26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Katra reize, kad bērns kaut ko paveic pirmo reizi, mums, vecākiem, ir kā milzu svētki. Un nereti mazā cilvēka lielo sasniegumu datumus atceramies vēl arī tad, kad mazais vairs nav tik mazs un ir jau sācis savas skolas gaitas.
Pirmās sajustās mazuļa kustības vēl mammas puncī esot, pirmais apzinātais smaids, pirmais vārds, pirmais zobiņš, pirmie soļi... Tā varētu turpināt vēl ilgi, jo, ienākot šajā pasaulē, gandrīz katra diena mazulim nes ko jaunu, kaut ko, kas notiek pirmo reizi.
Mēs Tevi aicinām piedalīties mūsu jaunākajā komentāru konkursā, kas ilgs turpmākās četras nedēļas. Ik nedēļu lūgsim Tevi atcerēties kādu īpašu mirkli no savas atvasītes dzīves un padalīties atmiņās ar mums. Protams, kas gan tas būtu par konkursu bez balvām!
BALVU FONDS
Katru nedēļu vienam komentāra autoram dāvināsim
HUGGIES PANTS
mazuļa kustību brīvībai
Noslēgumā starp visiem konkursa dalībniekiem, kuri būs atbildējuši uz visiem četriem jautājumiem, izlozēsim vienu laimīgo, kurš balvā iegūs
Latvijā ražoto
KOKA ŠŪPUĻZIRDZIŅU
KLASIKA
no SIA Troja
1.NEDĒĻAS JAUTĀJUMS!
Kurā grūtniecības nedēļā Tu sajuti vēderā sava bērniņa pirmās kustības? Kā tajā mirklī juties?
Atbildi raksti tepat komentāros.
Konkursa 2.jautājumu publicēsim jau 10.janvārī.
Pirmās kustības sajutu 19. nedēļā. Patiesībā tajā rītā biju sakašķējusies ar draugu, un noskaņojums nebija tas labākais. Marko laikam sajuta manas garastāvokļa maiņas un pamatīgi iedunkāja pa vēderu
Šo skaisto mirkli nekad neaizmirsīšu. Biju 20 nedēļa, piekdienas vakars. Visi mājanieki jau gulēja, bet es skatijos filmu. Filmā sāka smieties bērns, un es teicu savam mazajam bosikam, ka ļoti gaidu ka dzirdēšu tavus smieklus. Un tieši tai brīdi es sajutu ta ka mana vēderā uzbrāga maz burbulītis, sakumā domaju ka gazīte, bet pec brītiņ atkal bija ta pati sajūta un tad sapratu, ta nebija nekāda gazīte bet gan manu mazo bosiku speriens, kurš taja brīdī kustejās man pa punci...
Pirmā bērniņa pirmās kustības sajutu 20. nedēļā. Tā kā nezināju, ko gaidīt, uzreiz nevarēju saprast, vai tas tiešām ir tas, ko domāju... bet tad, kad šīs vieglās vibrācijas sāka atkārtoties arvien vairāk un biežāk, sapratu, ka IR! Biju ļoti priecīga, jo tajā brīdī tā pa īstam sapratu, ka manī aug un kustās īsts cilvēciņš! 😀
Otrā bērniņa pirmās kustības sajutu jau 17.nedēļā. Tā kā šis bija otrais bērniņš, jau zināju, ko gaidīt. Bet brīdī, kad sajutu - sajūtas tāpat bija neaprakstāmas - mazās vieglās vibrācijas... it kā vēderā lidinātos mazs taurentiņš, kas ar saviem spārniņiem ķibinās pa punča iekšpusi! Sajūta bija ļoti patīkama un reizē tik pazīstama. Īsts deja vu! 😀 Tās atkal bija kā apstiprinājums - manā puncī patiešām kāds mitinās! 😀
Pirmās kustības es sajutu aptuveni 5 mēnešos. Sajūta, bija neaprakstāma, tiešām pilnīga, milzīga laime, ka beidzot sajūtu savu meitiņu. Tas ir sajūtas, kas pēc dzemdībām ļoti pietrūkst.
Pirmās kustības sajutu diezgan agri - 19 nedēļā. Nevarēju īsti saprast vai kaut kur noburbuļo vēderā gāzes vai mazulīte dipado. Bija tāda kā velšanās sajūta. Bet kad jau šīs sajūtas atkārtojās arvien biežāk un stiprāk - sapratu, ka tā ir meitiņa, kas sveicina.
Protams, ka biju ļoti priecīga - man vispār ļoti patika tas, ka viņa dīdijās pa vēderu. Es katru reizi ķēru tos mirkļus un liku rokas uz vēdera. Man tie bija vieni no patīkamākajiem mirkļiem 😀
Ja ar pirmo grūtniecību kustības sajūtu ātri, tad ar otro kustības es ilgi nevarēju sagaidīt. Tā nu sanāca, ka darba kolēģe palika stāvoklī vienlaicīgi ar mani, mums starpā bija tik četras dienas, viņai termiņš lielāks par šīm četrām nedēļām. Viņa kustības sajuta ātri, bet es visu laiku satraucos kapēc es neko nejūtu un šis satraukums ar mani dzīvoja līdz kādai 20-21 nedēļai, kad mazais beidzot deva par sevi ziņu. Sākumā visu norakstīju uz to, ka zarnas nestrādā un tā ir tikai zarnu burbuļošana, bet tas atkārtojās vairākas dienas pēc kārtas un tad es sapratu, ka mazais ziemeļbriedītis dod ziņu par sevi. Protams, ka beidzot tad iestājās miers un prieks.
Pirmās kustības sajutu 20.nedēļā (11.09.2016)! Sajūtas bija neaprakstāmas. Šķita, ka parasts rīts ar kafiju, bet nē, iedzerot pirmo kafijas malku, sajutu pirmo spērienu. Tik ļoti priecājos, ka visu dienu mīļoju savu punci un ar nepacietību gaidīju nākamo kustību. Pēc tās dienas man puncī auga futbolists. ❤️
Kustības sajutu 20.nedēļā! Ar dakteri iepriekš biju runājusi kad šis lieliskais mirklis gaidāms un vidēji tas esot 18.nedēļa,bet tā kā man bija priekšēja placenta, tad daktere brīdināja, ka tas var notikt vēlāk, jo fizioloģiski vairāk elementiem jāizbumsī cauri! 😀 Biju noskaņojusies nepacietīgi negaidīt šo brīdi, tāpēc bija vēl lielāks prieks, kad vakarā, guļot gultā (fonā biju uzlikusi klasisko mūziku, jo biju dzirdējusi, ka tā mazuļiem puncī patīk! Šķiet, ka šī bija tiešām retā reize, kad to darīju!) un tur nu viņš, mans Miķelis, bija - iebumsija tā, ka nebija divas reizes jādomā ir vai nav! Iespējams, ka jau pirms tam kādu reizi tās sajūtas īstenībā bija spērieni, bet šis bija nepārprotams vakars! Ļoti gaidīju mājās vīru, jo likās, ka nu tik sāksies un viņš arī noteikti kaut ko jutīs! 😀 juta jau arī - manu prieku!!
Pirmās kustības gaidīju ilgi, pavisam skaidri sajutu pilnā 21 nedēļā. Tikai tad sapratu, ka 2 reizes biju jutusi jau pirms tam - 20 nedēļās. Pirmā kārtīgā reize bija tik ļoti, ļoti skaista - gulēju pēc darba gultā, draugs čubināja punci, teicu meitiņai - kāpēc tu tur tik mierīgi kusties, ka tevi nemaz nevaru just? Un kā uz burvju mājiena sajutu trīs "bum, bum, bum". Tas bija tik skaisti... Acīs saskrēja asaras, tieši tad izjutu to saikni, par ko visi runāja līdz tam.. 😀
Meitiņas tētis gan lika roku vēl un vēl uz vēdera, cerēja ko sajust, izlikās nedzirdam, ka tētiem vēl kāds laiciņš jāpagaida - pirmās mazo tauriņu spārnus sajūt tieši māmiņas. 😀
Sajutu kustības 3.martā strādājot darbā un bija pilnas 18 nedēļas,ja pirms tam dažas dienas likās ka jūtu,tad īsto dienu sajaukt nekādi nevarēju! :-)
Vīrs no tās dienas katru vakaru ar ausi klausījās kustības,apmierināts kļuva no dienas,kad mazais punci jau dejot sāka un vīrs beidzot to ieraudzīja! :-)
Pirmās kustības bija 19. nedēļā. Braucot ar kuģi. Sākumā likās-vai tiešām? Šīs ir tās kustības? Bet, kad tās atkārtojās, sapratu, ka jā... tas ir mans mazais bērniņš, kurš sveicina mūs! Tie bija brīnišķīgi mirkļi, kurus joprojām atceros ar visjaukākajām atmiņām 😀
Ar pirmo bērnu sajutu arī ap 19. nedēļu, bet ar otro jau kādā 16. nedēļā. man paveicās ar ginekoloģi, kas nevis noteica, ka "zarnu darbība", bet ka tā var būt😉
Es sāku just 19.nedēļā. Tā kā tobrīd atrados slimnīcā, tad sākumā nesapratu un jautāju par to ārstei. Sajūtas bijā kā tāda burbuļošana un knudināšana vēderā.
Pat atceros datumu, kurā sajutu sava mazulīša pirmās kustības - 15.februārī (dienu pēc Valentīndienas), kad biju 19.grūtniecības nedēĺā. Tā kā tas bija mūsu pirmais mazulītis, es nezināju, kā tas ir, kad sāk just šīs kustības - man jau šķita, ka es iepriekš tās sajutu, bet daktere teica, ka tās visticamāk nav kustības, bet gan pašas vēders. Kad sajutu patiesās kustības - tās tiešām bija pavisam kas cits, vēl tagad (ir pagājuši nepilni divi gadi) atceros tās sajūtas: tik patīkamas, tāda maza vedera kņudināšana; pavisam mierīga klauvēšanās no iekšpuses. Es biju sajūsmā, uzreiz par to paziņoju vīram, māsai, vecākiem, vīra vecākiem un draudzenēm: es patiesi to uztvēru kā lepnumu un lielu sasniegumu. Tā bija pirmā jūtamā saziņa ar mazulīti ❤
Pirmos tādus pavisam vieglos, retos pieskārienus sajutu 16. grūtniecības nedēļā! Tie bija tādi viegli, viegli burbulīši.. ja godīgi, nemaz nesapratu ka tie nāk no mazulīša! Atceros kā sēdēju pie māsīcas frizētavā, viņa mani pucēja. Abas labu laiciņu nebijām tikušās un pie viena vēlējos paziņot arī lielo notikumu, ka mūsu ģimenē gaidāms bērniņš! Taču pārsteigums pārvērtās par Dubultu pārsteigumu, īsi pirms mana paziņojuma, māsīca paziņoja ka ir gaidībās un gaida mazuli! Abas bijām tik priecīgas , samīļojāmies un ilgi runājām par mūsu sajūtām un visu kas notiek un ar mums mainās, tad arī sapratu ka tie burbulīši arī bija pirmie mazie sveicieni no mana mīlulīša (jo māsīcas dēliņš piedzima precīzi divus mēnešus agrāk, un man bija ar ko salīdzināt vai manas sajūtas ir patiesas vai tikai iedoma)
Taču, tādus îstos un nepārprotamos , regulāros sveicienus sajutu no 19.grutniecibas nedēļas! Katra reize bija fantastiska, neaprakstāma.. vēl šobrīd, gadu un divus mēnešus pēc bērniņa piedzimšanas es atceros kustības un sajūtas kuras tās radīja, Ai kā gribas to laiku atkal izdzīvot ❤