Katram savs tētis vislabākais- arī mums

Tā kā man vīrs ,manuprāt , draugu un bērnu skatījumā ir fantastisks tētis,tad nolēmu nointervēt viņu. Pats viņš nav rakstītājs,tāpēc ,cik nu varēšu ,mēģināšu atstāstīt „tuvu tekstam” atbildes,ko sniedza manu bērnu tētis.

1.      Iepazīsimies! Kā sauc tēti un cik viņam ir bērnu?

Esmu Aleksandrs.Tētis nu jau gandrīz septiņus gadus dēlam Adrianam un mazajai meitiņai Denīzei( 2, 9).

2.     Kad viņš pirmo reizi aizdomājās, ka vēlas būt tēvs? Kāds kā tēvs viņš gribēja būt? Ar kādām īpašībām apveltīts? Vai šis sapnis ir piepildījies?

Hmmm.Nu gribēju tieši tad,kad „taisījām” pirmo.  Neko īpašī nedomāju.Gribēju bērnu un viss.

3.     Kāda bija viņa reakcija, uzzinot, ka gaidāms bērns? Ar kādām sajūtām un emocijām tas bija saistīts? Kā šīs sajūtas mainījās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas?

Nu reakcija nebija nekāda satraucošā-mēs tak to plānojām. Protams tā pa īstam saprast visu varēja tikai tad,kad redzēju to bildi ārsta kabinetā. Sajūtas bija feinas. Mēs tak to gribējām!!!

Arī bērnam piedzimstot nekas nemainījās.Biju priecīgs.

4.     Kāds viņš bija tēvs grūtniecības laikā?  Ko sagaida sievietes šajā laikā no sava vīrieša? Kāds atbalsts un padoms bija nepieciešams vīrietim,lai viņš varētu “pārdzīvot” grūtniecības laiku un kļūt par tēvu?

(Tēvs viņš bija jauks, uzmanīgs, gādīgs. Viņš ļoti rūpējās par mani. Mēs kopā apmeklējām lekcijas, dakteri, skatījāmies usg un ar nepacietību gaidījām mazuli)

Sievietēm vajag uzmanību un sapratni.Centos. Bet vai man tas sanāca???

(Jā ,tev tas sanāca! Tu gaidību laikā biji superīgs.Nu dažreiz gribējās mest ar kaut ko smagāku,bet kopumā bija ok)

Hahaha.Kas tad man , es jau visu tik no malas vēroju. Man nekādu atbalstu nevajadzēja.Man jau viņš ārā nebija jādabū!:)

5.     Vai tētis ir piedalījies dzemdībās? Kāda viņa atmiņās bija šī pieredze?

Jā. Sagaidīju abus bērnus. Nemirkli nenožēloju. Ar pirmo bija jocīgi,bet jau sākumā zināju ,ka būšu klāt. JO  ,ja mani nelaistu iekšā,es tak prātā sajuktu aiz nezināšanas ,kas tur iekšā notiek. Klāt esot ir tā kopības sajūta- es vismaz varu roku paturēt un redzēt ,ka viss notiek. Vienīgi biju pārliecināts,ka negriezīšu nabassaiti- tas taak dakteru darbs.Tomēr man vecmāte lika iet nomazgāt rokas un šķēres iesprauda rokās.Nu tad domāju, labi,ja vajag, vajag. Tomēr nebija nemaz tik viegli- tāds kā gumijas gabals.Tomēr pēc tam tāda varonīga sajūta.  Ar meitu jau tur nebija jautājumu- pats teicu,ka griezīšu.Tad jau viss šķita zināms. Vairāk varēju palīdzēt un atbalstīt.

6.     Kā viņš sevi raksturotu kā tēvu? Kāds būtu viņa kā tēva moto? (pievieno bildīti, kur tētis ir kopā ar bērnu(-iem)

Taisnīgs, stingrs,  meitu lutinu ,bet ja vajadzēs arī pa dibenu iedošu.

7.     Cik daudz dienā laika tētim sanāk būt kopā ar bērnu (-iem)? Kādi ir viņa pienākumi un atbildības sadalījums? Vai viņu tas apmierina? Ko viņš kā tēvs vairāk vēlētos darīt kopā ar bērniem? Kādas kopējas aktivitātes viņam sagādātu piepildījumu un gandarījumu? Ko, savukārt, viņam ne pārāk patīk darīt un viņš labprātāk atstātu mammas ziņā?

Vakaros pēc darba un brīvdienās ,kad nav jāstrādā esmu kopā ar ģimeni.

Pienākumi ir tādi paši kā sievai. Varu dibenu noslaucīts, ēst uztaisīt, aizvest uz dārziņu, iziet pastaigāties. Kass tur ko neapmierināt- pats jau izvēlējos būt tēvs.

Vairāk varētu sportot.

Dikti patika kā mēs pēdējos divus gadus kopā slēpojām. Super.Tas mums tagad tāds rituāls ziemās-laist uz kalnu.

Lai mamma tiek galā ar čīkstēšanu. Ciest nevaru to. JO ,kad mammas nav,tad tādu traču arī nav. Tomēr tos strīdus labāk man nerisināt, man nervi netur.

8.    Kā viņš kā tēvs atšķiras no saviem dzimtas vīriešiem? Kas viņam ir kopīgs ar saviem vīriešu kārtas senčiem, īstenojot savu tēva lomu?

Esmu pilnīgi citādāks. Kopīgs.......nekas.Nu labi, varbūt tas,ka ja ir pelnījis samīļošu ,ja ir pelnījis dabūs ar siksnu.Tā darīja m ans tēvs. Bet vispār man tā vecā audzināšana nepatika. Nedaru tā- kā mani audzināja ,tā audzinu savus bērnus. Gribu ,lai viņi izbauda vairāk, redz vairāk, labi dzīvo.

Cenšos taisnīgi izturēties pret abiem.  Kamēr bija bēbīši varēju arī pa rokām ucināt,jo tagad jau nemaz vairs klēpī nenāk.

9.     3 pamatīgas lietas, ko viņš kā tētis gribētu iemācīt saviem bērniem!  

1.Cilvēcību!

2.Spēju parūpēties par sevi- zeķes izmazgāt, ēst uztaisīt, pogu piešūt, skapim durvis salabot...nu kaut kā tā.

3. (trešo izdomājām kopā) Lai bērni ciena viens otru, iemācās dalīties, palīdzēt –kā brālis un māsa ,ne tikai bērnībā ,bet arī turpmāk dzīvē.