19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Murr, murrr! Neko neesi nokavējusi, vari pagūt piedalīties konkursā, kurā var laimēt gardu un veselīgu barību savam mīlulim! Tieši tagad tev ir tāda iespēja!
Raksti komentāru joslā:
- vai tev mājās ir runcis vai kaķenīte
- kā jūs viņu mājās saucat
- cik vecs ir jūsu ģimenes mīlulis
- kā mīlulis līdz jūsu mājām nonāca
- vai ir bijuši vēl kādi kaķi, un kā tos sauca
- kādas vispār ir jūsu bērnu un mājdzīvnieku attiecības!
Un viss!
Jau pēc nedēļas izspēlēsim starp visiem, kas būs piedalījušies šajā konkursā un atbildējuši uz visiem jautājumiem, trīs balvu komplektus kaķēniem!
BALVU FONDS
Foto ilustratīvs
Konkurss spēkā līdz 24.novembrim ieskaitot.
Nu lūk te arī mazais resgalis. Maziņš kauslis lielajiem liek trūkties. Ar ļoti skaļu balsi un draiskulīgu raksturu. Uz ziemu parasti saņemam mantojumā arī kādu audžu bērnu, jo ir vecāki kam ļoti gribās izpatikt saviem bērniem un kaķīti, kas paaugās un vairs nav murcāms vienkārši pamet savās vasaras mājās. Tā kā pie mums dzīvo draudzīgi cilvēki, ziemas laikā mēs uzņemamies rūpes par šiem dzīvnieciņiem.
Mani bērni nemaz nezina, kā ir, kad mājās nav dzīvnieks. Kaķi ir bijuši gan manā bērnībā, gan tagad, kad pašai bērni. Pirmais, kaķis, ko pati paņēmu, uzsākot patstāvīgu dzīvi, bija Grēta par godu aktrisei. Diemžēl Grētiņu nācās iemidzināt veselības problēmu dēl, bet man viņa patiešām toreiz bija kā bērns-liku vannā, ķemmēju kažociņu, blakus abas gulējām un bučojāmies😀 Otra kaķene, kuru pati paņēmu (precīzāk, man viņu atveda kolēģe, kurai kaķīte biaj pieklīdusi) bija Pelēce. Vienu dienu viņa gan pazuda, nokrītot no balkona, bet tad atradās, jo staigāju pa rajonu, līmēju lapiņas, meklēju, saucu. Un mēs atkal laimīgi satikāmies. Kad mainīju dzīvesvietu un kad piedzima vidējais dēls, Pelēcīte uz brīdi dzīvojās pie mammas, līdz sapratu, ka tur viņai patīk labak kā dzīvoklī, tāpēc atpakaļ vairs nevedu. Tikbieži braucām turp, ka bija tāpat mūsējā. Un tad jau gan viņa aizgāja uz citiem medību laukiem. Šobrīd ar mums dzivo runcis Dūmiņš un kaķene Pokse. Vārdus abiem izdomāja paši bērni. Kaķene ir runča mamma. Mums bija vēl viens kaķenes dēls palicis, jo arī tam citas mājas toreiz neatradām, bet otrs runcis pazuda, meklējot peles. Kaķenei ir 6 gadi, runcim ap 4. Nu jau abi streilizēti, tā kā daudz apkārt nevandās. Dzīvo pa mūsu pagalmu vai mājās. Runcim ļoti patīk ielīst pie Renāta (pie citiem ne), uzritināties uz vēdera un murrāt. Kaut īstenībā ir tā, ka uz dēla viņam nepietiek vietas, jo runcis ir patiešām liels un smags, un varens😀 Kaķene gan ir sava ceļa gājēja, nav mīlīga pārlieku, bet Terēzes murcīšanai ļaujas. Bērniem, protams, patīk minkas. Ir pat ieminējušies, ka jocīgi, ka tam vai tam nav neviena dzīvnieka. Taču es domāju, ka vairs nu gan neņemšu nevienu jaunu kaķīti, kad šie būs dzīvi nodzīvojuši. Jo šobrīd, kad braucam prom, jādomā ne tikai, kur bērnus atstāt, bet arī dzīvniekus😀 Mīļi jau ir, bet arī atbildību paģēr. Ja sunītis var palikt voljērā un siltā būdā, un kaimiņš viņu tur pabaros, tad kaķīši pa āru nedzīvos. Tā kā pirms ņemt dzīvnieciņu, noteikti ir viss kārtīgi jāapsver!
Mūsu kaķis,kurš ikdienā nedzīvo pie mums ,tomēr visi viņu uzskata par mūsējo😀 ir Minkāns. Minkāns ir jau deviņus gadus vecs. Gadu vecāks par Adrianu,jo sākot dzīvot kopā ar vīru,mūsu feinie draugi vienā vakarā atveda kaķi,kas tika apspriest ar manu vīru ,bet ne ar mani. Nu tāds kā pārsteigums. Protams arī man tas patika,bet nedaudz baidījos kā būs kaķis Rīgā. Bet tā kā bērnu vēl nebija ,tad bija kaķis. Minkāns pie mums dzīvoja trīs gadus. Tad ceļojot uz laukiem un atpakaļ reiz pa reizei palika baudot lauku gaisu un tā viereiz mamma atstāja pie sevis pa visam. Kad gaidīju Denīzi,tad uz ziemu runci paņēmām atkal pie sevis,bet sapratām,ka kaķis ir pieradis jau pie laukiem,kaut aŗi ir daļēji mājas kaķis.
Tad nu katru reizi braucot uz laukiem, vasarās dzīvojoties tur, bērnu mīļākā rotaļlieta ir Minkāns. Minkāns nav nemaz nekāds mīlulis😀 bet visiem viņš patīk. Un katru reiz braucot vedam Minkānam kādu gardumu un pat uz Ziemassvētkiem paciņa ir sagatavota arī runcītim.
Jaukākais ir tas ,ka sākumā Minkāns saucās vidēja garuma spalvas kaķis. Bet ,kad kaķis bija nedaudz vecāks par gadu, viņam sāka augt spalva un nu viņš ir tāds kārtīgs kažoka zvērs.
Mājās gluži nav, bet laukos, kur uzturamies vismaz vienu nedēļu mēnesī ir runcis. Kaķim vārdiņš ir Odijs, viņš ir aptuveni 6 gadus vecs un ir dēls iepriekšējai kaķenei Pūkai. Mums laukos ir bijuši diezgan daudz kaķu, dažreiz pat bijuši vairāki uzreiz, uzskaitīšu tos, kuris atceros Minkāns, Leo, Melnis, Pūka, Eira, Pepija un Odijs (tagad palicis viens). Bērniem ļoti patīk dzīvnieki, varetu nomīļot un nopaijāt, bet vel mazie ir par mazu , lai savā dzīvoklī turētu kaķus, jo Odijs var aizbegt ārā, ja apnīk mīļošana, bet no dzīvokļa nekur neaibēgsi.
P.S. palīdzu meklēt mājas 2 kaķenītēm- mammai un meitai. Mamma sterilizēta tagad un abas potētas. Mazā kaķene dzimusi augusta beigás, lielā mince ir aptuveni 2 gadus veca. Kaķene stāvoklī bija izmesta Rumbulā ☹ . Sīkāk: linda.vintisa@inbox.lv
Mūsu mājas kaķenītei Dūdai īsi pirms valsts svētkiem 17.novembrī būs pirmā dzimšanas diena. Šo gadu iesākām sarūpējot mājas mīluli saviem trim bērniem. Par kaķīti mūsu bērni mums dīca jau sen, bet zaļo gaismu tam devām tikai tad, kad pārvācāmies uz privātmāju. Tā arī janvāra sākumā pamanījām postu FB, kur saimniece meklēja mājas 6 kaķēniem. Mēs izvēlējāmies pelēku, kad braucām pēc kaķēna, bija milzīgs putenis, lielie bērni tik priecīgi, ka beidzot ir tas, par ko viņi sapņoja. Vārdu dēls ar lielāko meitu izdomāja Dūda. Mēs kaķenīti ikdienā saucam par Dūdīti, tā viņu iesauca mazākā meitiņa. Augusta sākumā mūsu Dūdīte kļuva pirmo reiz par mammīti 6 kaķēniem, vienu brīdi mūsu mājās bija 6 maziņi Dūdīši - 3 tumši un trīs rižiki, bet nu veiksmīgi esam viņiem atraduši mājas, jo par visiem parūpēties, ar visiem paspēlēties ir grūti. Visvairāk ar Dūdu spēlējas mazākā meitiņa, ripinot bumbiņas, meklējot pelītes un skrienot pēc mammas "karekļiem", krellēm. Mūsu Dūda ļoti agri modina visus ģimenē, skrienot no viena, pie otra, murrājot. Ja kaķene spēlējoties ieskrāpē,mazākajai, meitiņa to dēvē par "knieba", Dūdīte man knieba, papūt, mammīt, bet tas nebūt neliedz viņai Dūdīti spiest, mīļot un kaitināt, turot rokās Dūdītes mantu. Kaķis mūsu ģimenē lika lielākajiem bērniem iemācīties rūpēties un šādi arī bērni vairāk rotaļājas, nesēžot i-netā. Mūsu Dūda ir ar raksturiņu, jo, ja viņai kas nepatīk, viņa mēdz apgāzt puķupodus, apgāzt zāļu kastes, dažreiz arī "atstāt dāvaniņu: uz paklāja. Bet tas ir tad, ja kāds viņu ir nokaitinājis.
Kopš 2014. gada vasaras mūsu mājās dzīvo ruds runcis vārdā Madis. Šobrīd viņam ir 2 gadi un seši mēneši. Ciemojoties pie mammas Latgalē uzzinājām ka kaķīšiem meklē mājas un nolēmām paņemt sev vienu un tas bija kaķēna pirmais garais ceļojums uz Zemgales pusi uz jaunajām mājām. Līdz tam mājas saimniece bija sune Glorija, kura nepieņem nedz bērnu, nedz kaķi. Bērns ar kaķi draudzējas un mīlinās. Ilgi gan tā mīlināšanās nesanāk, jo kaķis ar raksturu - ja apnīk, parāda savu nepatiku.
Mums mājā vienmēr ir bijuši kaķi. Tagad dzīvo Divi runči un divas kaķenes.
Mīce 11. gadi mājas māte
Murka 4. gadi, ņēmām kā Muri, izrādījās kaķene
Barsiks- Bija mazs un neglīts kaķēns, tapēc palika žēl un palika dzīvot pie mums
Persiks- vienā rītā Mīce to nolika pie mūsu mājas durvīm. 9 bildītes vēl nav)