07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Latviešu autores Zanes Zustas radītajā grāmatiņā “Ucipuci meklē mājas” ir stāsts par Krišu un viņa mīļāko rotaļu pūcīti Ucipuci, kura pēc ceļojuma Itālijā nozaudējusies.
Lai abi reiz atkal satiktos, ir jāpiedzīvo virkne dažādu piedzīvojumu, bet mazo lasītāju grāmatas beigās pārsteidz pavisam īsts leļļu teātris ar lellītēm!
Kas bija tava bērnības mīļākā rotaļlieta?
Tāpat kā grāmatā – mums katram reiz bijusi mīļākā rotaļlieta . Kādam bijis mīļš rotaļu lācis, gluži kā Kristoferam Robinam, kurš uzauga kopā ar savu rotaļu lāci Vinniju Pūku. Kādam citam koka vilcieniņš vai pirmais rotaļu Salatēvs, kas zilā, spožā tērpā ietērpts stāvēja stalti izslējies ar čaukstošu maisiņu rokā.. Vēl kādam - lellīte Baiba, kas mūsdienās jau ir ekskluzīva relikvija.
Kā pie tās tiki?
Vai tā saglabājusies vēl līdz mūsdienām? Varbūt, ka tev ir kādas īpašas, siltas atmiņas par šo rotaļlietu, vai varbūt pat bērnu dienu fotogrāfija, kurā acīmredzama tava un kādas lietas siltā draudzība un uzticība.
Pastāsti, parādi tepat, komentāru joslā!
Būs arī balva!
Bērnu grāmata ar leļļu teātri, “Ucipuci meklē mājas”
Autores Zanes Zustas grāmata “Ucipuci meklē mājas” pērnā gada nogalē iekaroja lasītāju sirdis, un nepilna mēneša laikā tika izpārdota pirmā tirāža. Darbs tika nominēts arī grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele 2015”, kur par skaistāko grāmatu titulu sacentās bērnu literatūras kategorijā, bet Latvijas vārdu joprojām pārstāv Latvijas oficiālajā stendā dažādās starptautiskās grāmatu izstādēs.
Piedalies komentāru konkursā līdz 4.septembrim ieskaitot.
Laimīgo fantastiskās grāmatiņas ieguvēju izlozēsim!
Māmiņu Klubs
Mana mīļākā bērnības rotaļlieta bija sunītis, kuru man uzdāvināja 1 gadiņa jubilejā. Sunītis man bija ļoti mīļš, ņēmu pie sevis gultā ļoti ilgi, līdz pat kādiem 13 gadiem.Vēlāk, diemžēl nācās izmest, jo bija šķūnī stāvējis un sairis ☹
Mana bērnības mīļākā rotaļlieta nāca mantojumā no mammas, tas bija liels brūns lācis, kuru grozot izdvesa rūcošas skaņas. Viņš sargāja manu miedziņu, vizināju ratos, kopā pavadījām jauko bērnību. Tagad lācis jau ir pensionārs un dzīvo kādā nostūrī vecāku māja. Bērnam mantojumā to nenodevām, jo viņš jau nokalpojis savu laiku - zāģu skaidas birst ārā.😀
Mana vismīļākā bērnības rotaļlieta bija "Lācene", kas patiesībā bija pele. Pie šīs mīļās mantas tiku Ziemassvētkos, kad man bija gadi 6, jau zem eglītes ieraugot zināju, ka tā tiks man. Visu vakaru dīdijos, jo nevarēju sagaidīt dāvanu dalīšanu. Šo mantu ņēmu līdzi visur, ar māsu ģērbām to kleitās, krāsojām matus(uz galvas bija tāda maza pūka, kur pat banti varēja iesiet). Lai gan Lācene ir ļoti nodzīvota, jo skaistuma kūres un ceļojumi ir devušas savu, tā joprojām stāv man mājās. Šad tad ir forši pacilāt un atcerēties bērnību, bet nu Lācene gaida, kad manam ķiparam būs interese spēlēties.
Man mīļākā bērnības rotaļlieta, bija mīkstā rotaļlieta kaķis BAZIKS, īsta kaķa izmērā un pagabalu izskatijās, kā dzīvs runcis.
Šobrīd mans Baziks ir ieguvis jaunu saimnieci, manu mazo meitiņu. Kas viņu mīļo tikpat stipri, kā savlaik es. Arī vārdu mainijis, tagad viņu sauc MURIS 😀
Man bija pāris mīļāko rotaļlietu- spalvains plīša sunītis, kurš sargāja man miegu😀 lelle Tontons un maza papīra lelle, kurai bija liela kaste dažādu tērpu un māju. Lelle nesen tika atrasta vecāku mājas bēniņos. Tagad arī meita varēs spēlēties ar Tontonu.😀
Man bija mīkstais zaķis- balts- Baltausis. VIsur ar viņu gāju. Bet šīs gumijas pīles un pārējie zvēri ar patika. Ir vēl saglabājušies un mani bērni ar spēlējas un vannā iet ar viņiem 😀
Mana mīļākā bērnības rotaļlieta bija koka šūpuļzirdziņš un trīsritenis ar kuru drīz brauks mans dēliņš!