25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Mēs visas ļoti labi zinām, ka bērniņam mātes piens ir vissvarīgākais, jo tajā ir visi nepieciešamie vitamīni, bet tas nav vienīgais - kad mazulis ir pie krūts, tad viņam ir vislielākā drošības sajūta un tas ir ļoti nozīmīgi.
Man tas diemžēl neizdevās, tādēļ dalīšos savā pieredzē -
Es jau grūtniecības laikā sev vienmēr teicu - es bērniņu barošu ar krūti vismaz līdz 6 mēnešu vecumam, kad sāksies "piebarošana", bet ja būs iespējams, tad, protams, ilgāk. Bet mana pieredze ir sāpīga - piens beidzās jau kad mazulim bija tikai trīs nedēļas...
Kad bērniņu pirmo reizi pielika pie krūts, tad es sapratu - jā, man viss sanāk! Pieniņš patiešām labi tecēja un bērniņš bija paēdis. Tam visam, protams, nāca klāt arī jautrā daļa - visi palagi bija slapji caur visiem krūšu ieliknīšiem. Kad bērniņš ēda vienu krūti, otra krūts tecēja līdzi. Bet sapratu, ka labāk tā, nekā, ja pieniņš trūkst. Pirmās trīs reizes, kad mazo baroju, es nesapratu, ko tās mammas var čīkstēt par to, ka sāp krūtis, jo man nesāpēja nekas, bija pat patīkami. Taču, kad ceturtajā reizē pieliku bērniņu pie krūts, tad sapratu par ko ir runa - sāpes bija, brīžiem pat sakodu zobus, jo sāpēja ļoti. Bet es mierināju sevi ar to, ka es tikko esmu izgājusi cauri dzemdību sāpēm, kas ir vislielākās sāpes manā dzīvē, tādēļ tas tik vien tāds nieks ir, un it īpaši, ja tā ir vienīgā iespēja kā pabarot savu mazo brīnumiņu. Jutos pat lepna.
Kad aizbraucu mājās no slimnīcas, tad arī ar krūts barošanu nebija problēmu. Visi palagi bija slapji, bet galvenais, ka bērniņš paēdis. Taču pienāca diena, kuru nebiju gaidījusi, vismaz ne tik ātri. Aptuveni pēc nedēļas sapratu to, ka krūtis visu laiku ir "tukšas". Pieniņš nedaudz nāk, bet bērns visu laiku kašķīgs, sēž pie abām krūtīm vismaz pus stundu un vēl nav paēdis, lai gan būtu jāpaēd no vienas krūts. Tad nu ņēmu palīgā piena pumpīti un jā - no abām krūtīm iztecēja nieka 20ml, no abām!! Satraukums pamatīgs, bet sapratu, ka ar steigu jāsāk situāciju uzlabot. Dienā izdzēru 2l ķimeņu tēju ar pienu + protams, vēl citu šķidrumu. Masēju krūtis - tā teikt, izstrādāju. Un, protams, "atslaucu" pieniņu. Paralēli liku arī bērniņu ļoti bieži pie krūts, lai būtu tas pieprasījums un pieniņš ražotos. Pēc kāda laiciņa viss sāka uzlaboties un no abām krūtīm varēju atslaukt jau 120ml! Es biju ļoti priecīga, ka man tas izdevās, bet tāpat darīju visu, ko iepriekš. Nepagāja ne nedēļa, ka atkal viss aizgāja uz slikto pusi - bērns pie krūts jau dzīvojās bez maz vai ik pa stundai, niķīgs visu laiku. "Atslaucu" pieniņu un atkal no abām krūtīm tikai 20ml.. Es mēģināju saņemties un sapratu, ka nedrīkst padoties, man viss izdosies, bet diemžēl bērna trešajā nedēļā notika tas, ko vismazāk gribēju - naktī, kad bērniņš pamodās uz barošanu, man vienā krūtī piens vispār nebija.. Tad nu viņš man kādu stundu sēdēja pie vienas krūts, līdz piekusa un aizgāja gulēt, bet tajā pat rītā, steigšus braucām pakaļ piena maisījumam (jā, zinu, ka tas nav tas labākais bērnam un es pati nekad neapsvertu domu dot bērnam maisījumu, bet man nebija izvēles). Man uzreiz teica - bērniņš pudeli var neņemt, bet ja būs izbadējies, tad mācēs pudelīti paņemt. Tā arī bija - mazulis momentāli piesūcās pie pudelītes, izēda visu sausu un momentāli arī aizgāja gulēt. Jā, beidzot pa šīm trim nedēļām, bērniņš bija kārtīgi paēdis, apmierināts un laimīgs. Es, protams, vēl katru dienu cīnījos par pieniņu un cik varēju "atslaukt", tik mazulim iedevu, lai tiek visi nepieciešamie vitamīni. Bet kad bērniņam bija mēnesīts, tad visas manas cerības pazuda - piena vairāk nebija nevienā krūtī...
Man lija asaras, jo kas gan es par māti, ka nevaru savu bērniņu pabarot ar krūti, bet kad izrunāju to tēmu ar sev tuviem cilvēkiem, kuri arī atzinās, ka ar pirmo bērniņu krūts barošana arī neizdevās, tad sevi nomierināju, ka neesmu es tāda vienīgā. Citam viss izdodas, bet citam nē. Tagad man ir pieredze un zinu, ka ar otro bērniņu man krūts barošana izdosies!
Tādēļ nevajag nosodīt tās mammas, kuras baro ar maisījumu, jo jūs nezinat, cik grūti un ilgi viņas ir cīnījušās par to, lai tas nebūtu jādara. Bet labāk atbalstīsim viena otru un priecāsimies, leposimies par tām mammām, kurām tas jau izdevās ar pirmo reizi!
Protams, ka nav, bet tas jau nav arī vienīgais, ko darīju.
Man prieks, ka jums viss izdevās! 😀
Es tā īsti neesmu varējusi ar piena pumpi neko atslaukt, taču vienu nobaroju līdz 1 gada 9 mēnešu, otru - 2 gadu 8 mēnešu vecumam. Tā kā piena pumpis nav rādītājs.
Man jau teica, ka vislabākais piena ražotājs ir pats bērniņš, bet arī tad, ja liku bērniņu ik pa stundai pie krūts, bērniņš nebija paēdis.
Ne jau tāpat vien izdomāju, ka nebarošu ar krūti, vienkārši nebija tā piena un viss. Žēl, bet galvenais, ka cīnijos līdz pēdējam, lai bērniņam tiek visi nepieciešamie vitamīni.
Atļaušos arī es uzrakstīt ko domāju.
Palasot redzēju, ka pēc tējas dzeršanas pieniņš tomēr parādījās, jo jūs varējāt atslaukt, taātad es pieņemu, ka varbūt vaina varēja būt tajā, ka nereti mammas aizmirst paēst vai padzerties. Otrs ir tas, ka dažreiz tie paši 20ml nav rādītājs, ka piens ir tik ļoti, ļoti maz. Zinu gadījumus, kad tikai bērns var tikt pienam klāt un nekāds pumpītis tur atslaukt neko nevar, kaut gan bērns paēdis, svarā ņemās par 1+kg mēnesī sākotnēji, bet atslaukt vispār neko nevar!
Un trešais, jus varējāt ērsties pie zīdīšanas konsultantes, iespējams kaut ko ļoti nepareizi darījāt. Varbūt nepareizi krūti ņēma, varbūt vēl kas, nu nezinu. Jo dabā ir izņēmumi, kad sievietei nav piena vispār, bet jums taču bija(slapjie palagi utt).
Protams ir kā ir, bet jūs tāpat esiet laba mamma, jo rūpējieties par savu mazuli!
Sākumā krenķi, protams, bija lieli, bet pēc tam sapratu to, ka es tāpat esmu vislabākā mamma savam mazulim, jo viņam tāpat ir viss nepieciešamais.
Super, jums tiešām labi izdodas un man par to liels prieks!
Kā es tevi saprotu! Nekreņķē - mammas "labumam" nav sakara ar krūtsbarošanu! Nekāda!
Es arī biju pārliecināta, ka savu pirmdzimto barošu ar krūti par 120%. Bet viss beidzās līdzīgi kā tev. Man šķiet, ka stress no sabiedrības spiediena bija par lielu.
Ar otro biju morāli gatava, ka varbūt piena nebūs gana. Pat udeīti uz dzemdību namu līdzi paņēmu, nācās pat kādā 2 dienā piebarot. Un pēc tam viss vienkārši notika - baroju mazo ar krūti līdz gada un pāris mēnešu vecumam! Viss vienkārši notika, jo man nebija stresa no tā, ka nāktos dot maisījumu!
Starp citu - par slimošanām - otrais bērns bija daudz uzņēmīgāks par pirmo.
Mamma ir un paliek mamma, neskatoties uz to vai baro ar krūti vai ar maisījumu. Galvenais, ka bērniņš paēdis un laimīgs, mīlestību saņēmis! ❤️
Lai jauka diena un tuvojošie svētki!
Paldies, ka padalijies ar savu pieredzi, ari es pirms bernina piedzimšanas plānoju barot tikai ar kruti, bet jau dzemdibu nama sakam jaukto barosanu, jo pienina nav tik daudz cik mazajam vajag. Ari dzerot tejas pirms barosanas un pec vai barosanas laikā nekas nemainījās,lielakais daudzums, ko nerns ir varejis izest ir 120 ml un tas bija nakti, pa dienu ap 60-90 ml. Man ir žēl, ka nevaru pilnigi barot pati, bet no otras puses ir ari miers, jo maisījuma ir visi vitamini, ko varbut no manis neuznemtu, jo diezgan daudzus produktus tapat nevaru lietot (mazais nepanes govs pienu).
Mani neviens nav centies nosodīt,ka baroju ar maisijumu, bet nevienam ari uz to nav tiesību, tapec atbalstisim visas maminas un priecīgi nosvinēsim tuvojošos Māmiņu dienu🌷