Kura ir ģimenēm ar bērniem piemērotākā ēstuve?

Lai arī ikdienā maltītes ieturam mājās, jo vismaz tā ir iespējams būt pārliecinātam par to, kas īsti atrodas šķīvī – Latvijas laukos audzēti tomāti, vai arī mēģenē radušies sārtvaidži, pienāk reizes, kad gribas nedaudz pavaļoties un ļaut, lai gardu mielastu uzbur kāds cits. Tādēļ ik pa laikam dodamies uz kādu no ēstuvēm ieturēt vakariņas. Ir būts daudzviet – gan vietās, kur ēdiens tiek uzsildīts mikroviļņu krāsnī, kaut arī ēstuve nes glauno “restorāna” vārdu, gan arī ēstuvēs, kurās varam sajusties gluži kā mājās.

Kamēr bijām divi vien, viss bija vienkārši – gājām, kur acis rāda, izvēlējāmies no ēdienkartes, ko vēlējāmies, bet tagad, kad esam trīs, viss kļuvis nedaudz sarežģītāk. Ir jādomā, vai attiecīgās ēstuves ēdiens būs piemērots arī bērnam un vai tajā mazajam atradīsies arī krēsliņš, nemaz nerunājot par tādām ekstrām, kā krāsainie zīmuļi un papīra lapas.

Reizēs, kad ierodamies kaut kur pavakariņot un nākas secināt, ka vienīgais krēsliņš ir salauzts vai arī tāda vienkārši nav, sajūtos kā pamatīgs apgrūtinājums, jo ir sajūta, ka ģimenes šeit negaida, tomēr viss jau nav tik melns, kā tagad mālēju...

Pirms atgriešanās biroja dzīvē bijām devušies nelielā izbraucienā. Gāja mums interesanti un raibi, taču ne par to ir šis stāsts. Mēs beidzot atradām ideālo ēstuvi, kura piemērota ģimenēm ar bērniem! Vien žēl, ka tā atrodas Berlīnē. No skata restorāniņš Maestral ir pavisam necils, pat neatrodas pilsētas centrā, bet iekšā... ui, iekšā ir tik sirsnīga atmosfēra! Lai arī ēstuves saimnieki ir horvāti, kuri ar angļu valodu ir uz Jūs, tas mūsu komunikāciju nebūt nepasliktināja. Ēstuvē atradās krēsliņš dēlēnam un bonusā laipnajai attieksmei mazais bosiks no ēstuves darbiniekiem saņēma gan konfektes, gan arī bezmaksas suliņu. Patīkami. Pēc ēdienreizes tā īsti nemaz negribējās doties prom, jo nav nemaz tik viegli atrast vietu, kur vari sajusties tik gaidīts, tik apčubināts, ka sajūties gluži kā mājās. Iespējams, tas tādēļ, ka horvātiem kā jau dienvidniekiem ir plaša un labestīga sirds.

Atgriežoties Latvijā domāju, kura no ēstuvēm mums varētu nest ģimenei draudzīgās kafejnīcas/restorāna/ ēdnīcas vārdu? Mūsu pusotrgadnieks vēl nav tik pieaudzis, lai visu maltīti nosēdētu mierīgi pie galda, kur nu vēl spētu pacietīgi sēdēt un gaidīt, kad beidzot tiks pasniegts pasūtījums, tādēļ parasti nākas ilgi domāt, kur doties vakariņās?

Dalies pieredzē, kur Tu doties ar saviem bērniem pusdienot/vakariņot? Vai tur jūtaties gaidīti? Vai šajā vietā ir padomāts par bērniem?