Krājumos vienmēr jābūt mitro salvešu iepakojumam

Ja diena ir draņķīga, tad kāds noteikti parūpēsies, lai tā kļūtu vēl draņķīgāka. Tā es secināju aizvakar, kad mājās manus nervus pārbaudīja arī slimais četrgadnieks. Trijatā aizvadījām savu dienu, cenšoties viens otram pārāk nekrist uz nerviem un abi bērni – sadalīt mammas (manu) uzmanību.

Brokastis ieturētas, pazīmēts, fonā multeņu troksnis un visapkārt kluči, Lego un automašīnas. Viss būtu labi, ja ne vien mani uzvilktie nervi, jo slimošanas dēļ nav būts laukā, svaigu gaisu gribās, dēla trokšņošanas dēļ meitiņa nevar aizmigt (pareizāk – iesnaužas, bet tūlīt, kā brālis aizmirst, ka jābūt par pāris decibeliem klusākam, uzreiz ar kliedzienu mostas, jo arī viņai gribās klusumu un doties laukā). Tomēr vislielākais pārbaudījums vēl tikai priekšā – pienākot brīdim, kad meitiņai jāapmaina autiņbiksītes, kurās mani sagaida liels, dzeltens „klucis”, konstatēju, ka... ūdens krānā ir beidzies. Tā vienkārši beidzies, bez jebkādiem brīdinājumiem. Nav ne vannas istabā, ne virtuvē! Skaitu līdz trīs, lai nomierinātu uzvilktos nervus, un velku ārā no krājumiem savu brīnumlīdzekli – Huggies mitrās salvetes. Un paralēli domāju – kā gan aizvadīt dienu tālāk? Gan man, gan dēlam ir aukstumpumpas, tāpēc nepārtraukti mazgājam rokas, lai neaplipinātu mazulīti, bērnam dibentiņu nomazgāt vajag, ēst gatavot vajag.

Šeit gan arī neliela smieklu deva – dēlam ļoti iepatikās regulāri iet pārbaudīt, vai ūdens krānā ir atgriezies. Katru reizi dzirdēju to, ko manas ausis vismazāk vēlējās dzirdēt, proti, ka ūdens vēl neesot. Tomēr kādā brīdī man tika paziņots, ka ūdens esot – tualetes podā ūdens vēl esot palicis. Pasmējos un vien noteicu, ka tad jau zupai šovakar vakariņām pietiks.

Pēc bezūdens dienas secinājums ir viens – mājās vienmēr jābūt mitro salvešu paciņai, jo, kā redzams no manas pieredzes, tās var noderēt ne tikai ceļojumos, pārgājienos un pastaigās laukā, lai noslaucītu rociņas. Tā nu mēs aizvadījām savu dienu, mitro salvešu paciņu turot kā vissvētāko acuraugu – slaucījām rokas, slaucījām dupšus un arī netīrās mutes.