Laižam jūriņā- jeb kā mums gāja ceļojumā ar MK:Pirmais vakars uz kuģa

Laiks jauks, somas sakravātas-laižam uz ostu!

Nepagāja ne stunda ,kad jau esam uz kuģa , iekārtojamies kajītē un dodamies atvadīties no Rīgas!

Pirmais vakars uz kuģa.

Tā kā ceļojums bija par godu Māmiņdienai,tad ar mums brauca arī mana mamma,kas gan atpūtās, gan godam pildīja omītes pienākumus un palīdzēja tikt galā ar mazajiem brašuļiem.

Pirmo vakaru pavadījām jaukajā un mājīgajā MK konforenču zālē.

Tur tiešām bija par visu padomāts. Bērniem bija iespēja zīmēt apsveikumus, rotaļāties ar mantām. Paši mazākie varēja ar mammām klausīties fizioterapeites Kristīnes Stalidzānes lekciju par rāpošanu,sēdēšanu ,sataigāšanu.Tai pat laikā mazie bēbji savā starpā lieliski komunicēja, spēlējās un meklēja draugus.

Arī mana dāma parotaļājās ar citiem bērniem.

Kamēr es iemalkoju kafiju no lieliskā bufetes galda un uzkodu pa pīrāgam bērnus pieskatīja tētis un omīte.

Protams viss negāja tik gludi kā gribējās. Diena bija sākusies agri ,krāmēšanās , iešana uz kuģi prasījusi spēkus un mans lielais džeks pamatīgi saguris un saniķojies. Ticis spēlēties ņēmās cik varēja- brīžiem labi un paklausīgi-brīžiem nevaldāms. Bērns pārguris, klausīt vairs negribas ,un tad tik palainības prātā. Atvainojos tām māmiņām ,kuru mazuļus mans lielais puisis pagrūstīja, uzgrūdās un atņēma kādu mantu. Tikai ļoti nepatīkami bija (pati klāt nebiju, jo omīte pieskatīja Adrianu) dzirdēt,ka manu bērnu nosauc par stulbu, idiotu,kas ir izlaists. Novēlu jums māmiņas,lai jūsu bērni sasniedzot šos jaukos piecus gadus klausa uz vādra un nekad nevienu neapbižo.

Lielā telpa atvēlēta spēlēm un rotaļām, bet tur bija arī daudz mazu istabiņu. Klusa un mājīga bija pārtinamā un barojamā istaba. Neraucēti varēja nomainīt bikšeles mazajiem-nebija jādodas uz kajīti .Tas bija ļoti jauki,jo tā staigāšana prasīja spēku un laiku.

Bija arī iespēja nobaudīt Kinella suliņas, uzzināt kādas putras piedāvā Bebi un uzdod savus jautājumus krūts ēdināšanas speciālistei.

Šo iespēju izmantoju arī es. Izrunājos un uzzināju,ka piena maisījumu pēc gada vecuma vajag dot ,ja beidz barot ar krūti. Lai mazajai vieglāk pierast sākt ar 1 numuru. Es gan īsti neko no tiem cipariem nesaprotu,bet zinu ka drīzumā metīsim nost pupošanos,sakarā ar to,ka atgriezīšos darbā. Tad nu tas bija ļoti svarīgi. Vēl man ieteica tomēr dot arī bērniem paredzētās putras,ne tikai pašu taisītās,jo tajās ir vairāk vajadzīgo uzturvielu mazulim. Denīzei arī ļoti iegaršojās Kinella ābolu sula,ka viņa par divas glāzes izdzēra. Un par labu uzvešanos arī dāvanā dabūja putiņu.

Vēl bija viena jauka telpa,kur bija iespējams parunāt par mīlestību.Māmiņas vedoja plakātu- es gan biju tikai skatītājs no malas,bet arī šo to pateicu šajā sakarā ,apskatīju un paklausījos.

Bez visiem šiem jaukumiem, visām māmiņām bija iespēja piedalīties lielajā spēlē. Katrs saņēma karti un kontrollapiņu. Bija jādodas pa kuģi, jāmeklē jautājumu lapas,kas piestiprinātas pie sienas, jāatbild uz jautājumiem,jāaizpilda lapiņas un jānodod. To varēja darīt līdz pat otrās dienas vakaram. Tā ka laiks bija daudz.

Man patika ,ka to varēja darīt mierīgi bez steigas, nejutu nekādu drūzmu vai traku skriešanu meklējot jautājumus un atbildes. Šādi varētu arī citos pasākumos rīkot konkursus,kur jāmeklē pareizās atbildes.

Pirmais vakars uz kuģa pagāja diezgan ātri. 20:30 māmiņas gaidīja pārsteigums- kliņģeris no Iļģuciema maiznīcas. Nobaudījām gardo kliņģeri un devāmies uz kajītēm. Bērni bija piekusuši. Tāpēc nedaudz uzēda un ātri vien aizmiga. Paldies omītei,ka viņa palika ar viņiem un mēs ar vīru varējam iet pavērot šovu un atpūsties. Mums kompānijā bija arī viena varen aktīva māmiņa Inga.

Vakaru noslēdzu ar gardu saldējuma kokteili un loterijas vērošanu. Paši gan biļetes nepaspējām iegādāties ,tāpēc priecājāmies par citu veiksmi!

Par dienu Stoholmā un atpakaļceļu nākamajos blogos!

Parādi SAVU Stokholmu fotogrāfijās!