Krāsas, krāsiņas

09. Sep 2016, 22:38

Nesen kaut kur lasīju, ka visiem bērniem līdz 3 gadu vecumam pavisam noteikti ir jāatpazīst un jāspēj nosaukt visas pamata krāsas, pretējā gadījumā vēlāk radīsies kādas tur problēmas. Hmmmm, sāku vērot savu mazo princesi, kurai oktobra beigu pusē apritēs trīs gadiņi, lai izsecinātu, cik daudz viņa zina.

Speciāli nekad mācījusi (tādā izpratnē, ka nosēdina un māca) krāsas neesmu, taču kaut kā dabīgi vienmēr ir sanācis krāsas pieminēt, vienkārši ikdienā darbojoties kopā. Piemēram, "uzliksim zaļo klucīti uz zilā, suliņu ieliesim oranžajā glāzē, padod, lūdzu, brāļa sarkano kreklu" utt. Kad ejam uz rotaļu laukumu, Terēzes viena no iemīļotākajām spēlēm jau vismaz gadu ir šūpošanās un atbildēšana uz mammas 3 jautājumiem, kādā krāsā ir debesis?, kādā krāsā zāle un kokiem lapas?, kādā krāsā saulīte? Iesākumā, protams, viņa nevarēja atbildēt, tikai klausījās, bet vienmēr ar lielu interesi un prieku šo spēli uzņēma.

Tad ikdienā daudz krāsojam ar dažādām krāsām (akvareļu, guaša, zīmuļiem utt.). Šo nodarbju laikā katra uzzīmētā lieta, pirmkārt, jānosauc vārdā, otrkārt, abām kopā jāizdomā, kā to izkrāsosim. Kad Terēze vēl krāsas tikai mācījās atpazīt, tad izvēlēto krāsu norādīja ar pirkstu, bet šobrīd vai nu nosauc, vai saka "tādā kā varde". Jā, krāsas bieži vien viņa asociē ar kaut ko, kas arī ir tieši tādā nokrāsā. Jo es tā vienmēr runājos ar viņu. Dzeltens kā saulīte, sarkans kā uguns, zaļš kā zāle, zils kā debesis utt.

Gandrīz visu pēdējo nedēļu Terēzes vakara lasāmgrāmata ir pavisam sen, pagājušā gadsimta 70.gados, izdota grāmata par satiksmes drošību, par uzvedību uz ceļa utt. Viņai dikti patīk katru vakaru to izlasīt no vāka līdz vākam, vairākas reizies atgriežoties pie kaut kā, bet visvairāk ir ieinteresējis tieši temats par luksoforu, tā krāsu nozīmi:) Tagad viņa zina, pie kādas gaismas ielu drīkst šķērsot pavisam noteikti, bet pie kādas "sasitīs galvu, salauzīs roku un kāju":) (jo tā bija grāmatā). Šodien, starp citu, braucot ar velosipēdu pa Avotu ielu, stājos pie sarkanā signāla, meita aizmugurē skaļi deklamēja "Stāvi! Tā ir asins krāsa", kas garāmgājēju sejās izraisīja smaidu par tādu mazu pamācītāju:)

Terēze atšķir (lielākoties, bet gadās visādi) un spēj nosaukt laikam visas krāsas (neesmu tā ļoti skrupolozi pētījusi). Vismīļākā, protams, ir rozā. Ja jāizvēlas trauks, no kāda dzert, tas noteikti būs rozā, ja jāizvēlas džemperītis, lielākajā skaitā gadījumu tas būs rozā utt. Mulsina bērnu baltā krāsa. Viņa saka, ka tai nav krāsa jeb ka tā ir "nekāda". Oranžu, sarkanu, zaļu, zilu, melnu zina ļoti labi. Par brūno dažreiz minstinās. Smaidu sejā izraisa lillā krāsa. Nezinu, kāpēc. Tieši pats vārds, nosaukums, nevis krāsa. Krāsu nianses mulsina-tumšāks, gaišāks, ar tādu vai citādu nokrāsu. Esmu lūgusi sašķirot zīmulīšus pēc to uzasināšanas pa krāsām, bet īsti neizdevās, jo visi zaļie nav vienādi, pat visi rozā nav vienādi:) Bet mums vēl laiks ir līdz trīs gadiņiem:)

Bet kopumā, manuprāt, labi orientējas krāsu pasaulē. Un, kad viņai apnīk atbildēt uz mammas "Kādā krāsā tikko aizbrauca mašīna?"vai "Kādā krāsā uzzied'jusi puķe dārzā?", tad viņa visgudri nosaka "Tādā krāsā, kāda ir" vai "Tu pasaki!":)