadu un četrus mēnešus vecā meitiņa runā. Mēs varam saprasties, viņa var izstāstīt par savām vēlmēm, nosaukt to, ko redz sev apkārt. Turklāt viņa saprot mūsu teikto, atnes prasīto, izdara palūgto. Lai gan šādi dzīvojam jau pāris mēnešus, tas vēl arvien liekas maģiski.

Ko tad meitiņa saka? Sākšu ar saviem pierakstiem -

*Puncis – kukis (meklē mammas “kuki” vairākas reizes dienā)

*Koks – kuks

*Foksis – osī (Ieviņas onkuļa suns)

*Viss – iss (šis pēdējā laikā sāk izskanēt arī pilnā versijā un skaidri, īpaši ārsta )

*Lampa – papa/pampa

*Karsts – asts (nu šis loģiski seko katru reizi, kad viņa ierauga “pampu”, bet vispār šo vārdiņu arī saka arvien skaidrāk, citi jau prot iztulkot)

*Nāku – teku (jā, viņa tiešām tā saka. No sākuma man šķita, ka tā tikai izklausās, bet tad to sadzirdēja arī citi)

*Tumšs – tuss (vakaros pirms aizmigšanas pieiet pie loga, pavelk aizkarus malā un sauc “tuss, tuss!”

*Kāja – kaija/taija (“taijas” meklē arī žurnālos citiem maziem bērniņiem)

*Bēbītis – ķiķis (sākumā meitiņu saucu par “ķiķi”, tad viņa šādi sāka saukt visus mazus bērniņus)

*Mašīna – asis/āsīs (pats, pats mīļākais vārdiņš Ieviņai jau vismaz mēnesi. Lai gan viņa ir meitenīte, mašīnas ir kļuvušas par mīļāko lietu gan grāmatās, žurnālos un multenēs, gan uz ielas)

*Bumba – pupa

*Trusis – usis (“usī” tiek meklēts un valkāts pa grīdu visu cauru dienu – tas ir milzīgs rotaļu trusis rozā krāsā – Ievas mīļākā rotaļlieta)

*Paldies – tātis (tā kā citi saka “pāl-dies!”, tā Ieviņa sauc “tā-tis!)

*Puisītis – pufķis

*Māja – aija

*Tante – tati

*Stabs – paps

*Nagi – aņīs

*Putniņš – puķīs

*Minnija – mimi (nes man pamperus un drēbes ar Minniju un sauc “mimi!”)

*Vāks – kaks (smieklīgi, kad viņa šādi uz ielas sāk saukt, norādot uz kanalizācijas un noteku vākiem)

*Knupis – puķis

*Olas – uīss

*Desa – asa

*Tip – tap – “ti, ta, ti, ta, - ti, ti, ti!"

*Traktors – tatūrs (šis atkausē jebkuru, kurš to dzird)

*Puķes – pukes

*Apelsīns – apī

*Rati – tati

*Mīļš - īss

Vēl Ieviņa saka - “ass”, “ņamma”, “to”, “citu”, “jā”, “nē“, “ai, ai, ai”, “nu, nu, nu”, “kaka”, “mamma” (pēdējā laikā pasākusi mīļi teikt “mammī”), “tētis”, “gribu”, “čau”, “attā – attā”, “au” , “tēja” un daudzus citus vārdiņus.

Jā, pēdējā laikā vārdiņi tiek likti kopā –

*Kaka – pēe

*Tētis – ass – au (kad nebija nodzīta bārda)

*To – nē

*Mamma – mīļa

*Knupis - nav

Lai nu kā, lielākā “bomba” bija dienā, kad devāmies pastaigāties, un mums garām pagāja kāds vīrietis pusmūža gados. Ieviņa atskatījās un pilnā kaklā iesaucās:” Kukulis!” (domāts – onkulis). Vīrietis, protams, jauki pasmaidīja.

Cik jauki, ka vismaz lielākā daļa vārdiņu beidzot ir pierakstīta un saglabāta vienkopus, varēšu izprintēt un noglabāt!

Kādi interesanti vārdiņi tika radīti Jūsmājās, kad ar vecākiem sarunāties sāka mazais pļāpātājs? :)

 P. S. Foto no personiskā arhīva.