Mamma PAR, bet tētis PRET?

Lai arī cik draudzīga būtu ģimene, nav iespējams visā būt saskaņā. Te ir runa gan par bērnu dzīvi, kad mamma var nepiekrist tēta viedoklim, gan arī otrādi. Mājas atmosfēra dažkārt var sasniegt kritiskos punktus. Ko darīt tādās reizēs?

Vispirms, šāda situācija ir jāuztver dabīgi. Mēs, vecāki, kas mīl viens otru un mīl savus bērnus, esam tomēr atšķirīgi cilvēki, un mūsu uzskatiem nav vienmēr jāsakrīt.  Vēl vairāk, arī bērnam ir nepieciešams, lai mamma un tētis viņiem iemācītu atšķirīgas vērtības, kas palīdzētu viņam iepazīst pasauli labāk un attīstīties harmoniskāk.

Tikai kopā!

Ir vesela rinda situāciju, kurās vecākiem ir ļoti svarīgi atbalstīt vienam otru un izšķirties par lēmumu kopīgi. Pirmkārt, tam tā jābūt, ja runa ir par noteikumiem, kas skar bērna drošību, līdzīgi ir arī ar disciplīnu, tīrību un kārtību, kā arī - nepieļaujamu uzvedību. Tāpat vienam otra lēmumus nevajadzētu apstrīdēt bērnu klātbūtnē.

Bērnu audzināšanas jautājumos ir jāvienojas. Audzinot bērnā noteiktas vērtības, jāatceras, ka arī pašiem nevajadzētu pārvilkt pār pašu izvirzītajiem noteikumiem krustu ar savu uzvedību, jo vecāki = vislabākais piemērs bērnam.

Nepārkāpjam noteikumus

Dažkārt pat, ja lieliski apzināmies, ka cepumiņš pirms vakariņām vai nekontrolēta multfilmas ieslēgšana - nav tas labākais variants, lai vienotos ar kaprīzo bērnu, tik un tā mēs padodamies un piekāpjamies bērnam. Kad šos nepaklausības svētkus pamana viens no vecākiem, kurš ir vairāk disciplinēts un ik dienas liek lietā visu savu fantāziju un pacietību, lai pārslēgtu bērna uzmanību uz ko veselīgāku, nav brīnums, ka vinš ir dusmīgs par norunas laušanu. Kā tādās situācijās rīkoties? Vislabāk, nevainojiet viens otru bērna acīs, labāk sakiet ka, ja jau tētis šodien ir tādā veidā palutinājis bērnu, tad jau tājābūt, jo kaitējums no, piemēram, čipsīšiem un coca-colas būs mazāks salīdzinot ar bērna psiholoģisko slodzi, ko viņš iegūs, klausoties jūsu strīdā. Savu attieksmi pret situāciju partnerim vislabāk būtu paust tikai sarunā aci pret aci. Ja kāds no vecākiem regulāri pārkāpj kādus iepriekš norunātus noteikumus, tad bērns ar to var sākt manipulēt, izveidojot savienību ar to vecāku, kurš bērnaprāt, "mīl viņu vairāk, jo ļoti daudz ko atļauj". Bērns vienkārši situāciju izmantos savā labā.

Bez tam, ja bērni dzīvo haotiskās situācijās, kurās lēmumi nonāk pretrunā viens ar otru, mamma ar tēti konfliktē bērniem redzot, viņi situāciju uztver kā nedrošu un var atbildēt uz to ar psihosomatiskām saslimšanām, nepaklausību, asarām vai noslēgšanos.

Vienmēr salīgstam mieru

Gadās arī mazāk acīmredzamas situācijas, kurās viens no abiem vecākiem ir stingri pārliecināts par to, ka viņam ir taisnība. Piemēram, mamma redz, ka bērns ir jūtami saguris, un ir jāpārslēdz viņa uzmanība uz ko citu, un tomēr tētis uzsver, ka jāsakārto vēl rotaļlietas utt. Viņš runā paaugstinātā tonī un soda bērnu. Apvainotais mazulis skrien pie mammas pēc mierinājuma. Kā mammai justies un rīkoties, ja viņa šo situāciju vēlas atrisināt diplomātiskāk? Pat, ja esi pāriecināta par to, ka tētim nav taisnība, nevajag mazuli uzreiz mīļot, jo tā nav novēršanās no bērna, ar viņu ir jārunā. Ļauj tētim atdzist, tā teikt, un tikmēr paskaidro bērnam, ka abi ar tēti viņu mīlat. Un tētis nedusmojas, jo bērns ir slikts, bet gan tāpēc, ka bērns nav uzvedies, kā nākas. Mazulim no agras bērnības jābūt pārliecinātam: vecāki var viņu sodīt, var būt stingri, bet galvenais - bērns ir jāmīl, un tas viņam ir arī jāpasaka. Kad emocijas pierimušas, paņem bērnu rokās, pasauc tēti un visi parunājaties, un beigās obligāti - salīgstiet mieru. Šajā sarunā ir jāizrunā viss atvērtā formā, bet - pilnīgi mierīgā atmosfērā. Bērnam tas būs kā piemērs, ka jāprot vienoties un neskaidrības jāatrisina kopā.

Supervaroņi neraud?

Dažkārt tēva reakcija uz bērna asarām var būt pārlieku asa vai pat cietsirdīga. Daudzi vīrieši pat pasaka, ka, ja bērnam ļauj tik bieži raudāt, no viņa izaug mammas dēliņš. Bet tas tā nav. Protams, tētis bērnam ir savā ziņā disciplīnas simbols. Bet, ja tā visa ir par daudz, bērnā aug tikai bailes un bezpalīdzības sajūtas. Jābūt ir arī sentimentam tēva un bērna attiecībās. Pirmo iepazīšanos ar sieviešu pasauli vīrietis iegūst tieši savā ģimenē, caur mammas tēlu ģimenē. Tāpat arī ir ar meitām, viņa vīriešus iepazīst caur tēvu. Viņai ir svarīgi sajust vīrišķību, siltumu un mīlestību. Ja tētis ticis audzināts vīrišķīgās subkultūras tradīcijās, kur "zēna asaras" nozīmēja "nākotnes grīdaslupatu", tad mammai ir svarīgi paskaidrot tēvam, ka viņa vēlas dēlam iemācīt izrādīt visas jūtas. Un tas nav vājums, bet gan spēja uzticēties tuviem cilvēkiem. Un jāsaka - viņa gribētu, lai vīrs un dēls nebaidītos viens no otra, dēlam ir jābūt tādam, kāds viņš ir. Tu nevari izmainīt partnera bērnību, bet vari radīt uzticības atmosfēru ģimenē, kas arī STIPRAJAM TĒTIM un dēlam liks saprast, ka mīli viņu tādu, kāds viņš ir. Pieaugušam cilvēkam ir grūti mainīties, bet ieklausoties otra vārdos, ir iespējams pamainīt savu attieskmi.

Cik svarīgi ir būt atšķirīgiem

Vairumā gadījumu mēs atšķirīgi novērtējam bērnu dzīves epizodes, sniedzam viņiem dažādus padomus, rājam viņus un slavējam par atšķirīgām lietām, un harmoniskai bērna attīstībai tieši šīs mūsu nesakritības arī dažkārt ir pat nepieciešamas. Bērna mamma tā ir beznosacījuma mīlestības un pieņemšanas pasaule, un pašā dzīves sākumā - neatņemama daļa no viņa paša. Pateicoties mammai mazulis sajūt pārliecību sevī un ir gatavs iekāpšanai pilnīgi citā dzīvē, kur viņam noteikumus uzstāda arī tētis. Un tētis ir ne tikai draugs šajā pasaulē, kas pilna atklājumu un piedzīvojumu, bet arī stingrs, objektīvs kontrolētājs, kas izvērtē jebkuru bērna rīcību. Tēvs novērtē arī viņa sasniegumus.

Tiesības būt pašam

Ja mēs gribam izaudzināt pārliecinātu cilvēku, kas no savām nodarbēm gūst baudu, svarīgi vien saudzīgi sekot pašai bērna dabai līdzi - sevišķi viņa iekšējām vērtībām. Nereti situācijās, kad katrs no vecākiem cenšas kultivēt bērnā pilnīgi pretējas vērtības, velkot katrs savu maisa galu, tā teikt, uz savu pusi, mēs vēlamies patiesībā realizēt savas bērnībā nepiepildītās vēlmes caur bērnu. Bērnā ir iekšējais konflikts, visu sarežģī tas, ka zēns identificējas ar tēti, bet bērns no mammas iegūst citu signālu - nospiest sevī tēva vērtības un attīstīt pavisam citas. Kā rīkoties tādā situācijā? Protams, bērnam ir jāļauj būt pašam, jāveicina viņa talantu attīstība, pat, ja šie talanti nesaskan ar tiem, ko mēs vēlētos viņa piedēvēt. Bērns nav ieradies šajā pasaulē, lai realizētu mammas vai tēta slēptās vēlmes, ir jāsaprot, cik dārgs bērniņš jums ir tieši tāds, kāds viņš jums ir.

Jāuzsver: jūs esat tuvinieki, kas mīl viens otru, un tai pat laikā - jūsu pienākums nav līdzināties vienam otram.

Māmiņu Klubs

MĀMIŅU KLUBA VECĀKU SKOLA AICINA->>>>