26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Burtu pazīšana ir pirmais solis uz lasītprasmi, kas, savukārt, ikvienam no mums paver brīnumainas durvis uz plašo grāmatu pasauli. Un grāmatas, kā zināms, ir kaut kas maģisks. Tās spēj mūs aizvest uz vietām, kur nekad neesam bijuši, palīdzēt iepazīt plašo dzīvnieku pasauli un attīstīt savu fantāziju.
Taču līdz tam jānonāk pamazām. Jāsāk ar burtu apgūšanu, kur talkā nāks dizaina zīmola komandas Miesai radītā Mazā zemes ābece.
Mazā zemes ĀBECE ir maza burtu grāmata, kura veidota no krāsainām un garšīgām lietām, kuras izaudzējamas tepat Latvijas zemē. Augļi, ogas, dārzeņi, garšaugi un zaļumi — pirmās garšas, ko iepazīst mazais cilvēkbērns augot Latvijā
Vēlies šādu ābeci arī savam mazulim? Piedalies konkursā un laimē!
KONKURSA JAUTĀJUMS: Pastāsti, kā Tu māci savam bērnam pazīt dažādus burtus, vai arī esi to plānojusi darīt, kad viņš paaugsies? Varbūt atceries, kā burtus mācījies pati, kad biji maziņa?
Savu atbildi uz jautājumu raksti tepat komentāros.
BALVU FONDS
3 laimīgajiem dāvināsim
Mazo zemes ĀBECI
Mazā zemes ĀBECE ir stāsts par Latvijas zemes atklāšanu no jauna. No jauna atklātu mīlestību pret iesētu sēklu un rudens ražu.
Par pilsētnieku atgriešanos dārzā. Par bērniem, viņu vecākiem un kopā pavadītu laiku, iepazīstot mūsu dabas bagātības.
Arbūzus, bumbierus, mellenes, sparģeļus un lācenes. Fizāļus, ērkšķogas, kvinoju un valriekstus. Visu zemes ĀBECI var izaudzēt tepat Latvijas zemē.
Laimīgos uzvarētājus starp visiem komentāru autoriem izlozēsim un paziņosim 21.maijā. Izloze norisinās starp portāla Māmiņu Klubs un Facebook konkursa dalībniekiem.
Meitai (drīz būs 4 gadi) burtus mācu spēlējoties. Viņas vārdiņš redzams uz filca karodziņiem ko jau uzšuvu pirms 3 gadiem. Savu vārdu jau mēģina rakstīt. Galvenais, ka ir interese par burtiem un cipariem.
Dēls 4 gados jau zināja visus burtus nosaukt, bet raiti lasīt iemācījās 6 gados, pirms skolas gaitu uzsākšanas. Tagad, 8 gadu vecumā jau ir izlasījis visas bērnu grāmatas, kas ir mājās un ir pats aktīvākais grāmatu lasītājs savā klasē😀
Burtiņus meitenēm mācījām dažādā veidā, gan zīmējot dabā ar kociņu smiltīs, gan ar krītiņkem uz asfalta.Protams neizpaliek "Joka pēc" alfabēts, kas bērnus aizrauj un tas viņiem arī ļoti palīdz.vecākajai meitai tagad ļoti patīk minēt burtus tā: uz muguras uzsmērē vai bērnu eļļiņu vai ķermeņa losjonu.Tad man ar saviem pirkstiem ir jāvelk burtu un viņa min.Visbiežāk grib lai rakstu teikumus un tad viņa min.Lielisks treniņš jau tiem kas māk burtiņus un feina kopā būšana ar bērnu.Mazākā tikai vēl mācās burtus, bet patīk arī minēt ko esmu uzvilkusi uz muguriņas.Pati kā mācījos īsti neatceros.Bet cik noprotu viss notika skolas gaitas uzsākot.
Nebiju plănojusi meitai burtus speciāli mācīt tik ātri, jo viņai tikko palika 2 gadi. Bet, kad meita prasa zīmēt 50 ķinķēziņus pēc kārtas, pa jokam uzzīmēju arī burtus - mammas, tēta, viņas pašas vārda.. un meita atcerējās! Bieži apciemojam bibliotēku, ņemam uz mājām arī ābeces ar dzejoļiem - priecājas par burtiem, dažus atpazīst un ļauju pašai savā tempā apgūt, lai nezustu interese un aizrautība. 😀
Meitiņa vēl ir maziņa, bet burtiņus macīsimies, izmantojot dažādas šim nolūkam paredzētās grāmatiņas, kā arī izmantojot lietas, kas ir apkārt. Visa ģimene centīsies norādīt ar kādu burtiņu sākas konkrētā lietiņa. Tā kā dzīvojam privātmājā, tad lielākā daļa mācīšanās procesa notiks brīvā dabā ar rotaļu palīdzību.
Ieva vēl ir maziņa, taču zinu - burtus mācīsimies agrā vecumā. Pati 5 gadu vecumā jau lasīju (pirmā grāmata, ko izlasīju no vāka līdz vākam bija "Doktors Aikāsāp"😉, grāmatas ļoti mīlu un ceru šo mīlestību nodot meitai mantojumā - neuzbāzīgi, taču cenšoties atklāt lasīšanas labākās puses, piedāvājot visaizraujošāko lasāmvielu.
Krustdēliņam pirms dažiem gadiem uzdāvināju burtu kartiņas - zinu, ka Ievai būs tādas pašas. Tā kā tagad apgūstam krāsiņas, tās saskatot un mācoties visur (stāvot pie luksafora mana pusotrgadniece sāka pilnā kaklā bļaut;" Sarkans, sarkans!"😉, to pašu darīsim arī ar burtiņiem - ja mācīsimies "A", centīsimies to saskatīt uz affišu stabiem, izkārtnēm, ielu nosaukumos un mašīnu numurzīmēs. Uzskatu, ka tieši došanās ārā un mācīšanās caur aktivitātēm dos vislabāko rezultātu. 😀
Protams, būs arī "mammas burtiņš", "Ievas burtiņš", "Omes burtiņš" - vārda pirmie burti. Tā arī mācīsimies cilvēku vārdus (nereti bērniem ir tikai ome, tētis un onkulis - vārdi nav zināmi. 😃 )
Šeit pievienoju bildi ar savu divgadnieci,vienu dienu virpinājām plastilīna desiņas un pēkšņi man ienāca prātâ uztaisīt visas ģimenes locekļu burtus un iemācīt. Mazajai ļoti patika☺
Vēl tikai varu piebilst,ka neatņemama lieta,lai bērns iemīlētu burtiņus un grāmatas/lasīšanu,ir tas,ka vecāki lasa viņiem priekšā grāmatas katru dienu.☺
Nedaudz varu padalíties,kā mūsu ģimenē veicas ar burtiņu apgūšanu.
Pati lasīt iemācījos 4 gadu vecumā,jo grāmatas mani interesēja jau kopš sevi atceros. Tā vienu dienu sēdēju un skatījos ābeci,kur zem gaiļa bija drukātiem burtiem rakstīts 'GAILIS' un pēkšņi sapratu,ka katrai skaņai atbilst savs burts☺lasīt mani neviens nemācìja.
Vecākā meitiņa,kurai ir 6 gadi,lasīt iemācījās nepilnu 5 gadu vecumā. Un vidējā meita,kurai tagad ir 4,4,lasīt sāka pirms 3 mēnešiem. Jaunākā,divgadniece,pazīst visu ģimenes locekļu burtus.
Par to,kā mācu-parasti sāku ar ģimenes locekļu burtiem,tos nosaucu(tiešo skaņu) un tad rādu bērnam un aicinu atkārtot. Pēc tam jau bērns pats rāda un sauc. Esam taisījušas burtiņus no plastilīna,rakstījušas mannas graudos,zímējušas burtus uz magnētiskās tāfeles,smiltīs vai ar krītu uz asfalta. Parasti ievēroju savu principu,ka mācu burtus tieši,kā viņi skan,piemēram, 'B' ir 'B' nevis 'BĒ', 'C' ir 'C' nevis 'CĒ','S' ir 'S' nevis 'ES'. Manuprāt,šis ir būtiski,kad bērns jau mācās lasīt.
Lasītprasmes apguvei pēc tam, kad burti iepazīti, grāmata Miljons tiešām ir miljons!
Sveiki! Rainers apgūst burtiņus pamazām, viņš pazīst savas ģimenes vārdu burtiņus! Cenšos rādīt kartiņas ar attēliem un pēc tam vārdu! Mēs zīmējam burtus, saucam vārdus, kuri ar konkrēto burtiņu sākas! Mums ir magnētiskie burtiņi, kurus izmantojam, lai saliktu vārdiņus! Lasu grāmatiņu, kur par katru burtiņu ir sava pasaciņa! Grāmatiņa Raineram dikti noderētu!
Dēliņu ar burtiņiem sāku iepazīstināt no trīs gadu vecuma. Pirmo sākām vārda burtiņu. Burtiņi mums ir visur uz ledusskapja, pie sienas ar attēliem un mēģinām tos atrast grāmatās vai iemīļotajā žurnālā. Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad viņam tiešām interesē burtiņi un sākam pildīt dažādas darba lapas, ko var uziet pinterestā. Cerams līdz pieciem gadiņiem zinās lielāko daļu burtiņu.
Manam puisēnam ir tikai 1,7 gadi, bet ir vienaudži, kas patiešām atpazīst atsevišķus burtus, tāpēc piedomāju pie tā, lai runātu lēnām, skaidri! Retu reizi arī parādu grāmatiņā kādu burtu, bet pagaidām grāmatu plauktu pilda grāmatas, kas ir ar skaistām bildītēm, kuras atpazīt, burtu grāmatiņas vēl nav! Varbūt šī!? 😀
Mācīties burtus mazākā meitiņa sāka ap 3 gadu vecumu, tas notika gan mājās, gan bērnu dārzā. Viņa apguva burtiņus pildot uzdevumus par konkrētu burtu dārziņā, skatoties kopā ar mums grāmatiņas, kur ir alfabēts un klāt bilde, kas sākas ar šo burtu un ,spēlējot "skolā" ar vecāko māsu, kurai ļoti patīk būt skolotājas lomā, un mazā ir ļoti labs skolnieciņš 😀 Tagad savos 4 gados bērns māk gan visus alfabēta burtus, gan rakstīt savu un ģimenes locekļu vārdus, saklausa vārda pirmo burtu un to noauc. Mēs mājās spēlējam spēli, kur izvēlamies burtu ,un tad metam viens otram bumbu, saucot vārdus, kas sākas uz šī burta.
Šobrīd mazākais bērniņš vēl maziņš, un līdz burtiņiem viņam jāpaaugas, bet viņam paveicies, jo būs ne tikai vecāki, kuri mācīs burtiņus, bet arī divas, gudras māsiņas! 😀
Atceroties, kā es sāku lasīt, ir šāds stāsts- gāju jau pirmajā klasē (manā laikā vēl nebija jāprot pirmajā klasē lasīt), un man gāja diezgan grūti ar to lasīšanu- nevarēju raiti salikt burtiņus kopā. Vienā slimošanas reizē, kad man bija ļoti augsta temperatūra, es esot pa miegam, pa zilbēm saukusi vārdu- čūska. Vairākas reizes pēc kārtas, pēc tam es esot sākusi labi lasīt, pati to vairs neatceros, bet mana omīte tā stāstīja. 😀
Lai gan bērnam jau ir trīs gadi, es īsti nopietni neesmu pievērsusies burtu mācīšanai. parādu reizēm burtiņu grāmatas, kartiņas, bet tik mazam un aktīvam nav viegli noturēt uzmanību.
Bet izskatās, ka dārziņš šo funkciju pilda lieliski, jo pirms kāda pusgada bērns ar sa'jūsmu mašīnā iekliedzās: "Mammu, reku mans burtiņš!". Auto panelī, pie atpakaļgaitas ieslēgšanas parādījās burts "R", ar kuru arī sākas bērna vārds.
Mēs burtus sākām iepazīt šķiet ap 2 gadu vecumu, kad meitai tika uzdāvināta grāmatiņa, kur bija burti un katram burtam blakus bildīte. Meita diezgan ātri atcerējās burtus, asociējot tos ar attēliem, piemēram, bumbas burtiņš, ģitāras burtiņš utt. Vēlāk sākām piemeklēt arī citus vārdus, kas sākas ar to pašu burtu, lai saprastu, ka viens un tas pats burtiņš var būt gan bumbai gan banānam. Iemācīju arī uzrakstīt savu vārdu. Pēc tam lielu darbu izdarīja dāziņa audzinātājas, iemācot zīmēt burtus un izrunāt, kā tie skan. Tagad meitai 5 gadi - spēlējam spēles, kad jāsauc vārdi, kas sākas ar kādu noteiktu burtu. Viņa arī šad tad jautā, kādi burti jāraksta, lai uzrakstītu kādu vārdu, tad saucu viņai šo vārdu pa burtiem un viņa mēģina rakstīt. Šādi viņa pati arī uzrakstīja šogad salatētim vēstuli
Mazais Gustiņš ir viens no tiem "laimīgajiem", kam draud sešgadnieku programma. Burtiņus mācamies jau tagad un iet mums grūti, tapēc katru burtiņu kuru dārziņā uzzimē, mēs liekam pie ledusskapja un ik pa brīdim es pajautāju, kas tas par burtiņu un kādus vārdiņus viņš var nosaukt ar šo burtiņu. Visgrūtāk iet ar burtiņa G zīmēšanu, jo rociņa vēl tik labi nav ietrennējusies.😀
Mēs vēl pagaidām neesam sākuši mācīt alfabētun, jo vēl nedaudz jāpaaugas, bet konkursa balva ir vienkārši superīga! Paldies, ka ar konkursu iepazīstināt ar ko tik noderīgu. Nākotnē mācīt plānoju ar bērnu ābecīti ar skaistām ilustrācijām, esmu arī nolūkojusi Burtu spēles un alfabēta magnētiņus. Jau tagad meita spēlējās ar Fisher price alfabēta planšeti ar skaņām.