Mazā, lielā cilvēka šīs vasaras sasniegumi

Kad mūsu mazulim ir daži mēneši, mēs tveram katru viņa kustību, katru skaņu. Tad paliek gadiņš un tiek sperti pirmie solīši. Divi gadiņi nāk ar pirmajiem vārdiņiem, bet kad bērniņam paliek trīs gadi tā, ir robeža, kad bēbītis kļūst par saprātīgu mazuli. Un katrs šis vecums nāk ar jaunām pārmaiņām.

Šajā vasarā Gustavam ir četri ar pusīti gadiņi un man liekas, ka tas ir tieši tas laiks, kad mazais cilvēks ir visinteresantākais. Viņš vēl ir maziņš, bet reizē jau tik liels. Viņš prāto par ikdienišķām lietām izsakot pieaugušo spriedumus.

No rīta dodoties uz bērnu dārzu, Gustiņš ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi pārbauda vai mājā visur ir izslēgta elektrība. “Kārtībai ir jābūt”.
Viņš parāda, ka ir neapmierināts ar pieaugušo lēmumu un raud no sirds, jo “VIŅAM SĀP SIRSNIŅA”.

Laiku pa laikam viņa uzvedība ir pavisam nesaprotama, bet citreiz viņš saraujas kamoliņā un klusiņām šņukst.

Viņš grib palīdzēt un priecājās, kad var atnest lielu zaru, kuru esmu nozāģējusi, un ielikt ugunskurā.

Šovasar esam iemācījušies skaidri izrunāt visus burtiņus, palicis ir tikai burtiņš “R”, tas kā negrib izrunāties tā negrib. Man gan patīk, kā vārdiņi skan mīļi bez burtiņa, tas ir vienīgais, kas vēl liecina, ka mūsu mājā ir bēbis, jo visā citā tas ir mazs, liels cilvēks ar savu redzējumu un raksturu.

Viņš ir iemācījies nokārtoties kā to dara lielie puiši un apzināti pats saprot, ka vakarā ir jāmazgājas, “Jo savādāk būs mikrobi”.
Ja viņš pateica, ka nebrauks ar to riteni, tad nebrauks un nekas viņu nevar pārliecināt par pretējo. Un, ja viņš negribēs fotografēties, tad esi tik laipns fotogrāf un ķer mirkļus. Bet kad viņš izaugs, viņš vedīs OMI ceļojumā.