Mācāmies staigāt bērnu laukumos

Klintas jaunā aizraušanās ir mīkstie segumi bērnu laukumos, jo tad var droši iet, krist un pat nedaudz paknibināt ar pirkstiem grubuļaino virsmu. Mūsu pagalmā par rotaļu laukumu bērni sauc šūpoles zāles iekarotā pļavā un kaķu (kaku) kasti, kas varbūt kādreiz arī ir bijusi smilškaste, taču šobrīd tai laist klāt pusotru gadu vecu bērnu nebūtu prāta darbs arī tām mammām, kuras uzskata, ka pasaulei nav jābūt sterilai. 

Tā kā Klinta ir mans pirmais bērniņš, bērnu laukumus Rīgā biju pētījusi un apmeklējusi gaužām maz, vienīgi pa ausu galam dzirdēju, ka kaut kas liels un jauns ir atklāts Pļavnieku pusē, pie 84.vidusskolas. 

Devāmies turp pirms nedēļas, redzot patiesu sajūsmu Klintas sejā, viņa bija nenoturama rokās, gribot pati visur iet un rāpot. Segums ir pietiekoši mīksts, lai Klinta droši spertu savus solīšus, smaidot katru reizi, kad gadās piezemēties uz dibena. Un tur ir bērni, lieli un mazi, rāpotāji, ratiņos gulētāji un salto pratēji, ar katru var draudzēties, špikot un mācīties. Kāds puika iemācīja Klintai pareizi šļūkt lejā no kalniņa, kāda padsmitniece labprāt spēlēja ar mazo futbolu, bet pavisam lielie bērni pat palaida uz šūpolēm, paši rādot neiedomājamus trikus uz batuta.  

Jāatzīst, ka esam sajūsmā un nevaram vien sagaidīt siltāku laiku, kad laukumā varēs dzīvoties ilgāk, nebaidoties par auksto vēju, taču šobrīd, kad visi nebeidz sūdzēties par sniega segu, vēlējos uzzināt par jūsu iemīļotiem bērnu laukumiem Rīgā:) Vienalga kur tie atrodas, galvenais, lai pamats ir mīksts un ir kas vairāk par šūpolēm un slidkalniņu!