03.05 14:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Raibi asteru pušķi, cēli gladiolu pīķi, balta blūze un uztraukums sirsniņā. Neatkarīgi no gadu skaita, 1.septembris vienmēr bijis datums, kad nevilšus piezogas uztraukums, jo varēs satikt sen neredzētos skolas biedrus, priekšā jauni mācību izaicinājumi un piedzīvojumi.
Aicinām Tevi atcerēties savu neaizmirstamāko 1.septembri un atmiņās padalīties ar mums.
Varbūt neaizmirstamākais 1.septembris ir no Tavām pirmajām klasītēm, varbūt tagad, jau apzinātā vecumā, uzsākot studiju gaitas, bet varbūt visīpašākais tas bijis jau mammas lomā esot?
Dalies tepat komentāros ar savām atmiņām. Pastāsti: kurš 1.septembris Tevi bijis neaizmirstamākais, kāpēc?
Balvā dāvināsim
Atmiņu grāmatu
ATMIŅU GRĀMATA ir mīļa grāmatiņa no dzimšanas līdz pilngadībai, kurā ievietot arī 1.septembra atmiņas gan no bērnudārza, gan skolas gaitas uzsākot.
Laimīgo uzvarētāju paziņosim 7.septembrī.
Pat īsti nezinu kura gada 1.septembris tas bija, bet mums - 4 ģimenes sievietēm, tapa forša un smieklīga (kā jau tas ļoti bieži gadās ar bērnības bildēm) bilde pie mājas, pie kastaņa. Es pilnīgi atceros kā saņēmos, kā pozeju tai bildei, kāda bija mana sajūta tādā svētku dienā! Tā kā mamma ir skolotāja, tad katru gadu tā bija svētku diena un puķes mājās vēl kādu laiciņu par to atgādināja 😀
Katru pirmo septembri pamatskolā gaidīju ar milzīgu nepacietību sākot jau no augusta sākuma. un ne jau tāpēc, ka patika sēdēt solā vai pildīt mājas darbus, bet atceros to lepnuma sajūtu, kad varēja atrādīt skolas biedriem savus jaunos zīmuļu, flomasterus, penāli, botas, dzinsus un citas glaunās mantas, kas 90tajos bija kas jauns.
Un otrs īpašai bija ziedu izvēle 31.augustā, arī tas lika justies lielai un lepnai 😀
Sveiki! Es vislabāk atceros savu pirmo septembri, kad sāku iet 1. klasē. Kāpēc? Tāpēc, ka mani pie rokas veda tētis....tas bija tik forši! 😀 un vēl tāpēc, ka pa ceļam uz skolu, brienot pāri dzelzceļa sliedēm (toreiz nebija pacēlumi, lai vieglāk pārietu) nošmulēju savas baltās zeķubikses.....tētis nedusmojās, šķiet bija līdz vēl viens pāris! 😀
Man jau liekas, ka skolotājas priecājas par jebkuru ziedu. Vismaz agrāk tā bija. Tā kā mēs dzīvojām laukos, tad vismaz puķes nebija jāpērk. Tāpat kā citi bērni nesām puķītes no dārza. Atceros, ka mamma uz lauka pat speciāli gladiolas stādīja, lai būtu mums ar māsu ko skolotājām nest. Lai vairāk prieka brīžu un tie skumjie, lai nebojā omu! 😀
Es savus pirmos septembrus īpaši neatceros, bet viens no manu bērnu bērnības ir palicis atmiņā ļoti spilgti. Bija saulains 31. augusta vakars. tajā laikā mums bija ļoti smagi finansiāli apstākļi un zinot, ka uz skolu jāņem līdz ziedi, es staigāju pa ceļmalu un lasīju Tapinamburu ziedus. Ap pusnakti ziedu pušķīši bija gatavi, tie sastāvēja no tapinambura ziediem un pīlādžogu zariņiem. Izskatījās ļoti skaisti, bet bija skumji, sēdēju virtuvē un raudāju un toreiz nozvērējos, ka pabeigšu augstskolu un strādāšu un nekad vairs nepieļaušu šādu situāciju. Laiks gāja un viss mainījās arī manā dzīvē, bet šo pirmo septembri un ziedu pušķi no tapinamburu ziediem atcerēšos vienmēr.
Mans neaizmirstamākais 1.septembris bija pirmās klases 1.septembris! Tas patīkamais satraukumus un saviļņojums! Es ļoti gribēju iet uz skolu mācīties, jo jau bērnu dārzā pusdienslaikā lasīju visiem saviem grupiņas biedriem pasakas vecajā latviešu valodas drukā. Es jau tad zināju, ka man ļoti patiks mācīties. Un tā kā man bija vecāki draugi, tad viņi vienmēr ļoti priecājās par pirmo septembri, jo zināja, ka būs iešana uz kafejnīcu. Un tā kā mēs mūsu ģimenē negājām bieži ēst uz kafejnīcām, tad tad bija vēl viens priecīgs notikums manā 1.septembrī. Tā bija mana laimes diena!
Maza būdama dikti baidījos no pirmā skolas dienas. Kā tagad atceros, kā ar lielu nopietnību mammai teicu, ka nu labi, pirmajā klasē es uz skolu iešu, bet vairāk gan neiešu. Bet nu kaut kā tā iešanu uz skolu dikti iepatikās un katru gadu to gaidīju ar lielu nepacietību. Visīpašākais laikam tomēr bija tas pats pirmais septembris 1 klasē. Todien visa ģimens bijām kopā. Turklāt tieši mans brālis bija tas, kurš pie rokas svinīgu ieveda mani skolā līdz ar pirmo zvanu, jo viņam jau bija pienācis absolvēšanas gads - 9.klase. Un tie gadi skrien, mans pirmais 1.septembris bija tālajā 1997.gadā. Sanāk tieši pirms 20 gadiem. Foto no tās dienas. Toreiz mums visiem deva arī grāmatiņas par ceļu satiksmes drošību.