Laiks domāt par podiņmācību?

Septembrī Fejiņa dosies uz bērnudārzu. Līdz tam vēl daudz kas jāiespēj. Atšķirībā no citām iestādēm, mūsu bērnudārzā nav prasības, ka bērnam jau obligāti jāmāk iet uz podiņa un autiņbiksītes būtu tabu.

Arī dēls, uzsākot bērndārznieka gaitas 1,5 gada vecumā, vēl pirmajos mēnešos ņēma līdzi uz bērnudārzu autiņbiksītes, jo gadījās visādi. Pamazām, pamazām, laikam ejot, puika pats paziņoja, ka autiņbiksītes vairs nevilks. Podiņmācība ar viņu izvērtās pavisam viegla.

Esmu kategoriski pret to, ka bērnu uz podiņa sēdina pret viņa paša gribu, jo tas raisīs mazajā tikai negatīvas emocijas. Manuprāt, mazais pats ir pietiekami gudrs, lai rādītu signālus, ka ir gatavs apgūt podiņmācību. Mums, vecākiem, tikai vajag tos prast uztvert un nepalaist garām.

Mammas noteikti zina, ka tualetes apmeklēšana vienatnē ir ekstra. Arī man Fejiņa katru reizi uz labierīcībām naski steberē līdzi. Pēdējās nedēļas laikā, apsēžoties uz poda, Fejiņa rāda, ka viņai arī vajag. Nekādu problēmu! Ķeram iespēju. Šajos brīžos Fejiņai saku, lai novelk autiņbiksītes (Huggies Pants šajā ziņā ir ļoti pateicīgas, jo ir viegli uzvelkamas un novelkamas) un apsēžas uz mazā podiņa. Un viņa patiesi to arī dara! Tiesa, podiņš līdz šim tā arī palicis tukšs, taču pirmais solītis ir sperts. Tagad vien jāpaiet laiciņam, lai Fejiņa aptvertu apsēšanos uz podiņa ar tālāko rīcību.

Nezinu, kā mums veiksies tālāk un vai septembrī uz bērnudārzu jau varēs doties bez autiņbiksītēm (domāju, ka tās jebkurā gadījumā kā rezerve kādu laiciņu arī rudenī būs vēl vajadzīgas), taču domāju, ka arī ar Fejiņa tāpat kā ar lielais brālis podiņmācību apgūs bez problēmām.

Kāda bija jūsu pieredze? Esmu dzirdējusi, ka ir bērnudārzi, kuros ir ļoti strikti uzstādījumi, ka pretī tiek ņemti tikai tie bērniņi, kuri jau paši iet uz podiņu, jo audzinātājām nav patikas krāmēties ar autiņbiksīšu mainīšanu. Kā bija jums?