Kristiāna podiņa vēstures uzsākšana: kāpumi un kritumi

 Uzsākšana iet uz podiņu ir liels darbiņš gan mazajiem gan arī mums vecākiem.Kad ir pienācis laiks iepazīt kas ir podiņš ir jāapruņojas ar lie,u pacietību ,jo viss uzreiz nenotiks kāmēs plānojam.Ir lasāmi dažādi stasti par podiņu apguvi.Arī mūsu mājās ir aktīva norise šai procedūrai. 

 Kristiānam ir 2gadi un saprotams ,ka ir laiks apgūt podinņmācību un atvadīties no autiņbiksītēm.

 Bet iesākumā mūsu mazā podiņu vēsture.

Podiņš mūsu mājās jau ir no 6mēnešu vecuma.Tā bija vecvecāku dāvaniņa mazdēliņam pusgada jubelejā.Tad arī Kristiāns iepazinās ar podiņu pirmo reizi.Protams viņš nesaprata ,kas tas ir un ,kas tur jādara.viņš kātrīgi apskatija šo dāvanu un viss.

 Kad Kristiānam palika deviņi mēneši viņs iemācijās pats apsēsties un arī celties kājās.Tad arī mēs sākām pielietot podiņu.Ilgi viņš neizprata, kam podiņš ir paredzēts.Gada vecumā mes sākām biežāk likt uz podiņu un tākā ārā bija silts laiks ļāvām skraidīt ar pliku dupsi.Mums škita, ka tad ir īstais laiks uzsākt podiņu apguvi.Bija dienas kad protestēja pret podiņu un uz podiņu negribēja sēdēt bet arī bija dienas kad apsēdās uz podiņa.

 Kad Kristiānam apritēja 1.4 gads mēs uzsākām iet dārziņā.Jauna vide un jauni pārdzīvojumi attālināja mūs no podiņa.Kad pārcēlāmies uz jaunajām mājvietām viņš galīgi atteicas no podiņa.Kad bija kads mēginājums likt uz podiņa bija spirināšanaš un asaras..Tad sākās lielākais protests podiņam.Tā kā dārziņā viņš netika likts bieži uz podiņu bet mājās es liku ik pa brīdim viņam radās neizpratne.Retu reizi viņš nokārtojās podiņā.Vienā brīdī es atmetu ar roku podiņu mācībai un sapratu ,ka nav vēl tas īstais brīdis podiņam.

 Tagad kad Kristiānam ir apritējuši divi gadi podiņš sāk lēnām kļūt par mūsu draugu. Kā mēs saprotam ,ka viņam vajaga uz podiņu? Mēs ik stundai liekam uz podiņa un prasam pirms sēšanās, vai viņš vēlas un atbild,"Jā poda".Reizēm pats atnes podiņu kādam no mums un tad uzlieku uz podiņu.

To cik bieži nokàrtojas mājās un dārziņā ir liela atškirība.Arī prasīšanās uz podiņa ir mājās daudz retāka nekā dārziņā.

Dārziņā viņš labrātīgi iet uz podiņu ar citiem bērniem un arī veic visu kas ir parezēts podiņā.Protams tas ir tāpēc varbūt ,ka viņam ir dārziņā ,kā pienākums un ir daudz interesantāk sēdēt kompānijā.

Mājās podiņš ir sobrīd jau draugs.Ir pēdējā laikā arī brīži kad,ja skrida ar mazajām bikšelēm pa māju tad tiek kādā stūrī uztaisīta peļkē tiko pēc podiņa apmeklēšanas.Veiksmīgi podiņa trāpijumi mums parasti ir kad mēs esam tiko pamodušies no rīta vai no diendusas.Tad vienmėr podiņā nokārtojas un pats pat to ir ļoti priecīgs.

Tā nu mums ir klājies ar podiņu apguvi līdz šim un ceru ,ka drīz jau sagidīšu ļoti labus rezūltātus no mazā mācekļa.Uz tikšanos citā podiņa apguves dienasgrāmatas sērijā.

Sintija

BLOGU KONKURSS: Podiņu pavēlnieki, atsaucieties!