Mans plašais rotaļu lauks!

Rotaļāšanās ir neatņemama bērna attīstības sastāvdaļa. Turklāt tā neaprobežojas vien ar gatavām un veikalā pirktām mantām. Visa pasaule ir liels rotaļu lauks, uz kuru bērns raugās ar savām zinātkārajām acīm un atšķirīgo skatījumu. Mēs vecāki darām visu, lai gādātu par sava bērna pilnvērtīgu attīstību. Arī rotaļu vides iekārtošana balstās uz vecāku pleciem.

Man sirdij tuva ir Montesori pieeja, jo man patīk ideja, ka bērns pats var brīvi izvēlēties ko darīt un vecākam vairāk jābūt kā balstam blakus, ja nu vajadzīga būs palīdzība. Kur smeļos idejas? Esmu lasījusi neskaitāmus rakstus dažādās interneta vietnēs, pārlapojusi grāmatas par bērnu audzināšanu un rotaļāšanos, izskatījusi Pinterest un Facebook lapas un grupas, gūstot neskaitāmus radošus un noderīgus padomus. Taču, ne vienmēr lasītais un redzētais ir salāgojams ar realitāti, tādēļ nākas pielāgoties situācijai un arī finansiālajām iespējām. Meitai augot, ir mainījusies arī rotaļu vide. Atceros, kā pirms trīs mēnešu vecuma ar lielu rūpību iekārtoju viņas pirmo mazo rotaļu stūrīti, kurā pavadīja lielāko daļu nomoda laika un apguva velšanos. Tagad manai teju pusotrgadniecei ir savs rotaļu stūrītis un pat vairāki ikvienā no telpām dzīvoklī.

Rotaļlietas cenšamies grupēt - vienuviet stāv mīkstās mantas, kluči, muzikālās, grāmatas, attīstošās. Mēs mēdzam arī paslēpt mantas un ir tādas, kuras dodam tikai un vienīgi mūsu klātbūtnē un uzraudzībā.

Kā ir ar mantu kārtošanu? Reizēm mammai darbu pilnas rokas - kamēr savākts ir viens stūrītis, radošā kārtība ieviesta jau citā. Man patīk sakārtota vide un uzskatu, ka arī bērnam pēc katras rotaļāšanās mantas ir jāsakārto un jānoliek vietā. Līdz ar to sanāk, ka mantas ir jāvāc daudzas reizes pa dienu un arī pirms gulēt iešanas. Pagaidām meita tikai pa drusciņai nāk palīgā ar kārtošanu, taču ik dienu viņa apgūst tik daudz jauna un noteikti pienāks arī laiks, kad kārtos viņa pati un mammai ar tēti tik atliks piepalīdzēt.

Meitai ir divas lielas mantu kastes, no kurām viena atrodas koridorā. Tajā atrodas dažādas rotaļlietas - bumbas, mūzikas instrumenti, lāpstiņas, “rotaļlietas, kas nav rotaļlietas”, arī vannas rotaļlietas tajā mēdz nonākt. Ar ko spēlēties izvēlas pati. Paņem kaut ko no mantu kastes uzreiz vai arī apsēžas, izgāž visu saturu uz grīdas un spēlējās tad ar vienu, tad ar ko citu. Vispār viņa prot rotaļāties savā nodabā un kad gribēs mammas vai tēta iesaisti, tad atskries un paņems pie rokas, lai iet līdzi.

Savukārt otra mantu kaste atrodas viesistabā jeb meitas danču istabā. Tajā kastē atrodas tikai un vienīgi dažāda veida kluči. Pašai mantu kastei ir uzlikta ratiem domāta muzikālā stūre, jo meitai patīk, kad vizinām ar mantu kastēm pa māju. Šajā istabā parasti atrodas arī meitas leļļu ratiņi ar lellēm un balansa ritenītis. Rūpes par lellītēm jeb bēbi, kā meitiņa saka, ir neatņema ikdienas rotaļu sastāvdaļa. Ir ari mašīna, bet tā nolikta skapī un pagaidām netiek lietota. Bet vispār šī istaba pamatā tiek izmantota dejošanai. Tā kā istabai gaismas slēdzis atrodas zemu, tad meita pati ieslēdz gaismu un tad pastiepjas uz pirkstgaliem un ieslēdz pie televizora esošo radio, un dejo Eiropas hītu radio mūzikas pavadībā. Vēl parasti mēdz likt galvā cepuri kā sev, tā arī mammai un tētim. Un, protams, vecākiem arī jādanco.

Savukārt vannas istabā atrodas vannas rotaļlies. Tās pēc ikvakara vannošanās parasti tiek noliktas turpat uz radiatora. Ja agrāk meitai vannā bija daudzas mantiņas vienlaicīgi, tad tagad vairāk par divām trim vannā neņem. Kad apnīk, pati atdod un piedāvājam vietā kādu citu, bet ne vienmēr ir ar mieru ņemt sev blakus. Pēc vannas visas atdod un tikai tad kāpj ārā. Tāpat vannas istabā mēdz rotaļāties ar veļasmašīnu, ieliekot tajā kādu no savām rotaļlietām, pavirinot durtiņas, pagrozot režīma pogu.

Arī virtuvē ir samērā plašas rotaļāšanās iespējas, kamēr mamma nomazgā traukus vai gatavo ēst. Stūrītī ir rotaļu plītiņa ar katliņu, slota un pa kādam traukam no virtuves lietām. Parasti gan meita aizpilda laiku izkrāmējot un saliekot atpakaļ skapītī savus biezenīšus un putras vai izrevidējot kādu citu no skapīšiem. Mums viss bīstamais ir nolikts augstākos plauktos, līdz ar to varam bez raizēm ļaut darboties.

Lielāko dienas laika rotaļās aizvadam tomēr guļamistabā, kur ir iekārtots meitas stūrītis. Pie gultas vienā stūrī atrodas vigvams, kurā meitiņa mēdz slēpties un rotaļaties. Tajā ir gan spilveni, gan sega, gan arī lielais, mīkstais lācis un suns, kurus meita mēdz staipīt pa māju. Vispār spilveni viņai ļoti patīk. Blakus atrodas mākslinieciskās izpausmes vieta - krēsliņš ar galdiņu un mūsu radošā siena. Zīmēšana ir ļoti iecienīta un reizēm ar lapu un krāsojamo grāmatu ir par maz, tamdēļ mēdz būt nokrāsots i galdiņš, i siena un vēl daudz kas cits. Dažkārt izritinām uz grīdas tapeti un zīmējam uz tās. Tā kā mums ir plānots remonts, un tētis pats to veiks, tad ļaujam izpausties, kā es mēdzu teikt, mākslai vajag telpu.

Mīkstās rotaļlietas ir saliktas vienuviet sekcijā blakus televizoram. Meita pati paņem to, kuru vēlas. Citreiz vienkārši aplūko pa vienai metot uz grīdas un tad pati ierāpjas pasēdēt plauktiņā. Atvilktnēs atrodas zeķes un zeķubikses, arī tās patīk pāršķirot. Savukārt zem televizora atrodas rotaļļietas un grāmatas ar kurām visbiežām patīk spēlēties. Pati paņem un darbojas. Aizvien patīk formiņu trauciņus krāmēt vienu otrā vai celt tornīti, celt piramīdu, šķirot, vērt striķīti. Tāpat ik dienu lasam un šķirstam grāmatas.

Protams, mums ir arī dažādas lietiņas un spēlītes sīkās motorikas attīstībai, kas tiek izmantotas tikai vecāku klātbūtnē, piemēram, makaronu likšana caurumiņos, krāsotu turku ziņu bēršana trauciņos, filca uzdevumu grāmatiņa pirkstiņu veiklībai. Tās parasti stāv uz skapjaugšas. Meita jau atceras, kur stāv un nu jau mēdz arī pati rādīt ar pirkstu un teikt, lai iedod. Saprotams, ka viņa vienkārši saka - tur. Tad mēs prasam par katru - vai šo?, līdz sagaidam mājienu ar galvu, ka jā.

Es noteikti nevaru apgalvot, ka daru visu pareizi. Meitai augot lielākai, noteikti būs vieglāk, jo varēs ieviest sienas plauktiņus. Šobrīd vēl ir kāpelēšanas un skriešanas laiks, tādēļ plaukti vēl nav izveidoti. Tas, kā es nākotnē vēlētos iekārtot meitas istabu ir redzams šajos foto. Ļoti ceru, ka drīz pienāks tā diena, kad mums būs savs mājoklis nevis īrēts un meitai tajā sava istaba. Šobrīd ceru, ka veiksme būs mūsu pusē un meitai būs brīnišķīgā gultiņa no Mana pirmā mājiņa. Jāatzīst, ka patlaban meitai nav savas gultiņas un jau kopš divu mēnešu vecuma guļ vecāku gultā. Pārvācoties uz pašreizējo mājokli, redeļu gultiņu līdzi neņēmām, tā aizceļoja pie draugiem, un tajā čuc mazs bēbītis. Jau tolaik izlēmām, ka meitai nākamā gultiņa būs kā mājiņa, kurā varēs ne tikai laisties sapņu valstībā, bet arī rotaļāties.