Lielās brīvdienas pārvērtās murgā! Sargiet bērnus no rotavīrusa!

Ceturtdienas rītā visi jauki pamodāmies, Denīze kā vienmēr devās terorizēt Adrianu.Paspēlējās, paārdījās un abi skatījās multeni pie datora,kamēr es taisīju brokastis. Te pēkšķi viņa pieceļas un tāda dīvaina paliek. Sāk vemt.Domāju,ka kaut ko ne tā tā apēdusi,vai nav labs kaut kas bijis. Pēc mirkļa atkal. Iedodam padzeties ūdeni.Paiet mazs laiks un atkal viņa visu izvemj. Nomocījusies mazule man klēpī aizmieg. Pēc divdesmit minūtēm pamostas atkal ar sliku dūšu un visa gulta pilna. Nu jau saprotam,ka nav kaut kas labi. Laižam uz veikalu pēc smektas. Tikmēr Denīze nedaudz iedzer kumelīšu tēju, bet arī tā tiek izvemta. Smektu pieliekot pie deguna, mazā aizsita prom un atkal pūta visu laukā. Tad nu sapratām ,ka jāved uz slimnīcu pārbaudīt, jo tas vairs neizskatās normāli. Sapakojām mantiņas un devāmies. Nācās nedaudz uzgaidīt, uzņemšanā maz cilvēku bija un viņa tā mierīgi sēdēja. Es jau domāju,ka būsim pa velti velti atbraukuši, ka viss ir labi. Tikām iesauktas apskates izstabā,kamēr gaidījām dakteri ,Denīze cītīgi dzēra ūdeni no savas pudelīts. Nepagāja ilgs laiks un viss saturs iznāca atkal ārā. Daktere atnāca, izklausījās, visu pierakstīja un teica ,ka jāpaliek uz novērošanu 24h.Aizveda mūs uz jauku istabiņu. Viss skaisti izremontēts , gulta, pārtinamās virsmas, izlietne, svari ….viss kā pienākas. Jutāmies tiešām komfortabli. Pielika uzreiz sistēmu ,jo Denīze tikai vēma visu ,ko iedzēra. Noņēma analīzes. Analīzes uzrādija ,ka ir sākusies atūdeņošanās. Ēst vairs neko neļāva dot,arī dzert kamēr sistēmas pudele izpil. Aptuveni trīs stundas. Pēc tam arī ieēdot jogurtu un uzēdot krūti. (to mēs jau bijām gandrīz atmetušas ,bet nu šādā gadījumā devu).Vemšana nepārstājās. Turpinājās visu nakti. Arī sistēmas lika visu nakti. Izpilināja1,5 litru,bet no čurāšanas ne vēsts. Dakteri jau sāka uztraukties, kāpēc tā. Tecināja ūdens krānu, dziedāja „strauja ,strauja upe tecēj.” Drīz arī sagaidījām rezultātu. „Beidzot! Paldies Dievam! „, noteica māsiņa.

Tā nu otrā rītā nonācām nodaļā.Tur skats uz dzīvi bija jau daudz drūmāks. Telpas neremontētas, grīdām vecs ,saplīsis linolejs, sienas nodrupušas, viss tāds nemājīgs.

Atkal ņēma analīzes. Uzrādījās kaut kāds zarnu vīruss. Mazā dāma pārstāja vemt, bet sākās caureja un temperatūra. Temperatūra strauji kāpa un visu otro dienu turējās pie 38. Naktī 39 . lai ko ārsti spricētu un nedotu ,temperatūru izdevās pazemināt vien uz pāris stundām ,un arī tikai līdz 37,7. Tā nu nomocījāmies. Arī tas ārstiem  nepatika, naktī pie mums nāca ik pa pusstundai ,jo temperatūra strauji cēlās un pēc zālēm strauji krita.Varēja redzēt ,ka viņi paliek norūpējušies. Man protams arī līdz ar to visādas nelabas domas galvā.

  Līdz beidzot temperatūra nokritās- trešās dienas pēcpusdienā. Vakarā jau Denīze mierīgi devās čučēt bez sistēmas un temperatūra. Bet sākās vēdera problēma.Puncis bija ļoti piedzīts, nekas ārā nenāca, sāpes un mocības bija lielas,līdz notika sprādziens.Tad protams autiņbikses pilna, pods pilns un vēl visa grīda un gulta pilna.Pēc tam Denīze pārmocījusies aizmiga un gulēja visu nakti.

Svētdien no rīta mums paziņoja kaku analīžu rezultātus- JUMS IR ROTA VĪRUSS!

Nu tā ,man jau šķita,bet neviens manas aizdomas ātrāk neapstiprināja.

Šodien mazajai dāmai vairs temperatūras nav. Viņai ir diāta- rīsu putra brokastīs, kartupeļu biezenis ūdenī vārīts pusdienā un rīsu putra vakariņās. Un tā jau trešo dienu. Vēl mēs drīkstam dot-Bio lacto, sausiņus, salmiņus, banānu, arī vārītus makaronus šodien atļāva. Lieki piebilst,ka visas šīs dienas Denīze apēda labi ja divas karotes no putras un pus mazo Lacto pudelīti izdzēra. Šodien viņa apēda makaronus- nu kādus 50g. Tas man likās daudz. Labi ,ka mums ir tētis,kas var atvest visu ko vajag,citādi būtu grūti. Arī man pašai ēst nebūtu ko,jo baro tikai bērnu. Tā kā viņa neēd,es varu apēst. Kas grib notievēt- šāda diēta ideāla. J

Tad nu diagnoze zināma. Priecājamies par to,ka temperatūra vairs neceļas. Daktere gaida ,kad pāries šķidrais vēders un tad varēsim doties veseļoties mājās. Tā kā šodien trakie sprādzieni pa palātu un koridori bija veseli divi, tad skaidrs ,ka rīt mājās netikt.Bet cerība ir uz otrdienu. Tomēr vēl visu nedēļu mēs būsim lipīgas, tāpēc saskarsme ar citiem bērniem nav vēlama. Bet kur lai liek brāli???Tas mūs pagaidām ļoti uztrauc,jo vēl reiz slimnīcā ar otru bērnu galīgi negribas.

Vēl šodienas lielais pārdzīvojums mums bija ,ka netīšām saslapinājām roku ,kur bija katetra. Tad nu nācās nomainīt. Tā kā mazajiem sākumā liek katetras nevis vēnā . bet rociņā,tad cerēju ka arī pārliks mums tā uz otru roku. Bet tur nevarēja,jo bija ņemtas analīzes. Tad nu māsiņa dūra vēnā. Bet diemžēl neveiksmīgi. Kaut kas neizdevās. Izvilka visu ārā, un dūra otrā. Tur viss izdevās.Bet Denīze nokliegusies bezspēkā. Tā nu ar pēdējo sistēmas pudeli aizmiga.

Tad nu arī es saņēmos ,lai uzrakstītu ,cik trakas brīvdienas mums izvērtās.

Te noteikti daudzi jautās un domās,kāpēc nevakcinēju Denīzi?! Es par to domāju,bet par vēlu domāju. Kad informācija par Rota vīrusa vakcīnu sāka palikt aktuāla MK,tad Denīzei šis vecums jau bija garām. Tāpēc uzskatu ,ka par šo vakcīnu ir jāpastāsta ģimenes ārstam jau pirmajās dzīves dienās,lai vecāki var apdomāt un laicīgi izlemt. Es patiešām gribēju vakcinēt,bet re kā sanāca.

Otra lieta ir tā,ka šādās situācijās ir jāreaģē laicīgi. Mēs tā izdarījām un braucām uz slimnīcu,jo ja būtu gaidījuši līdz vakaram ,būtu pavisam smagi.

Kā viss turpināsies,vēl nezinu.Bet ceru,ka viss būs labi un mēs veiksmīgi tiksim mājās un nevienu vairs neaplipināsim.

Sargiet savus mazos no šīs briesmīgās slimības. Bērnam tās ir nenormālas mocības un mums vecākiem arī nav viegli uz to visu noskatīties.