Mammu bizness: VB Craft - kad idejas īstenot izdodas svešā valstī

Mammu bizness: VB Craft - kad idejas īstenot izdodas svešā valstī

13. Jan 2015, 12:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Sveiki, mani sauc Vaira. Māmiņu Klubā esmu zināma kā Vairinna. Man ir 2 dēli un gaidām trešo bērniņu - meitiņu. Dzīvoju Ziemeļīrijā jau 6 gadus.

Kā kārtīgai meitenei - viss sākās ar lellēm..

Rokdarbi man vienmēr ir patikuši un aicinājuši. Atceros, kā lellēm drēbes sāku šūt jau 6 gadu vecumā, kad man to iemācīja tante.

Pēc pamatskolas beigšanas vēlējos mācīties par šuvēju - dizaineri, bet ģimenes pierunāta, devos mācīties par pavāru. Skolu nepabeidzu, jo šī profesija nebija priekš manis. Pabeidzu vidusskolu, un pieteicās pirmais dēliņš. Meistaroju viņam cepurītes, šallītes, pat mīkstās mantiņas. Un tā gadu no gada. Rokdarbi ir mans hobijs, tā esmu es.

Par biznesu sapņoju jau sen, un sirds dziļumos ticēju un cerēju, ka vienu dienu tas notiks

Un ziniet, solīti pa solītim viss virzās uz priekšu.

Kad nokļuvu Ziemeļīrijā, iepazinos ar vienu lietuviešu meiteni, pie kuras gāju uz manikīru un vienkārši ar viņu pļāpājām Izrādījās, ka viņa taisa rotaslietas. Viņa, uzzinot, ka man patīk visāda veida rokdarbi, piedāvāja man iemācīt, kā tas darāms. Iemācījos un ļoti iepatikās. Tā aizrāvos ar rotu gatavošanu, ka iepirku visu, kas nepieciešams. Tiesa, darīju to tikai savam priekam. Bet nekad neko nepagatavoju sev. Laikam meistarojot zaudēju to pārsteigumu, kā vienmēr likās, ka nekas no gatavotā nav domāts priekš manis. Pēc 3 mēnešiem rotas jau bija iekrājušās, kad nolēmu uzdrošināties un piedalīties savā pirmajā tirdziņā, toreiz tas bija latviešu pasākuma ietvaros Īrijā.

20150108100931-77641.jpg

 

Toreiz atpelnīju vien ceļa izdevumus un samaksu par tirgus vietiņu, bet tas mani neapturēju, jo biju neizsakāmi priecīga un gandarīta par to, ka cilvēki kaut ko pirka, apskatīja un izteica komplimentus.

Tas vairoja manu iedvesmu un pacēla manu pašapziņu. Uzradās arī pircēji draugu vidū, bija arī pasūtījumi, kas man vienmēr sagādāja zināmu stresu, jo uz pasūtījumu ir daudz grūtāk ko pagatavot, kā tad, ja kaut ko dari iedvesmas, fantāzijas dzīts. Ir bijis arī, ka nākas konkrēto pasūtījumu labot pat 3 reizes, lai būtu precīzi, kā klients vēlas. Tas aizņem laiku, bet beigās tas, ka klients ir apmierināts, ir visa ieguldītā darba vērts.

20150108100940-94607.jpg

Tā, laikam ejot, gatavojot rotaslietas, klāt nāca arī citas idejas. Daudz ko gribējās izmēģināt. Bija pagājis gads, kopš pirmā tirdziņa un nu jau spēru lielāku solīti. Bija bail, jo tas bija izaicinājums. Gāju uz pilnu banku, piedalījos tirdziņu bērnu skoliņā īru sabiedrībā. Toreiz vien nodomāju - parādīšu, ko es māku, parādīšu, ka neesmu nekāda mājās sēdētāja. Vai nu mani novērtēs un mani darbiņi patiks, vai arī ielās varēšu nerādīties, un tā būs izgāšanās.

Atceros, kā mani draugi toreiz un ģimene mierināja, ka ar tādu darbu, kurā ieguldīta sirds, nevar izgāzties

Teica, ka viss ir skaisti un jauki. Un viņiem bija taisnība. Saņēmu ļoti daudz uzslavu, apbrīnu. Arī naudiņu nopelnīju un bija sajūta, ka "āķis lūpā". Bija vērts virzīties uz priekšu. Toreiz manu darbu klāstā bija jau arī dekupētas lietiņas, adījumi, tamborējumi, izšuvumi, organzas piespraudes, matu rotas.

Vislielāko apbrīnu izpelnījās cepurītes.

20150108100952-23564.jpg

Tad sekoja pauze uz kādu brīdi. Likās, ka esmu sameistarojusi vairāk kā vajag, bet neesmu realizējusi pat pusi. Pagāja 3 mēneši un caur paziņu uzzināju, ka manā pilsētā veras vaļā jauns veikaliņš, kurā nopērkami tikai vietējo rokdarbi. Veikaliņš ātri pildījās ar lietiņām. Man radās ideja tajā iekļūt ar saviem darbiem. Kur vēl labāka iespēja - tikai rokdarbi un tepat uz vietas, manā pilsētā. Jārīkojas bija nekavējoties. Izveidoju lapu Facebook ar maniem darbiņiem. Pagāja dažas dienas, līdz vispār izdomāju nosaukumu, kas būtu paliekošs un piemērots tam, ko daru un saprotams arī īriem, protams. Paliku pie nosaukuma VB Craft. Mana vārda un uzvārda burti, lai esmu atpazīstama savā lapā un craft, jo es daru visu ko, vajadzīgs bija viens vārds, kas to raksturotu. Tad nu sekoja lielais solis, aizsūtīju e-pastu veikala vadītājai ar jautājumu vai nav iespēja, ka arī mani darbiņi varētu tikt veikala plauktos. Sekoja ļoti ātra atbilde, ka viņiem darbiņi patīk, bet rotaslietas nevarot ņemt, jo šī sekcija esot jau aizņemta. Bet tas mani neskumdināja, galvenais bija spert soli, un galu galā - man bija arī daudz citu darbiņu.

Bizness svešā valstī, svešā valodā..

Tā nu 03.03.2014. sākās mans ceļš biznesa pasaulē. Tālu prom no mājām un angļu valodā. Parakstīju līgumu, aiznesu savus darbiņus uz veikalu. Laime bija neizsakāma. Priekš manis tas bija ļoti liels solis, smaidīju vairākas dienas no prieka un lepnuma. Vīrs ar dēliem mani sagaidīja mājās ar šampanieša pudeli un istabu pilnu svecēm - apsveicot mani un vēlot panākumus.

20150108101005-79328.jpg

Laikam ejot, saņēmu tikai nelielu naudiņu, nekāda lielā peļņa tā nebija

Godīgi sakot, sāka pat kļūt tikai sliktāk, radās tikai mīnusi vien, jo bija jāmaksā arī īre, kas sadalīta starp rokdarbniekiem. Tad vasaras sākumā saņēmu vēstuli, ka veikalu slēdz. Tieši brīdī, kad pati no viņa vēlējos izstāties. Peļņas neesot. No vienas puses ļoti pārdzīvoju, jo viss sākās tik lieliski, veikaliņš bija tieši tāds, kādu es pati reiz vēlējos atvērt. Tajā nopērkami tikai roku darinājumi, 1000 dažādu lietiņu un katra no tām unikāla. Bet arī priecājos, ka tas veras ciet un man nebūs jābūt tai sliktajai, kas izstājas. Dienā, kad ierados pēc saviem darbiņiem, priekšā bija cita pārdevēja, kas, kā iepazīstoties izrādījās, ir jaunā īpašniece, kas veikaliņu tomēr ciet nevērs. Viņai bija simtiem ideju, kā visu uzlabot un tikt atpakaļ uz ceļa.

Bet pati labākā ziņa bija tā, ka mainīti līguma nosacījumi un netiks vairs prasīta īres nauda. bet tiks dubultota procentu likme, kas paliek veikalam no pārdotajiem darbiņiem. Jautāja, vai vēlos tomēr palikt. JĀAA! Protams, es palieku. Mani jaunie noteikumi apmierināja pilnībā. Ar jauno īpašnieci kopīgu valodu atradām vienā acumirklī.

20150108101020-66087.jpg

 

Bizness sāka zelt un plaukt, saņēmu pasūtījumus, arī naudiņu sāku saņemt un lepni smaidīju

Es visvairāk daru to, ko pieprasa pircēji. Šobrīd mana galvenā sfēra ir cepurītes, dažādas un interesantas. Man ir jāmēģina vienmēr atrast idejas, ko šeit neīsteno jau citi, lai es varētu izcelt tieši savas lietiņas veikalā. Šobrīd veikalu plauktos pārsvarā ir manis gatavotās cepurītes un matu aksesuāri, kā arī organzas piespraudes.

Neesmu vēl populāra, un uz ielām man autogrāfus neprasa :)

Bet to arī negaidu, man patīk tas, ko daru, nestrādāju caurām naktīm un dienām. Vēl joprojām daru to hobija līmenī, retu reizi paliekot nomodā pie darbiem līdz pusnaktij, ja "jāsavelk astītes" kādam pasūtījumam.

Nav viegli pakārtot ģimenes dzīvi, mājas darbus un vēl savu biznesiņu, pie tam - turpinu arī iet koledžā, mācos angļu valodu, lai paaugstinātu savu valodas zināšanu līmeni. Bet, lai kā reizēm ietu vai neietu, viss notiek un es nedomāju apstāties.

20150108101034-51921.jpg

 

Reklāmas man nav un šobrīd arī nevajag

Eju uz priekšu maziem solīšiem un pagaidām ir labi tā, kā ir, jo visam savs laiks.

Bet manus darbiņus var apskatīt manā Facebook lapā VB Craft.

Reizēm dēli man pat prasa, ka arī grib iemācīties adīt, tamborēt vai šūt. Gribas, lai arī viņi, ja vien to vēlas, vismaz izmēģina kaut ko no tā visa. Reizēm saņemos mācīt, bet tas nav tomēr tik viegli, cik izskatās. Esmu atļāvusi arī viņiem rotas darināt un šajā jomā viss ir ok. Puikas ir mēģinājuši pat tamborēt, bet ar to vēl nekādi. Šūšana ir izdevusies, atradām veidu, kā to paveikt. Vecākais dēls vienmēr ir iedvesmojies no manis, viņš ir tāds mākslinieciskā tipa cilvēks, un arī viņš grib kaut ko pagatavot un pārdot. Bet es viņam mācu: ir jāatrod sava ideja, sava vēlme un iecere par to, ko tieši viņš varētu darīt, un kas cilvēkiem varētu interesēt, un tikai tad var mēģināt. Viss, galu galā ir iespējams, kā esmu pierādījusi pati sev.

Tapa arī mana pirmā vizītkarte, jo veikaliņā man vaicāja, vai man tāda ir, lai cilvēki zinātu, kā atrast mani, manu produkciju. Tad nu nebija divu domu, man vajag vizītkarti, un tagad man tāda ir.

Ar biznesiņu nodarbojos nepilnu gadu, bet viss ir bijis tā vērts un zinu, ka šis vēl ir pats mana ceļa sākums!

20150108125706-56882.jpg

Kā balviņu aktīvākajai lasītājai, jautājumu uzdevējai varu pagatavot kādu no cepurītēm, vai arī - kādu no rotiņām, kas atrodama manā Facebook lapā VB Craft

Uzdod savu jautājumu 13.janvārī!

JAUNS projekts: MAMMU bizness! Gaidām uzņēmīgo māmiņu pieteikumus!

Hobby Set dāvanu karte 20 EUR vērtībā katru nedēļu - KATRAI mammu biznesa intervijai!


20141202111131-14474.jpg

 

13. Jan 2015, 18:16

Kur rod laiku priekš darbiņu darināšanas? Kā zināms, tad mammām tā diena paiet ļoti ātri.

pandulaacis pandulaacis 13. Jan 2015, 11:36

Lapsu cepurītes ir brīnumjaukas! 😀

13. Jan 2015, 10:10

Sveika,ļoti priecājos,ka esat atradusi iespeju kā sevi pilnveidot ārpus Latvijas.Latviešu sievietes ir čaklas rokdarbnieces 😀Jautajums:No kurienes jums rodas jaunas idejas lai kautko uzmeistarotu?Kā iedomājaties turpmakos gadus uz priekšu ar savu biznesiņu??😀

lauvinja lauvinja 13. Jan 2015, 07:13

🌷