19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vienmēr cenšos gatavot lai ēdiens netikai būtu garšīgs , bet arī patīkams acīm. Taču dēls pat nepagaršojot gaļu, reizēm paziņo ka gaļu neēdīs. Arī ja atrod kaut nelielu gaļas gabaliņu ēdienā paziņo ka negrib ēst. Un pieprasa dot ko citu. Es parasti esmu nepiekāpīga un nedodu pieprasīto. Kā piemēram saldumus vai maizītes. Taču gaļu ēst nespiežu, ja grib var ēst bez gaļas. Bet ja uztaisu cīsiņus, kotletes vai ko citu kur gaļa nav atpazīstams to ēd.
Iesākumā domāju ka tā ir kāda vecuma īpatnība un tas pāries. Bet tas turpinās jau vairāk kā gadu. Sāku domāt no kā tas veidojas? Vai vienaudži ietekmē? Vai vienkārši tāds vecumposms? Kā reaģēt uz to ka neēd gaļu? Mammas kā ar jūsu bērniem? Vai ir bijuši gadījumi kad neēd gaļu? Kā jūs rīkojaties? Vai tas ir kāds posms kas pāries? Padalieties pieredzē.
Tad laikam tad ir tāds posms un jācer ka ar laiku pāries. 😃
Dažas dienas bez gaļas nav katastrofa. 😀 Pasniedz zivi, lai sirds mierīga.
Piekrītu par našķēšanos. Neļauju ēst našķus, ja nav paēdis vakariņas. Jā neēd gaļu tajās dienās kad iet dārziņā nesatraucies, jo zinu ka pa dienu paēd. Vairāk uztraucos vairāk tad kad esam mājās , bet neuzspiežu. Vakariņās mēdzu taisīt arī ēdienus bez gaļas.
Man mājās ir viens eksemplārs, par kuru nekad nezinu ko ēdīs, lai gan pa lielam ēd visu. Ļauju izvēlēties no vakariņu sastāvdaļām ko ēdīs - piem. ir gaļa, griķi, salāti, manis pēc, lai ēd griķus ar salātiem. Nepieļauju ēdienreizes aizstāšanu ar našķiem. Ja sāk kašķēties, tad saku, ka var neēst neko vakariņās, bet tad brokastis būs no rīta un nekādas uzkodas vakarā (vienu reizi īstenot pietika, lai saprastu, ka es nepadošos 😃).
Neuzskatu, ka gaļu vajag katrā ēdienreizē. Var piedāvāt gaļu formās, kas garšo, piem. burgerkotletē.
Ja pavisam nopietni atsakās no gaļas, tad nekas cits neatliek kā sbalansēt uzturu citādi - piem. palielinot zivs, pupiņu un pākšaugu daudzumu ēdienkartē. Galvenais nepieļaut pāiešanu uz čipšu, cepumu un kārumu ēdienkarti.