26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Visi zinam cik ļoti bērniem patīk mantas, cik tās mēdz būt dārgas un cik ļoti tās ātri arī apnīk. Mantas būs jeb kura bērna mājās, bet vai tiešām ir vajadzīgi mantu kalni?
Mums dēliņš ir vēl pavisam maziņš - 6 mēneši. Esam nopirkuši tik pāris mantas/grabulīšus. Grabulīts, kurš ir viegli satverams un bērniņš iemācās to smuki turēt rokās un pārlikt no vienas rociņas otrā. Kāda krāsaina mīkstā manta, jo zinām, cik ļoti bērniņiem patīk krāsas. Zobgrauzis, jo ir iznākuši arī zobi un šobrīd patīk visu grauzt. Mīļlupatiņa, lai citreiz saldāks miegs. Un mantiņa, kura attīsta roku motoriku. Tas pa lielam arī ir viss, kas mūsu dēliņam ir pašreiz mājās. Uzskatu, ka nemaz vairāk arī nevajag, jo nav jau arī tas vecums, kad viņš spētu novērtēt un zinātu mantas vērtību.
Atgadījums no dzīves : Bērns jau ir tajā vecumā, kad vairāk vai mazāk saprot mantu vērtību. Labi, varbūt ne mantu vērtību, bet pats jau māk izvēlēties to, kas tieši viņai patīk vai kas tajā brīdī ir "modē" un to vajag visiem. Vispār, manuprāt, nav tādas modes mantas, bet par to nedaudz vēlāk. Viņas mamma vienmēr atteicās iet uz veikalu un prasīja kādam citam, lai atnes kaut ko no veikala, jo ja viņa ies uz veikalu, tad vajadzēs savai meitai kādu mantu nopirkt un ja nenopērk, tad ir histērija. Nu ko tas nozīmē? Bērnam vajag mācīt, ka mantas nav lētas un nemaz tik daudz mājās tās nevajag, jo ātri apniks un tiks nomestas tumšākajā kaktā. Un kā jūs domājat, kā bija šai meitai? Protams, pāris dienas paspēlējas ar nopirkto mantu un tā vairs nav vajadzīga. Ieejot viņas istabā, tur ir pilns ar mantām, nu tā, ka visa istaba un nav pat kur apgriezties, jo tak katru dienu vajag jaunu mantu nopirkt. Šeit jau es domāju, ka ir visatļautība, jo ja mamma vai tētis parādītu savu nostāju, tad tā nenotiktu. Bērns ir izlutināts un tiek spēlēts pēc viņas stabules. Un priekš kam tās mantu kaudzes? Un cik daudz tur naudas nav "izmestas vējā"? Es uzskatu, ka labāk ir nopirkt kādu vienu labu mantu vai lietu, ar kuru bērns var nodarboties ilglaicīgi. Vērtīgi ir tad, kad to var lietot vai ar to var spēlēties bez maz vai vairākus gadus, nevis vienu dienu.
Par mantu "modi". Arī šeit es domāju, ka tas ir absurds. Nu kāda vēl mantu "mode"? Labi, varbūt tiešām tajā brīdī ir jaunas rotaļlietas "bums" un skatoties tv reklāmas, visiem bērniem uzreiz tādu vajag. Bet es uzskatu, ka ir jāizvērtē vai tiešām tā ir tik noderīga vai drīzāk atkal kārtējais mārketings, lai tikai vecāki uzķertos. Bet ja arī tajā brīdī attiecīgā rotaļlieta ir top augšgalā, tad uzskatu, ka ne bērnudārziem, ne citām publiskajām iestādēm nav tiesības likt bērna vecākiem tādu pirkt, jo redz visam bērnudārzam tāda manta ir, bet vienam nav un viņam arī gribas. Tad es uzskatu, ka pareizākais ir aizliegt ņemt bērnam personīgo rotaļlietu uz bērnudārzu. Protams, ir izņēmumi, kad bērnam viens rotaļu zaķītis ir pats mīļākais un bez tā nu nekur, bet tas ir cits stāsts.
Mans rezumē ir tāds, ka esmu pret mantu kalniem mājās. Labāk pāris mantas, bet patiešām noderīgas, kuras attīsta bērnam maņas un tām ir vairāku gadu pielietojums, nevis viena diena un gan manta ir miskastē, gan nauda.
Mammas - kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? Labāk kvantitāte vai kvalitāte un ilgtermiņš?
Ak mīļā sirds, nevajag jau ieslīgt galējībās, jo pēc tevis teiktā, tad priekškam dzīvot, a?
Varbūt citiem vecākiem tā ir - nebija viņiem, lai tiek bērniem.
Katram ir savs viedoklis par šo. Viens ir par un otrs ir pret. Nu es esmu pret nevajadzīgiem krāmiem mājās, kuri nenes nekādu labu. Bērna acis var arī iemirdzēties no saldējuma, kāda augļa vai mantas, kura ir patiesi noderīga bērna attīstībā.
Bet Nu viens pērk mantas, viens 100 pārus kurpes, cits lec ar izpletni, cits malko labu vīnu, dzīvojam jau tikai vienreiz, Tad kāpēc lai nebaudītu dzīves dotās iespējas..vajadzīgs jau Nav nekas, var neēst kaviāru, jo paēdis būsi arī no putras, var nedzert tēju, jo padzēries būsi arī no ūdens, var nedzīvot ne dzīvoklī , ne mājā, jo jumts virs gAlvas jau būs arī būdińā,un tas pats jau arī ar rotałlietām..
Man Nav nekāds viedoklis, jo katrs jau Dara pēc saviem uzskatiem un iespējām, man Ir tikai mana pieredze, ko varu komentēt, un jā, man mājās Ir mantu kalni. Un Nevis tāpēc, Ka Nav kur naudu likt, jo vajadzību ir daudz, bet vnk tāpēc, Ka Es nespēju noturēties pretim to mirdzošo acu pārim un priekam par jauniegūtu rotałlietu, kaudze Ir liela, un tā arī Ir Ka viss Tiek nomests, bet nezinu, mēs pērkam un priecājamies par dēla prieku, varbūt pašiem bērnībā tas trūka, varbūt tāpēc, Ka mīlam, varbūt tāpēc, Ka Esam ar vāju raksturu, Es nezinu, man patīk dēla prieks, mantas ne vienmēr Ir dārgas, pērkam jau arī burbułpūšamos, un plastilīnus, bet Nu jā , visa kā Ir daudz .